Avalokitešvara

1. Avalokitešvara

Budismā Avalokitešvara ir Bodhisatva, kas iemieso visu Budu līdzcietību.

Viņš var izpausties dažādos veidos. Šis Bodhisatva dažādās kultūrās tiek dažādi attēlots, aprakstīts un attēlots kā vīrietis vai sieviete.

Tibetā viņš ir pazīstams kā Čenrezigs.

Ķīnā, Taivānā un citās ķīniešu kopienās Avalokitešvara ir kļuvusi par nedaudz atšķirīgu sieviešu tēlu Guānjīn jeb Guānšijīn;

Viņš ir pazīstams arī kā Kannons vai Kandzeons Japānā, Kvanseum Bosal Korejā.

Viņš ir pazīstams kā Nātha Devījo Šrīlankā un Lokanātha Mjanmā (Birmā). Taizemē un Kambodžā viņu sauc par Lokešvaru.

Bodhisatva ir sanskrita vīriešu dzimtes lietvārds. Sievietes Bodhisatvas neeksistē Indijas Budistu literatūrā, bet pastāv Tibetas Budistu literatūrā.

2. Etimoloģija

Vārdā Avalokitešvara ir apvienots verbālais prefikss ava lejup, lokita, pagātnes divdabis darbības vārdam lok skatīties, vērot, novērot, šeit lietots aktīvā nozīmē; un visbeidzot Īšvara, kungs, valdnieks, suverēns jeb skolotājs.

Saskaņā ar Sandhi (sanskrita skaņu kombināciju likumiem) a+īšvara kļūst par ešvaru.

Kopā šīs daļas nozīmē kungs, kurš skatās lejup (uz pasauli).

Vārda loka (pasaule) vārdā nav, taču šī nozīme ir netieši ietverta. Tā parādās Kambodžas vārda Lokešvara formā.

Senākais vārda Avalokitešvara tulkojums ķīniešu valodā, ko veica tādi autori kā Šen Cangs, bija Guānzizai, nevis mūsdienu Austrumāzijas Budismā lietotā forma Guānjīn.

Sākotnēji tika uzskatīts, ka tas ir nepilnības dēļ, jo Guānjīn norāda, ka sākotnējā sanskrita forma ir bijusi Avalokitasvara, kurš skatās lejup uz skaņu, t.i., dzīvu būtņu saucieniem, kuriem nepieciešama palīdzība.

Tagad tiek domāts, ka Avalokitasvara bija vārda sākotnējā forma, un tā ir arī Guānjīn Kas uztver skaņu, asaras izcelsme.

Šo tulkojumu iecienīja daži ķīniešu tulkotāji, īpaši Kumāradžīvam bija tendence izmantot variantu Guānšijīn kas uztver pasaules žēlabas.

— kur lok tika lasīts vienlaikus nozīmēs skatīties un pasaule (sanskrita: loka; ķīniešu: ši).

Sākotnējā formā Avalokitasvara parādās 5. gadsimta sanskrita fragmentos.

Šo agrāko sanskrita nosaukumu aizstāja forma, kas satur galotni -īśvara kungs; bet  vārds Avalokitešvara nav sastopams sanskritā agrāk par 7. gadsimtu.

Nosaukuma sākotnējā nozīme atbilst Budistu izpratnei par Bodhisatvas lomu.

Interpretācija, kurā viņš tiek pasniegts kā Īšvara, liecina par spēcīgu hinduisma ietekmi, jo termins Īšvara parasti tika saistīts ar hinduistu priekšstatu par Višņu (vaišņavismā) vai Šivu (šaivismā) kā Visaugstāko Kungu, pasaules Radītāju un Valdnieku.

Dažas šāda Dieva īpašības tika nodotas Bodhisatvam, taču Avalokitešvaras pielūdzēju vairums atbalstīja Budistu atteikšanos no jebkāda Dieva-Radītāja doktrīnas.

Sanskritā Avalokitešvara tiek saukts arī par Lokešvaru (Pasaules Kungu).

Tibetiešu valodā Avalokitešvara ir Čenrezigs, un tiek teikts, ka tā izpausmes pasaulē ir Dalailama, Karmapa un citi augstie lamas.

Tibetas vārda Čenrezig etimoloģija ir spyan acs, ras kontinuitāte un gzig skatīties. Tas dod izpratni par tādu būtni, kas vienmēr turpina vērot visas būtnes (ar līdzcietīgu aci).

