Amitābha – Neierobežotās Gaismas Buda
Amitābha – Neierobežotās Gaismas Buda
Mums ir jārunā par Budu Amitābhu jeb Neierobežotās Gaismas Budu, kad mēs runājam par Budistu priekšstatiem par Nāvi.
Citā rakstā es jau aprakstīju nāves tuvošanās pazīmes, un tagad es pastāstīšu, kas gaidāms tālāk.
Tibetas Budismā un dažās citās Mahājānas tradīcijās, īpaši Tīrās Zemes Budismā, kas plaši izplatījies Ķīnā, Japānā un dažās citās Āzijas valstīs,
Tiek uzskatīts, ka pēc nāves visi Bodhisatvas, pilnību sasniegušie un tie, kas ir praktizējuši Budismu un iepazinušies ar Budas Apziņas iekšējo gaismu, dodas uz Budas Amitābhas Tīro Zemi.
Viņa vārds nozīmē "Neierobežotā Gaisma" - Amita (neizmērāma, neierobežota, bezgalīga) + ābha (spožums, gaisma; krāsa, izskats, skaistums).
Tibetas Vadžrajānas Budismā Amitābha tiek uzskatīta par vienu no 5 Dhjānas Budām (kopā ar Akšobhju, Amoghasiddhi, Rātnasambhavu un Vairočanu) jeb 5 Budas Gudrībām.
Sūtrās teikts, ka Amitābhas Tīrā Zeme, kas pazīstama arī ar nosaukumu Devačens (tibetiešu valodā) vai Sukhāvatī (sanskritā), ir zeme vai enerģijas lauks kaut kur ļoti tālu Rietumu virzienā, kādā citā planētu sistēmā.
Visas Apskaidrotās Būtnes tur pārdzimst, kad tās atstāj cilvēka ķermeni.
Pastāv vairākas Sūtras, kuras stāsta par Amitābhu un viņa Tīro Zemi un tās iemītniekiem, no kurām par svarīgākajām uzskata 3:
- Lielo Sukhāvatī-vjūhas Sūtru
- Mazo Sukhāvatī-vjūhas Sūtru
- Amitājurdhjānas Sūtru
Mūžīgās Dzīves Sūtrā jeb Lielajā Sukhāvatī-vjūhas Sūtrā Buda ir aprakstījis savam sekotājam Ānandam Amitābhas Budas iepriekšējās dzīves.
Savā iepriekšējā dzīvē Buda Amitābha reiz bija karalis, kurš atteicās no savas valstības un kļuva par Bodhisatvu Dharmakāru ("Dharmas krātuvi").
Viņš meditēja 5 eonus kā Bodhisatva Budas Lokešvarādžas ("Pasaules valdnieka") vadībā, kurš bija tā laikmeta Buda.
Viņam tika atklātas neskaitāmas Budu zemes 10 virzienos. Pēc tam Buda Amitābha deva daudzus cildenus solījumus glābt visas dzīvās būtnes no visām ciešanām.
Un ar saviem lielajiem nopelniem viņš radīja valstību ar nosaukumu Sukhāvatī ("Augstākā Svētlaime"), kas pazīstama arī kā Amitābhas Tīrā Zeme.
Šī sūtra satur Amitābhas 48 Lielos Solījumus un detalizēti stāsta par savu Tīro Zemi, tās iemītniekiem un to, kā viņi sasniedza iespēju tur pārdzimt.
Amitābha citā savā formā ir pazīstams arī kā Buda Amitājusa, kā Budas aspekts, par kuru mēs meditējam lai nodzīvotu ilgu mūžu.
Buda Amitābha var sniegt mums visiem Apskaidrojošas īpašības, taču īpaši svarīgi ir koncentrēties uz viņu Nāves Brīdī. Un, lai sagatavotos nāvei, mēs meditējam uz Amitābhu un atkārtojam viņa mantru.
Tibetas Budismā mēs parasti vizualizējam Amitābhu tumši sarkanā rubīna krāsā virs galvas, virs kroņa čakras. Viņš visur ap sevi izstaro spilgtu rubīna sarkanas krāsas enerģijas lauku.
Pie viņa labās rokas sēž Bodhisattva Čenrezigs, pa kreisi – Bodhisatva Vadžrapāņi. Viņi ir tuvākie Amitābhas mācekļi.
Kad mēs šādi meditējam, mēs varam atkārtot Budas Amitābhas mantru:
Om Ami Deva Hrī
Šo mantru ieteicams atkārtot vismaz 111'111 reizes.
Bieži vien tā ir arī sagatavošanās prasība citai, vēl spēcīgākai Amitābhas praksei – Phovai – apzinātas nāves praksei, kad mēs nosūtām savu apziņu sarkanā Budas sirdī, piedzīvojot, kas tieši notiek nāves brīdī, kad apziņa atstāj šo nederīgo ķermeni un pāriet citā realitātē.
Bet Phovas praksi ir stingri aizliegts mēģināt veikt pašiem; tā ir jāapgūst tiešā kvalificēta Lamas vadībā. Mūsdienās Phovas kursi periodiski notiek arī Rietumu valstīs.
Cilvēki bieži jautā, kā viņi var palīdzēt saviem mirstošajiem tuviniekiem:
Pat ja dzīves laikā kāds nav sasniedzis Apskaidrību, joprojām pastāv liela iespēja, ka viņš to var paveikt Pēcnāves Pārejas Stāvoklī, ja viņš var turpināt vizualizēt rubīnsarkano gaismu starojošo Budu virs galvas.
Ieteicams viņiem par to pastāstīt.
Vai arī, ja viņi jau nespēj neko saprast vai saglabāt koncentrēšanos, mums vajadzētu meditēt un vizualizēt Budu Amitābhu virs viņu galvas un to, kā viņu apziņa pa enerģētisko kanālu iet uz kroņa čakru un iešaujas Amitābhas sirdī.
Tibetā ir arī izplatīta tradīcija mirstošajam pēc nāves skaļi lasīt priekšā Tibetas Mirušo Grāmatu, kurā aprakstīti visi apziņas stāvokļi, kuriem viņam vajadzētu iziet cauri un nebaidīties.
Pat ja cilvēka ķermenis šķiet miris, viņš joprojām atrodas blakus savam ķermenim nākamās aptuveni 40 dienas un var redzēt un dzirdēt, ko viņam stāsta.
P.S. Jūs varat iegūt labāku izpratni par Amitābhu, lasot Budas Amitābhas Sūtru