Amitājusa - Neierobežotās Dzīves Buda

Amitājusa - Neierobežotās Dzīves Buda

Buda Amitājusa jeb Neierobežotās Dzīves Buda ir Budas aspekts jeb dievība, kas saistīta ar meditācijām un mantrām ilgai dzīvei.

Amitājusa Mahājānā un Vadžrajānā tiek uzskatīts par Budas Amitābhas citu formu, Budu Amitājusu.

Galvenās Mahājānas Sūtras, kas apraksta Amitājusu, ir Mazā un Lielā Sukhāvatī-vjūhas, kurās viņš māca būtnes Amitābhas Tīrajā  Zemē, un Amitājurdhjāna Sūtra.

Amitājusa un Amitābha - bieži abi vārdi tiek lietoti kā sinonīmi, tomēr atsevišķas pazīmes atšķiras.

Specifiskāka Budas Amitājusas sūtra ir Ārja Aparamita Ajurgjena Nāma Mahājāna Sūtra jeb Lielo Ratu Sūtra par Neaptverami Cildeno Dzīvi un Pārpasaulīgo Gudrību,

lai gan tā ir vairāk kā himna, kas pasludina Amitājusas nopelnus un tikumus un sniedz mums Amitājusas Lielo Mantru.

Amitājusa parasti tiek attēlots sēžam meditācijas pozā ar vāzi (kalašu) rokās, kuru piepilda nemirstības eliksīrs (amrita) un Ašokas koka lapas:

Tas simbolizē ilgu mūžu bez slimības posta (šoka). Virs vāzes var būt ziedojumu bļoda.

Kad mēs runājam par Amitājusu, Neierobežotā Dzīve attiecas uz viņa svētībām un tikumu, savukārt Neierobežotā Gaisma attiecas uz viņa Gudrību kā Amitābham.

Amitājusa svētības, tikumi un gudrība ir neierobežota, tāpat arī viņa garīgie spēki, īpašības un mācības.

Mazākā Sukhāvatī-vjūhas Sūtra definē, kāpēc viņu sauc par Amitājusu:

Turklāt, Šāriputra, šī Budas un viņa ļaužu mūžs ilgst neizmērojamus, neierobežotus, neskaitāmus laikmetus; šī iemesla dēļ viņu sauc par Amitājusu.
Un Šāriputra, kopš Amitābha sasniedza Budas stāvokli, ir pagājuši 10 Laikmeti (kalpas).

Amitājurdhjāna Sūtra ir saistīta ar pavisam citu lietu:

Tas ir prakses ceļvedis un apraksta 16 meditāciju sēriju, kas noved pie dažāda līmeņa transformācijas jeb Apziņas izmaiņām un pārdzimšanas Tīrajā Zemē.

Princis Adžātašatru, ļaundara Devadattas mudināts, iemeta savus vecākus cietumā, lai viņš pats varētu kāpt tronī.

Karaliene Vaidehī lūdza palīdzību Budam Šākjamuni un, žēlojoties par spīdzināšanu Džambudvīpā, izsaka vēlmi piedzimt vietā, kurā nav naida un grēku.

Šākjamuni Buda atbildot karalienei detalizēti izstāstīja, kā pārdzimt Amitābhas Budas Tīrajā Zemē.

Amitājurdhjāna Sūtra tika sludināta pēc ļaunā prinča Adžātašatru mātes Vaidehī lūguma:

Mana vienīgā lūgšana, viņa turpināja, ir šāda:
Ak, pasaules godātais, vai jūs varētu man sīki sludināt par visām vietām, kur nav bēdu vai nepatikšanu un kur man vajadzētu doties, lai piedzimtu no jauna.
Mani neapmierina šī samaitātību pasaule, Džambudvīpa, kas ir pilna elles, pilna ar izsalkušajiem gariem un pagrimušām radībām.
Šajā samaitātības pasaulē ir daudz ļaunu kopienu.
Lai es nedzirdu, es lūdzu, ļauno balsis nākotnē; un lai es neredzu nevienu ļaunu cilvēku!

Buda lika visiem Budas laukiem parādīties viņas priekšā un ļāva viņai izvēlēties kādu no tiem. Vaidehī teica, ka viņa joprojām vēlas doties uz Tīro Zemi Sukhāvatī.

Pēc tam Buda mācīja viņai meditāciju, kas ir piemērota, lai panāktu pārdzimšanu šajā zemē:

Viņš iemācīja viņai šādas 16 vizualizācijas, kas var palīdzēt sasniegt kādu no 9 pārdzimšanas pakāpēm Tīrajā Zemē, atbilstoši indivīda karmai un centieniem:

Apcere par rietošu sauli; par ūdeni; par zemi; par brīnišķīgiem kokiem; par dziedinošu ūdeni; par brīnumainu koku brīnišķīgo pasauli; par zemi un ūdeni;

par Lotosa troņiem; par 3 Svēto formām (Amitābhu, Avalokitešvaru, Mahāsthāmaprāptu); par Budas Amitājusas fizisko tēlu;

par Bodhisatvu Avalokitešvaru; par Bodhisatvu Mahāsthāmaprāptu; par Amitābhu svētlaimes valstībā; par vidējo un zemāko kastu dzīvi.

Šīs vizualizācijas ļauj praktizētājam šajā dzīvē redzēt Amitābhu un viņa pavadoņus Avalokitešvaru un Mahāsthāmaprāptu. Tās tiek interpretētas kā drošas pazīmes pārdzimšanai Amitābhas Tīrajā Zemē.

Tibetas Budismā pastāv 3 galvenās Amitājusa mantras, kuras izmanto, lai lūgtu par ilgu mūžu un dziedināšanu no tādām postošām slimībām kā vēzis un tamlīdzīgas:

Slepenā Mantra:

Īsa Mantra:

Ir vērts atzīmēt, ka šajās tibetiešu Amitājusas mantrās amaraņa nāk no a- (ne) + maraṇa (mirst), t.i., nemirstīgs un džīvantaje nāk no Džīva (dzīvs, pastāvošs) un džīvantaje nozīmē tas, kurš ir dzīvs (dzīvojošs).