Dharma Budismā | Noslēguma Piezīmes

Dharma Budismā | Noslēguma Piezīmes

No rakstu sērijas par Abhidharmu un jēdziena "Dharma" nozīmi Budisma filosofijā un Dharmu dažādajām klasifikācijām jūs varējāt redzēt, ka visi Dharmas elementi Budisma filosofijā tiek uzskatīti par kaut ko vienlīdzīgu un viendabīgu.

Visas Dharmas ir saistītas viena ar otru noteiktās attiecībās un to ir daudz un dažādu veidu. Apzinīgas dzīvas būtnes jeb kontinuuma (santāna) struktūra ietver visu veidu Dharmas.

Teorijā par Dharmu mēs atrodam cilvēka personības analīzi, kura ietver visus elementus, gan sajūtamos, gan apziņu gan procesus.

Dharmu teorija analizē cilvēku visā pilnībā – ne tikai materiālo ķermeni un psihiskās uztveres, bet arī visu piedzīvoto un to ko ikdienā sauc par "ārējo materiālo pasauli".

Savos iepriekšējos ierakstos esmu iztirzājis visus Dharmu veidus un to iespējamo klasifikāciju Budisma filosofijā saskaņā ar Vasubandhu fundamentālo 5. gadsimta traktātu "Abhidharmakoša", kas atspoguļo Sautrāntikas Budisma filosofijas skolas pamata uzskatus.

Tas ir pamats, no kura radās vēlākā filosofiskā attīstība, kā piemēram Čittamatras (Jogāčāras) un Mādhjamikas filosofijas jeb respektīvi Mahājānas / Vadžrajānas Budisma tradīciju filosofiskie virzieni.

Mani skaidrojumi tika veikti saskaņā ar Vasubandhu un vairākiem citiem pētniekiem.

Mēs varam secināt, ka jēdziena "Dharma" vispārīgākā nozīme ir Elements no kā sastāv Esamība.

Taču, tā kā Budisma filosofija kopumā atpazīst 75 šo elementu veidus, nebūtu tālu no patiesības katru no tiem vai pat visus kopā nosaukt ar vārdu "Dharma".

Konkrētā nozīme kļūst skaidrāka, aplūkojot to konkrētā tekstā, kontekstā un no lietojuma specifiskā rakstura.

Bet mēs tomēr varam ieskicēt visbiežāk sastopamās nozīmes un to konstruēšanas veidu.

Piemēram, mēs varam sākt loģisko ķēdi ar Elementa Izpausmi, kas rada esamības Elementu:

Šim elementam ir noteiktas īpašības, kas aprakstītas tā klasifikācijā, un tāpēc to sauc par savas pazīmes vai īpašības nesēju.

Mēs varam atklāt visas Dharmas savā pieredzē, tāpēc tās ir kaut kas Reāli Pastāvošs (vismaz saskaņā ar Theravādas Budismu).

Visas šīs Dharmas kopā veido Budas Dharmu jeb Mācību, kas izskaidro visu šo Dharmu pārtraukšanu, sasniedzot "Augstāko" Dharmu - Nirvānu.

Tā kā visa Esamība sastāv no Dharmām jeb Elementiem, tad šī iemesla dēļ tā arī ir Dharma (kā dažos tekstos minēts kā "Visas Dharmas", kas nozīmē "Viss, kas pastāv").

Tas bija ievads Dharmas jēdziena interpretēšanā, kā tas tiek lietots Sarvāstivādas (Theravādas) Budisma filosofijā, kā arī dažos Mahājānas (galvenokārt Dzen) tekstos.

Visu 75 Dharmu saraksts:

R•Z•W75 Dharmas | Vaibhāšika [slēpt]

Rūpa-skandha:
(matērijas grupa):
5 Indrijas (spējas):
1. Čakšur (acs) | 2. Šrotra (auss) | 3. Ghrāņa (deguns) | 4. Džihva (mēle) | 5. Kāja (tauste) |
5 Artha (sajūtu objekti):
6. Rūpa (forma) | 7. Šabda (skaņa) | 8. Gandha (smarža) | 9. Rasa (garša) | 10. Sparštavja (taustāmais) |

11. Avidžņāpti (Neinformatīvais) |
Vidžņāna-skandha
(apziņa):
12. Čitta (prāts) |
Vedana-skandha
(sajūtas):
13. Vedana (sajūta) | 14. Četana (nodoms) | 15. Samdžņa (jēdziens) | 16. Čanda (tieksme) | 17. Sparša (tauste) |
Samdžņa-skandha
(jēdzieni):
18. Pradžņa (gudrība) | 19. Smriti (atcerēšanās) | 20. Manaskāra (uzmanība) | 21. Adhimokša (apņēmība) | 22. Samādhi (koncentrēšanās) | 23. Šraddha (ticība) | 24. Apramāda (uzcītība) | 25. Prašrabdhi (miers) | 26. Upekša (līdzsvars) | 27. Hrī (pieticība) | 28. Apatrāpja (kauns) | 29. Alobha (bez alkatības) | 30. Adveša (bez naida) | 31. Avihimsa (nekaitīgums) | 32. Vīrja (enerģija)
Samskāra-skandha
(Mentālie Nosacījumi):
33. Moha (maldi) | 34. Pramāda (neuzcītība) | 35. Kausīdja (slinkums) | 36. Āšraddhja (neticība) | 37. Stjāna (apātija) | 38. Auddhatja (nemierīgums) | 39. Āhrīkja (bezkaunība) | 40. Anapatrāpja (nevērība) | 41. Krodha (dusmas) | 42. Upanāha (naids) | 43. Šāthja (krāpšana) | 44. Iršja (greizsirdība) | 45. Pradāsa (spītība) | 46. Mrakša (izlikšanās) | 47. Mātsarja (skopums) | 48. Maija (ilūzija) | 49. Mada (lepnums) | 50. Vihimsa (kaitīgums) | 51. Kaukritja (nožēla) | 52. Middha (miegs) | 53. Vitarka (spriešana) | 54. Vičāra (izpēte) | 55. Rāga (alkatība) | 56. Pratigha (naidīgums) | 57. Māna (iedomība) | 58. Vičikitsa (šaubas) | 59. Prāpti (iegūšana) | 60. Aprāpti (neiegūšana) | 61. Nikāja-sabhāga (grupas viendabīgums) | 62. Asamdžņika (koncepciju neesamība) | 63. Asamdžņi-samāpatti vitendrija (koncepciju neesamības sasniegums) | 64. Nirodha-samāpatti (izbeigšanās sasniegšana) | 65. Džīvitendrija (dzīvotspēja) | 66. Džāti- lakšaņa (dzimšanas pazīme) | 67. Sthiti- lakšaņa (ilguma pazīme) | 68. Džara-lakšaņa (novecošanas pazīme) | 69. Anitjata-lakšaņa (nepastāvības pazīme) | 70. Nāma-kāja (vārdu grupa) | 71. Pāda-kāja (frāžu grupa) | 72. Vjandžana-kāja (zilbju grupa)
Asanskrita
(Nenosacītās):
73. Prati-sānkhya-nirodha (izbeigšanās ar zināšanām) | 74. Aprati-sānkhya-nirodha (izbeigšanās bez zināšanām) | 75. Ākāša