Abhidharmas jēdzienu izmantoja lai norādītu uz: - uz jaunajām doktrīnas interpretācijas metodēm, - uz tekstu kopumu, ko šī interpretācija deva, un visbeidzot - uz izpratni, kas deva izšķirtspēju, kas tika noslīpēta ar doktrinālu interpretāciju un izmantota reliģiskajā praksē. Terms Abhidharma visbiežāk nozīmē Augstākā Mācība. Abhidharmas analīzes priekšmets, bija mācība (dharma), kura bija iemiesota Budas dialogos.

Tradicionālie pārskati par agrīnajām Indijas Budisma skolām liecina, ka, lai gan dažām skolām, iespējams, ir bijuši kopēji daži kanonisko tekstu krājumi, daudzas skolas sekoja paši saviem neatkarīgiem Abhidharmas traktātiem. Tiek ziņots, ka Šen Cangs (apmēram 600.–664. g. M.Ē.), ķīniešu Budistu svētceļnieks, kurš apmeklēja Indiju mūsu ēras 7. gadsimtā, tika savācis daudzus tekstus no 7 galvenajām Budistu skolām:

Vasubandhu savā traktātā "Abhidharmakoša" definē, ka Abhidharma "ir tīras zināšanas kopā ar pavadošajām dharmām". "Tīrās zināšanas" ir zināšanas, vispirms, par augstāko dharmu, t.i., Nirvānu, otrkārt, par dharmām ar nozīmi "elementi" vai "elementu izpausmes", kurās ir sadalīta visa empīriskā esamība, visa esamība, kuru mēs varam piedzīvot vai domāt. Bieži Abhidharma nozīmē "jēdziens" vai "izpratne", kas ved uz

Pārejošu Momentu jeb Acumirklīgās Esamības teorija sastāv no hipotēzes, ka katrs Elements ilgst tikai vienu ļoti īsu brīdi, un līdz ar to apzinātā personība ir vienmēr mainīgu acumirklīgu kombināciju ķēde, kas sastāv no atsevišķiem elementiem, kuri izpaužas īsu mirkli. Jēdziens apraksta novērojumu, ka Apziņas Saturs nepārtraukti mainās. Apziņas plūsma ir Acumirkļu ķēde. Mirklis kļūst par Elementa (dharmas) sinonīmu.

Dharmu iedalījums "Nosacītajās" (sanskrita) un "Nenosacītajās" (asanskrita) ir tieši saistīta ar Acumirklīgās Esamības teoriju: Par "Esamībai pakļautajām" Dharmām tiek sauktas tās Dharmas, kuras ir saistītas ar 4 Pazīmēm, kuras tās definē kā "Nosacītās": 1. Rašanos 2. Esamību 3. Nepastāvību 4. Izzušanu Nepārtrauktais Dharmu rašanās un izzušanas process, izpaužas kā Dharmu Nemiers. Tas ir bez sākuma bet ar beigām.

Mums jāatceras, ka visi Dharmu elementi atrodas pastāvīgā Nemiera stāvoklī, bet pasaules procesa galamērķis ir to pakāpeniska nomierināšana un pārtraukšana: Nepārtrauktais Dharmu rašanās un izzušanas process, kurš turpinās katru mirkli, izpaužas kā Dharmu Nemiers. Dharmu Nemieram nav sākuma. Mēs varam izbeigt Dharmu Nemieru, kad sasniedzam Nirvānu, taču mēs nevaram atturēt Dharmas no izpaušanās.

No pakāpeniskās virzības uz galējo Atbrīvi viedokļa, visas Dharmas var raksturot 2 veidos: 1) Sāšrava ("Piesārņotās", "ar nemieru saistītās", "jo tām pielīp nepilnības") - ar noslieci uz esamību, nemieru un haosu. 2) Anāšrava ("Nepiesārņotās", "nav saistītas ar nemieru") - ar pretēju noslieci - uz esamības pārtraukšanu, nemiera samazināšanos vai galīgu likvidēšanu. Svarīgs elements te ir Pradžņa, kura attīra dharmas

Saskaņā ar Dharmu klasifikāciju 5 grupās jeb kaudzēs, tradicionāli tās tiek uzskaitītas šādā secībā: 1. Formas (jeb "Matērija") (rūpa) - te ir iekļauta visa ārējā un iekšējā matērija. 2. Sajūtas (vedanā) 3. Jēdzieni jeb Koncepcijas (samdžņa) 4. Mentālie Nosacījumi (samskāra) - "impulsi", "nodomi" vai "mentālās noslieces"; ietver visa veida mentālos ieradumus, domas, idejas. 5. Apziņa (Vidžņāna) – bez jebkāda satura.

Vēl detalizētāka 75 Dharmu klasifikācija ir iedalījums Izziņas Spējās un to Objektos: Saskaņā ar to pastāv 6 zināšanu avoti un tiem atbilst 6 objektu kategorijas, ko parasti sauc par 12 Ājatanām jeb 12 Apziņas Vārtiem. Pats termins Ājatana sākotnēji sanskritā nozīmēja Mājvieta, bet Budisma kontekstā par Ājatanām visbiežāk apzīmē noteiktu Dharmu klasifikācijas veidu - 12 Ājatanas jeb Mājvietas jeb Apziņas Pamati.