3. Avalokitešvara Mahājānā

Saskaņā ar Kāraņdavjūhas Sūtru, Saule un Mēness esot dzimuši no Avalokitešvaras acīm, Šiva no viņa pieres, Brahma no viņa pleciem,

Nārājaņa no viņa sirds, Sarasvatī no viņa zobiem, vēji no viņa mutes, Zeme no viņa pēdām un Debesis no viņa vēdera.

Šajā un citos tekstos, piemēram, Lielajā Sukhāvatī vjūhas Sūtrā, Avalokitešvara ir Amitābhas pavadonis.

Avalokitešvara parādās tādos Mahājānas tekstos kā:

Mēs sastopam Avalokitešvaras vārdu Avatamsaka Sūtrā, Mahājānas rakstos, kuri radušies jau pirms Lotosa Sūtras.

Tomēr savas popularitātes Japānā dēļ, kā arī senāko Rietumu Budisma Rakstu tulkotāju darbu rezultātā, Lotosa Sūtra jau ilgu laiku ir pieņemta kā agrākā lasāmviela par Avalokitešvaras doktrīnu:

Tā ir atrodama Lotosa Sūtras 25. nodaļā: Bodhisatvas Avalokitešvaras Universālie Vārti.

Šī nodaļa ir veltīta Avalokitešvaram, aprakstot viņu kā līdzcietīgu Bodhisatvu, kurš dzird dzīvo būtņu saucienus pēc palīdzības un nenogurstoši strādā, lai palīdzētu tiem, kas piesauc viņa vārdu.

Kopumā ir aprakstītas 33 dažādas Avalokitešvaras izpausmes, tostarp sieviešu dzimuma izpausmes, kā atbilstošas dažādiem dzīvo būtņu apziņu tipiem.

Šis senākais avots bieži cirkulē atsevišķi kā atsevišķa Sūtra, kuru sauc par Avalokitešvaras Sūtru (ķīniešu: Guānšijīn žīng), un to parasti deklamē vai daudzina Budistu tempļos Austrumāzijā.

Kad ķīniešu mūks Fasjens ap 400. gadu pēc mūsu ēras devās uz Māthuru Indijā, viņš rakstīja par mūkiem, kas dod ziedojumus Avalokitešvaram.

Kad Šen Cangs 7. gadsimtā ceļoja uz Indiju, viņš sniedza aculiecinieka stāstus par Avalokitešvaras statujām, kuras godināja visu slāņu padevīgie: karaļi, mūki un laji.

Ķīniešu Budismā un Austrumāzijā ļoti populāras ir Tangmi prakses Avalokitešvaras ar 18 rokām formai, ko sauc par Čundī.

Par Čundī popularitāti liecina 3 saglabājušies Čundī Dhāraṇī Sūtras tulkojumi no sanskrita uz ķīniešu valodu, kas veikti laika posmā no 7. gadsimta beigām līdz 8. gadsimta sākumam.

Vēlīnajā Impēriskajā Ķīnā šīs agrīnās ezoteriskās tradīcijas joprojām bija dzīvas Budistu kopienās. Šajās kopienās Čundī ezotēriskās prakses bija ārkārtīgi populāras gan iedzīvotāju, gan elites vidū.

Tientai skolā ir definētas 6 Avalokitešvaras formas:

Tiek uzskatīts, ka ikviena no 6 Bodhisatvas īpašībām spēj likvidēt Traucēkļus attiecīgi 6 eksistences valstībās: elles būtnēm, spokiem, dzīvniekiem, cilvēkiem, titāniem un dieviem.

Un arī saskaņā ar Nīlakaņtha Dhāraņī Sūtras ievadu Gautama Buda pastāstīja māceklim Ānandam, ka Avalokitešvara kļuva par Budu jau neskaitāmas iepriekšējās dzīves atpakaļ.

Savas lielās līdzcietības dēļ, tāpēc, ka viņš vēlējās radīt atbilstošus apstākļus visiem kuri tiecas pēc Bodhisatvas stāvokļa, tāpēc, ka viņš vēlējās nest laimi un mieru visām dzīvajām būtnēm, viņš kļuva par Bodhisatvu, kas bieži uzturas Sahā pasaulē.

Vienlaikus Avalokitešvara ir arī Budas Amitābhas pavadonis, palīdzot Budam Amitābham mācīt Dharmu viņa Tīrajā Zemē.

4. Avalokitešvara Theravādā

Bodhisatvas Avalokitešvaras godināšana Šrīlankā ir turpinājusies līdz mūsdienām:

Senajos laikos gan Tantrajāna, gan Mahājāna ir bijušas sastopamas dažās Theravādas valstīs, taču mūsdienās Ceilonas, Birmas, Taizemes, Laosas un Kambodžas Budisms ir gandrīz tikai Theravādas Budisms, kas balstās uz Pāḷi Kanonu.

