Senākajos Budisma tekstos Dhjāna (sanskritā) jeb Džhāna ir prāta treniņš, kuru parasti tulko kā Meditācija. Dhjāna, iespējams, bija agrīnā Budisma pamatprakse, kopā ar vairākām saistītām praksēm, kuras kopā veda pie pilnveidota Uzmanīguma un nepieķeršanās. Pāḷi Kanonā ir aprakstītas 4 Dhjānas jeb progresējoši Dhjānu stāvokļi, ko sauc par Rūpa Dhjānām ("Smalko Matēriju Dhjānām"), un 4 Arūpa ("Nemateriālās") Dhjānām.

Šamatha (Pāḷi: Samatha) ir Budisma termins, kurš bieži tiek tulkots kā "Prāta Miers" vai "Prāta Nesatrauktība". Tāpēc es to latviski saukšu par Miera Meditāciju. Pāḷi Kanons to raksturo kā vienu no 2 Apziņas īpašībām, kas tiek attīstītas Budistu meditācijā, bet otra ir Vipassana (izpratne). Šamatha ir daudzās Budistu tradīcijās. Buda slavēja Mieru un Izpratni kā kanālus, lai sasniegtu beznosacījumu Nirvānas stāvokli.

Vipassana (Pāḷi) jeb Vipašjana (sanskritā) burtiski varētu nozīmēt "īpašais (Vi), redzējums (Passana)", tas ir Budisma termins, ko mēs tulkosim kā Izpratne jeb Intuitīvā Izpratne. Vipassana ir prakse, kas meklē "izpratni par lietu patieso dabu", kuru raksturo 3 Esamības Pazīmes. Redzējuma veids, ko apzīmē kā Vipassanu, ir tieša, nepastarpināta uztvere pretstatā zināšanām, kas iegūtas no domāšanas vai argumentācijas.

Sanskrita un Pāļi vārdu Bhāvanā latviski var tulkot kā Audzināšana, Attīstība, Izkopšana vai Radīšana, atkarībā no konteksta. Tas ir svarīgs jēdziens Budisma praksē. Droši vien, kad Gautama Buda izvēlējās šo vārdu, lai stāstītu par meditāciju, viņš domāja par visur esošajām fermām un laukiem savā dzimtajā Ziemeļindijā. Pāḷi Kanonā Bhāvanā bieži sastopams saliktā frāzē kas norāda uz personīgām, ar nodomu veiktām pūlēm

Ānāpānasati (sanskritā Ānāpānasmṛti), nozīmē "Uzmanīga Elpošana" ("sati" / "smriti" nozīmē atcerēšanās, pieminēšana, uzmanība; "ānāpāna" attiecas uz ieelpu un izelpu). Ānāpānasati var tulkot arī kā "Elpošanas Apzināšanās". Ānāpānasati ir Budistu meditācijas veids, ko Gautama Buda mācīja Ānāpānasati Sūtrā. (MN 118). Ānāpānasati tagad ir kopīga pamata meditāciju prakse Tibetas, Zen, Tientai un Theravādas Budismā.

Buddhānusmṛti (Pāḷi: buddhānussati), nozīmē "Budas Atcerēšanās" jeb "Budas Pieminēšana", tā ir izplatīta Budistu prakse visās Budistu tradīcijās, tā parasti ietver meditācijas kuru objekts ir Buda, piemēram, Gautama Buda, Vēsturiskie Budas vai Mahājānas Budu Aspekti. Buddhaghošas izklāstā Visuddhimaggā teikts, ka šī prakse apveltī cilvēku ar pārliecību, uzmanību, izpratni un nopelniem, kā dzīvot Skolotāja klātbūtnē.

Budismā Kammatthāna ir Pāḷi vārds (sanskritā: karmasthana), kas burtiski nozīmē "darba vieta". Vārda galvenā nozīme ir kā apzīmējums Meditācijai, jo Meditācija ir Budisma mūku galvenā nodarbošanās. Buddhaghoša lieto vārdu "Kammatthāna", lai norādītu uz katru no 40 Meditāciju Objektiem, kas aprakstīti Visuddhimagga 3. nodaļā un kas ir daļēji aizgūti no Pāļi Kanona. Kasiṇa jeb lieta ir vizuālais meditācijas objekts

Zemāk Publicēju Budisma meditāciju, kura pazīstama kā Budisma meditācija uz 32 ķermeņa daļām - tā paredzēta lai samazinātu pieķeršanos ķermenim un miesiskām vājībā un iekārēm; Tā sastāv pamatā no 32 ķermeņa daļu uzskaitījuma un apceres par pieminētajām ķermeņa daļām, to netīrību un nepastāvīgumu; Publicēju 32 ķermeņa daļu uzskaitījumu Latviešu / Pāli valodās; Paṭikkūlamanasikāra ir Pāḷi valodas termins, kurš parasti

Metta - tulko kā Mīlošo Labestību, Draudzīgumu un Karuņa - ir Līdzcietība - tāpēc šī - būs manis iztulkotā Theravādas Budisma lūgšana-meditācija par Mīlošo Līdzcietību, saskaņā ar Karaṇīya-Metta Suttu - Budas Šākjamuni sprediķi par to - kā meditēt uz Draudzīgumu. Theravādas Budisma lūgšanas jeb Recitācijas bieži sastāv no noteiktu izvilkumu no Svētajiem rakstiem - jeb Pāli Kanona ilgstošas nepārtrauktas atkārtošanas