Budisms: Uzturs un Ēdiens | 11

Uzturs un Ēdiens

Īpašas maltītes īpašiem gadījumiem ievērojami atšķiras visā Budistu pasaulē, taču praktiski visām tradīcijām visās valstīs ir 2 galvenie uztura aizliegumi:

1) Alkohols parasti ir aizliegts (mūkiem vienmēr), jo tas aizplīvuro un padara neskaidru saprātu, apzināšanos un uzmanīgumu;

2) tāpat arī Gaļu parasti neēd.

Viens no Budisma ētikas pamatprincipiem ir tas, ka ir aizliegts nogalināt jebkuru dzīvu būtni; šis princips fundamentāli ietekmē Budistu uztura praksi:

Veģetārisms, protams, ir ideāls, bet ne vienmēr praktizēts, pat klosteros.

Mūki jo īpaši ir pakļauti sava veida ētiskajai dilemmai attiecībā uz ēšanu:

Lai arī cik viņi vēlētos praktizēt Veģetārismu, valstīs, kur mūki staigā no mājas uz māju, lūdzot maltīti,

viņiem ir arī ētisks un filosofisks pienākums pieņemt (bez šķirošanas) visu, kas tiek piedāvāts; tas sniedz lajiem iespēju praktizēt sava veida sadzīves askētismu.

Tādējādi, ja lajs piedāvā gaļu, mūkam ir pienākums to pieņemt.

Aizliegums nogalināt vai kaitēt citām būtnēm tomēr būtiski ir saistīts ar Nodomu, un, ja mūkam nebija nekādas teikšanas par dzīvnieka nogalināšanu un ja tas netika nogalināts speciāli viņam, tad viņam nepielīp nekādi karmiski netīrumi, jo no viņa puses nav bijis ļauna nodoma.

Īpaši svarīgās svētku vai atzīmējamās dienās Budisti bieži ēd īpašus ēdienus:

Piemēram, daudzās valstīs laji ēd īpašu piena un rīsu maisījumu, sava veida putru, kas paredzēta, lai simboliski atkārtotu Sudžātas vēsturisko rīsu putras ziedojumu Budam, kas ļāva viņam iegūt spēku Apskaidrībai.