Vienīgā Mahājānas dievība, kas ir ienākusi parasto Budistu pielūgšanā Theravādas valstīs, ir Bodhisatva Avalokitešvara.

Ceilonā viņš ir pazīstams kā Nātha-deva, un lielākā daļa viņu aplami uzskata par Budu, kas vēl nāks, Bodhisatvu Maitreju. Avalokitešvaras figūra parasti atrodas svētnīcas telpā blakus Budas tēlam.

Pēdējā laikā daži rietumos izglītoti Theravādieši ir mēģinājuši asociēt Nāthu ar Bodhisatvu Maitreju;

tomēr tradīcijas un pamata ikonogrāfija (tostarp Amitābhas Budas attēls virs galvas) identificē Nāthu kā Avalokitešvaru.

Avalokitešvaru tautā pielūdz Mjanmā, kur viņu sauc par Lokanāthu, un Taizemē, kur viņu sauc par Lokešvaru.

Bodhisatva saucas arī daudzos citos nosaukumos. Indoķīnā un Taizemē viņš ir Lokešvara, Pasaules Kungs.

Tibetā viņš ir Čenrezigs Ar līdzcietīgu skatienu.

Ķīnā Bodhisatva iegūst sievietes formu un tiek saukta par Guānjīn, Kas uzklausa pasaules vaimanas.

Japānā Guānjīn ir Kannon vai Kandzeon; Korejā: Kvanseum; Vjetnamā: Kvan Am.

5. Mūsdienu Pētījumi

Avalokitešvara tiek godināts kā Nātha Šrīlankā.

Tamilu Budistu tradīcijas, kas attīstījās Čolas literatūrā (9.–13. gadsimts), piemēram, Budamitras Vīrasolijam, apgalvo, ka Vēdu gudrais Agastja saņēmis Tamilu valodu no Avalokitešvaras.

Agrīnais ķīniešu ceļotājs Šen Cangs aprakstīja Avalokitešvaram veltītu templi Dienvidindijas Potalakas kalnā, kas ir Pothigai kalnu sanskrita nosaukums, kur tamilu hinduistu tradīcijas pieraksta Agastju, kurš tamilu valodu esot apguvis no Šivas.

Avalokitešvaras pielūgsme ieguva popularitāti līdz ar Abhajagiri Vihāras Tāmraparņījas Mahājāna skolas izaugsmi.

Rietumu zinātnieki nav panākuši vienprātību par Avalokitešvaras godināšanas izcelsmi.

Pamatojoties uz Budistu rakstu izpēti, seno tamilu literatūras avotiem, kā arī uz arheoloģiskajiem pētījumiem,

daži zinātnieki uzskata, ka senais Potalakas kalns, Avalokitešvaras rezidence, kas aprakstīta Gaņdavyūhas Sūtrā un Šen Canga Lielajā Tangu Hronikā par Rietumu reģioniem, ir īstais Pothigai kalns uz Tamilnadu un Keralas robežas.

Potalakas kalns ir bijis svēta vieta Dienvidindijas iedzīvotājiem kopš neatminamiem laikiem. Tā ir tradicionālā Sidhara Agastjas rezidence Agastjas Mala.

Līdz ar Budisma izplatību reģionā, sākot no lielā Imperatora Ašokas laika 3. gadsimtā p.m.ē., tā kļuva par svētu vietu arī Budistiem, kuri pamazām kļuva dominējoši, jo daudzi Budisma vientuļnieki tur apmetās.

Tomēr vietējie iedzīvotāji galvenokārt palika tamilu Animistu reliģijas sekotāji.

Jauktais Tamilu-Budistu kults vainagojās ar Avalokitešvaras figūras veidošanos.

p.s. Potala ir nosaukums arī Dalailamas rezidencei Lhasā, Tibetā - tās nosaukums ņemts no Potalakas kalniem Tamilnadu, Indijas dienvidos, un Dalailama esot Avalokitešvaras iemiesojums.

6. Mantras un Dhāraṇīs

Tibetas Budismā, dēļ šīs viņa saistības ar šo mantru, vienu Avalokitešvaras formu sanskritā sauc par Šadākšarī - 6 Zilbju Kungu.

Šīs mantras skaitīšana, izmantojot lūgšanu krelles, ir vispopulārākā reliģiskā prakse Tibetas Budismā.

Saikne starp šo slaveno mantru un Avalokitešvaru pirmo reizi ir dokumentēta Kāraņdavjūhas Sūtrā.

Šis teksts ir aptuveni datēts ar mūsu ēras 4. gadsimta beigām līdz mūsu ēras 5. gadsimta sākumam.

