Budisma kanoniskajos tekstos nav termina, kas tieši atbilstu Ētikas jēdzienam Rietumu pasaulē; tuvākais termins ir Šīla (morālā disciplīna): Šīla ir viena no 3 disciplīnām, kopā ar Pradžņu (Gudrību) un Koncentrēšanos (Samādhi), kas ved uz ciešanu izbeigšanos. Budisma tradīcijā pastāv priekšstats par brīvprātīgu un pakāpenisku tikumisku pilnveidošanos. Ētika ir galvenā Budisma Ceļa daļa, kas ved uz ciešanu izbeigšanos

Tā esot teicis Buda, Apskaidrotais: Tas ir dēļ Neizpratnes, nespējas apjēgt 4 Lietas, ka Es, Mācekļi, tāpat kā jūs, tik ilgi klejojām pa šo pārdzimšanu apli. Un kuras ir šīs četras lietas? Tās ir: 1. Cēlā Patiesība par Ciešanām (dukkha) 2. Cēlā patiesība par Ciešanu Cēloņiem 3. Cēlā Patiesība par Ciešanu Izbeigšanu 4. Cēlā Patiesība par Ceļu kurš ved uz Ciešanu Izbeigšanu

Tas ir Cēlais 8 Posmu Ceļš, kuru atklāja Buda Šākjamuni un kurš ved uz ciešanu izbeigšanu, un to veido: 1. Pareizi Uzskati 2. Pareiza Domāšana 3. Pareiza Valoda 4. Pareiza Rīcība 5. Pareizs Dzīvesveids 6. Pareiza Piepūle 7. Pareiza Uzmanība 8. Pareizā Koncentrēšanās Pilnīgais izvairījās no galējībām un atklāja Vidējo Ceļu, kurš ved uz mieru, uz sajēgu, uz Apskaidrību un uz Nirvānu.

Saskaņā ar Budismu jebkuru esamību un dzīvu būtni raksturo Esamības 3 Pazīmes jeb 3 īpašības (Pāḷi: tilakkhana; Sanskritā: trilakṣaṇa), un tās ir: 1. Nepastāvība (Aničča), 2. Ciešanas (Dukkha). 3. Ne-Es (Anattā) Maldi par Esamības 3 Pazīmēm izraisa Ciešanas un šo Maldu novēršana noved pie Ciešanu Izbeigšanās. Mācība par Esamības 3 Pazīmēm Pāḷi Kanonā tiek uzskatīta par autentisku Budas mācību.

Sanskrita termins Karma (Pāļi: Kamma) burtiski nozīmē darbību vai rīcību: Jebkāda veida apzināta vai tīša darbība neatkarīgi no tā, vai tā ir mentāla, verbāla vai fiziska, tiek uzskatīta par Karmu. Tā aptver visus 3 iespējamos darbības veidus: “domāšanu, valodu un rīcību”. Vispārīgi runājot, visas labās un sliktās darbības veido Karmu. Pareizāk sakot Karma nozīmē visu labo un ļauno nodomu.

Prāta 3 Indes jeb 3 Ļaunā Saknes Budismā attiecas uz 3 galvenajām Klešām jeb Traucējošiem Apziņas Stāvokļiem, kuri ir: 1. Moha (maldi, nezināšana), 2. Rāga (alkatība, pieķeršanās), 3. Dvēša (nepatika, naids). Šīs 3 Indes tiek uzskatītas par dzīvo būtņu rakstura 3 nepilnībām jeb trūkumiem, kuri ir Taṇhā (iekāres) Saknes un tādējādi Dukkha (ciešanu, nepilnību) un pārdzimšanas cēloņi.

Pārdzimšana ir kopēja ticība visām Budisma tradīcijām, ka Dzimšana un Nāve notiek secīgos Ciklos. Pārdzimšanas Cikls, ko sauc par Samsāru ir bez sākuma un kurš turpinās, un to nosaka cilvēka domu un Karmas (darbu) morālā kvalitāte. Labas morālas rīcības sekas izraisa Labas Pārdzimšanas, un Ļaunu morālo darbību sekas izraisa Ļaunas Pārdzimšanas. Budisma izpratnē par Pārdzimšanu svarīga ir Ne-ES doktrīna.

Buda minēja 5 Pārdzimšanas Galamērķus (pancagati). Kādi ir šie 5 Pārdzimšanas Galamērķi? 1. Elle, 2. Dzīvnieki, 3. Spoki, 4. Cilvēki 5. Dievi Elles, dzīvnieku un Izsalkušo Garu Valstības ir Nelaimīgie esamības stāvokļi, savukārt cilvēku un dievu Valstības ir Laimīgas esamības valstības. Šeit "dievi" ietver: 1. Sajūtu Dievus, 2. Smalko Matēriju Pārjutekliskos Dievus 3. Nemateriālos Pārjutekliskos Dievus

Atkarīgā Izcelsme (Pratitja Samutpāda). Kas ir Atkarīgās Izcelsmes Likums? Saskaņā ar šo likumu katra parādība ir radusies no citas parādības pirms tās. To var vienkārši izteikt kā "atkarībā no šī, tas rodas". Kāpēc tad Buda mācīja mācību par Atkarīgo Izcelsmi? Tā bija domāta lai parādītu no kādiem cēloņiem un apstākļiem rodas ciešanas, tagad un vēlāk. Ciešanas var novērst tikai zinot ciešanu izcelsmi vai cēloni.