Theravāda ("Vecāko Mācība") ir visizplatītākais Budisma vecākās pastāvošās skolas nosaukums. Skolas piekritēji, saukti par Theravādīniem, ir saglabājuši Gautamas Budas mācības savu versiju Pāļi Kanonā. Pāļi Kanons ir vienīgais pilnīgais Budistu Kanons, kas saglabājies klasiskajā indiešu valodā Pāļi, kas kalpo kā skolas sakrālā valoda un Lingua Franca. Mūsdienu Theravāda cēlusies no Mahāvihāras klostera Šrīlankā

Theravādas Budismā Pāļi Kanons ir augstākā autoritāte par to, kas veido Dharmu (Budas Mācības Patiesību) un Sanghas (mūku un mūķeņu kopienas) organizāciju. Vairākus gadsimtus teksti tika nodoti tālāk mutvārdu tradīcijā (kā vairums reliģisko tekstu), bet mūsu ēras 1 gadsimtā, pēc 4. Budistu Koncila Šrīlankā, tika nolemts tekstus pierakstīt, lai grūtajos karu un bada laikos saglabātu tekstus nākamajām paaudzēm.

Mahājāna (Lielie Rati) ir viens no 2 galvenajiem Budisma atzariem (otrs ir Theravāda) un tas ir termins Budisma filosofiju un prakses veidu klasifikācijai. "Mahājāna" attiecas arī uz Bodhisatvas ceļu, kurš meklē pilnīgu Apskaidrību visu dzīvo būtņu labā, ko sauc arī par "Bodhisatvajānu" jeb "Bodhisatvas Ratiem". Mahājānas Budisti māca, ka Apskaidrību var sasniegt 1 dzīves laikā, un to var paveikt pat laji.

Vadžrajāna, Mantrajāna, Tantrajāna, Tibetas Budisms, Tantriskais Budisms un Ezotēriskais Budisms ir termini, kas attiecas uz dažādām Tantras un "Slepenās Mantras" Budisma tradīcijām, kas attīstījās Viduslaiku Indijā un izplatījās Tibetā, Butānā un Austrumāzijā. Vadžrajāna parasti tiek tulkota kā Dimanta Rati. To dibināja Viduslaiku Indiešu Mahāsiddhas un Vadžrajāna izmanto rakstus, kurus sauc par Budistu Tantrām.

Dzen (ķīniešu: Čaņ) Budisms, kā mēs to pazīstam šodien, ir ilgas vēstures rezultāts, to ietekmējuši daudzi nosacījumi un izmaiņas. Dažādos vēstures periodos pastāvējuši dažādi Dzen veidi, no kuriem daži saglabāja savu ietekmi, bet citi izzuda. Čaņ vēsturi Ķīnā dažādi pētnieki ir iedalījuši dažādos periodos, visbiežāk nodalot klasisko posmu un post-klasisko periodu. Tomēr daži Čaņ Budisma vēsturē izšķir 4 fāzes.

Dzen (ķīniešu: Čaņ; sanskrita: dhjāna; japāņu: Dzen; korejiešu: Son;) ir japāņu termins (un bieži lietots latviešu valodā), kas apzīmē Dhjānu jeb Meditāciju Budismā. Dzen Budisms ir Mahājānas Budisma tradīcija, kas radās Ķīnā Tang dinastijas laikā (kā Čaņ Budisms, ķīniešu: Čaņcong). Ķīniešu Čaņ Budisms attīstījās vairākās citās skolās, tostarp daudzās japāņu Dzen skolās, uz kurām parasti attiecas termins "Dzen".

Pratjekabuda jeb Paččekabuda, burtiski "Vientuļais Buda", "pats sev Buda" vai "klusais Buda", - ir viens no 3 Apskaidroto būtņu veidiem saskaņā ar dažām Budisma skolām. Jānu jeb "Ratus", ar kuru Pratjekabudas sasniedz Apskaidrību, Budistu tradīcijās sauc par Pratjekabudajānu. Pratjekabudas sasniedz Apskaidrību paši, neizmantojot skolotājus vai ceļvežus. Paččekabudas dod morālas mācības, bet neved citus uz Apskaidrību

Šrāvakajāna ir viena no 3 Jānām, kādas pazīstamas Indijas Budismā: Termins burtiski tiek tulkots kā "Klausītāju [mācekļu] Rati". Vēsturiski tas bija ļoti izplatīts vārds kuru, ko Mahājānas Budistu teksti izmantoja, lai aprakstītu vienu hipotētisku ceļu uz Apskaidrību. Šrāvakajānas ceļa mērķis ir kļūt par Arahantu — indivīdu, kurš sasniedz Atbrīvošanos, Klausoties Samjaksaṁbudas mācībā (jeb tradīcijā).

Hīnajāna ir sanskrita termins, kas burtiski nozīmē "mazie / nepilnīgie rati". Klasiskie ķīniešu un tibetiešu skolotāji to tulko kā "Mazākie Rati". Šis termins tika attiecināts uz Nenoskaidrotām Agrīnā Budisma skolām. Tas parādījās aptuveni 1.-2. gadsimtā: Hīnajāna tika pretstatīta Mahājānai, kas nozīmē "Lielie Rati". Pasaules Budistu Asociācija paziņoja, ka terminu Hīnajāna nevajadzētu lietot par mūsdienu Budismu.