Šajā sūtrā Buda stāsta Bodhisatvam, ka šīs mantras deklamēšana, koncentrējoties uz skaņu, var novest pie  800 Samādhi sasniegšanas.

Kāraņdavjūhas Sūtrā arī pirmo reizi parādās Čundī Dhāraņī, kas minēta sūtras teksta beigās.

Kad Bodhisatva beidzot sasniedz samādhi ar mantru Om Maņi Padme Hung, viņš var novērot 77 koti pilnībā apskaidrotu Budu, kas viņam atbild vienā balsī skaitot Čundī Dhāraṇī:

Namaḥ Saptānām Samjaksambuddha Kotīnām Tadjathā,
Om Čale Čule Čunde Svāhā

Vēl viena Avalokitešvaras mantra, ko parasti deklamē Japānas Budismā, ir

Om Arolik Svāhā

Populāra ir arī Guānjīn mantra:

Namo Guān Ši Jīn Pusa

7. Avalokitešvara ar 1000 rokām

Kāds populārs Budisma stāsts stāsta par Avalokitešvaru, kurš apsolīja nekad neatpūsties, kamēr nebūs atbrīvojis no Samsāras visas dzīvās būtnes.

Neskatoties uz lielajām pūlēm, viņš saprata, ka daudzas nelaimīgas būtnes vēl aizvien bija jāglābj. Dēļ grūtībām izprast tik daudzu cilvēku vajadzības, viņa galva sadalījās 11 daļās.

Amitābha, redzot viņa nožēlojamo stāvokli, deva viņam 11 galvas, ar kurām dzirdēt ciešanu asaras.

Izdzirdot šīs vaimanas un tās saprotot, Avalokitešvara centās aizsniegt visus, kam bija vajadzīga palīdzība, taču atklāja, ka viņa 2 rokas saplīsušas gabalos.

Atkal Amitābha nāca viņam palīgā un iedeva viņam 1000 rokas, ar kurām palīdzēt ciešanās.

Ir populāra Dhāraṇī mantra, kura veltīta šim 11 galvu Avalokitešvaram:

Sirds Dhāraņī no Avalokitešvara-Ekadaša-mukha Sūtras:

Namo Rātna Trajāja (Sveiciens Trīskāršajam Dārgakmenim)
Namaḥ Ārja Džņāna Sāgara, (Sveiciens Cildenās Gudrības Okeānam)
Vairočana, (Apgaismotājam)
Vjūha Rādžāja (Ilūziju Pārvarētājam)
Tathāgatāja, (Tathāgatai)
Arhate, (Arhātam)
Samjak sambuddhāja (pilnībā pamodinātajam)
Nama Sarva Tathagatebhjāḥ (Sveiciens visiem Tathāgatām)
Arhatebjāḥ (Arhātiem)
Samjak Sambuddhebhjāḥ (pilnībā un perfekti pamodinātajiem)
Nama Arjā Avalokitešvarāja (Sveiciens Cildenajam Avalokitešvaram)
Bodhisattvāja, (Bodhisatvam)
Maha Satvāja, (lielajai būtnei)
Mahā Karuņikāja (lielajai līdzcietībai)
Tadjatha (teica tā): Om Dhāra Dhāra, (nes, nes)
Dhīri Dhīri, (stingri, stingri)
Dhuru Dhuru (nastu nastu)
Itte Vatte, (??)
Čale Čale (kustas, trīc, kratās)
Pračale Pračale, (kustas, trīc, kratās)
Kusume (ziedā)
Kusume Vare, (zieda apkārtnē)
Hili Mili (??)
Čiti Džvālam, (dedzīga apjausma)
Apanaje Svāhā. (lai notiek!)

Ir teikts, ka ikviens, kurš skaita šo Sirds-Dhāraņī mantru, saņems labas veselības, ilgas dzīves un laimes svētības. Šo mantru parasti izmanto grēku nožēlošanai. Ja kāds iegaumēs šo mantru, tam dēmoni nenāks klāt.

8. Tibetas Budistu uzskati

Avalokitešvara ir svarīga dievība jeb Budas Aspekts Tibetas Budismā. Vadžrajānas mācībās viņš tiek uzskatīts par Budu.

Tibetas Budismā Tāra esot radusies no vienas Avalokitešvaras asaras:

Kad asara nokrita zemē, tā izveidoja ezeru, un atvērts lotosa zieds ezerā atklāja Tāru.

Citā šī stāsta versijā Tāra parādās kā emanācija no Avalokitešvaras sirds.

Abās versijās tā ir Avalokitešvaras līdzcietības izpausme, kura parādās kā Tāra.