Bhaišadžjaguru | Dziedinošais Buda

Bhaišadžjaguru | Dziedinošais Buda

Bhaišadžjaguru, Buda vārdā Dziedināšanas Meistars, ir svarīgs Mahājānas Budistu panteona loceklis. Viņu galvenokārt pielūdz Austrumu un Vidusāzijas Budisma tradīcijās.

Dziedināšanas jēdzieniem bija būtiska loma agrīnajā Budismā:

Šākjamuni Buda dažreiz tika apzīmēta ar epitetu "Labākais Ārsts", un Budistu mācības tika sauktas par "Labākajām Zālēm", jo tās spēja likvidēt ciešanas dzīvajām būtnēm.

Agrīnajās Budisma mācībās, tāpat kā vēlākos laikos, Apskaidrošanās process tika pielīdzināts dziedināšanas procesam.

Turklāt daudzi mūki bija dziednieki un ārsti; šādām personām bija nozīmīga loma Budisma mācību izplatīšanā.

Tādējādi, kad Mahājānas panteons sāka veidoties gadsimtos tieši pirms un pēc mūsu ēras sākuma,

vairākas galvenās figūras bija īpaši saistītas ar dziedināšanas spējām, gan metaforiskā, gan burtiskā nozīmē. Tomēr Dziedināšanas Meistars tika uzskatīts par šīs grupas vissvarīgāko figūru.

Galvenie Raksti par šo Budu saucas:

Mācība par Dziedināšanas Meistara, Lazurīta Starojuma Tathāgatas, Nopelniem un Sākotnējiem Solījumiem,

- tas ir darbs, kas galu galā kļuva vislabāk pazīstams ķīniešu valodas versijā, kuru Šen Cangs tulkoja 650. gadā m. ē..

Tāpat kā citos šāda veida darbos, kas, visticamāk, tapuši Mūsu Ēras pirmajos gadsimtos Indijas ziemeļrietumu pierobežā,

vēsturiskais Buda Šākjamuni kalpo kā saskarsmes punkts starp cilvēku un debesu valstībām, šajā gadījumā atklājot saviem klausītājiem apskaidrotās debesu būtnes Bhaišadžjaguru eksistenci.

Sekojot paraugam kas bieži redzams šādos tekstos, tiek aprakstīts Buda un viņa Tīrā Zeme, sīki aprakstīti viņa solījumi palīdzēt visām būtnēm un izskaidrotas dažādas metodes, kā piesaistīt viņa labvēlīgo spēku.

Te Dziedināšanas Meistars tiek raksturots kā valdnieks garīgajā valstībā kura atrodas Austrumos, zemē ar nosaukumu Tīrā Lazurīta Gaisma, kurā visu zemi klāj starojošs zils akmens, bet ceļi veidoti no zelta un tajā ir dažādas būves, kas celtas no dārgakmeņiem.

Tāpat kā citu Budu, kā Amitābhas, debesu lauki, šī valstība ir patvērums no ciešanām;

tā ir ideāla vieta, lai netraucēti klausītos tīros principus, kurus māca tās kungs, Dziedināšanas Meistars, kopā ar viņa Bodhisatvu kopienas 2 līderiem, Saulesgaismu (Sūrjaprabhu) un Mēnessgaismu (Čandraprabhu).

Dziedināšanas Meistara 12 Solījumi, kas pirmo reizi tika doti, kad viņš nolēma sasniegt Apskaidrību, aptver daudzveidīgu palīdzību dzīvajām būtnēm:

Visplašāk zināmais ir 6. Zvērests, solījums atvieglot visu būtņu slimības un ciešanas. Šīs apņemšanās izpilde ir lielas Sūtras daļas priekšmets.

Tomēr, lai gan Dziedināšanas Meistars ir apņēmies palīdzēt visām būtnēm kas slimo un cieš, viņš ir jāaicina, lai izsauktu šo spēcīgo palīdzību.

Saskaņā ar Sūtru, efektīvas piesaukšanas metodes svārstās no vienkāršas viņa vārda piesaukšanas līdz īpašiem rituāliem, kas ietver lūgšanu un pielūgsmi viņa tēla priekšā.

Dzīvībai bīstamas slimības gadījumam Sūtrā ir izklāstīts sarežģīts rituāls (un ļoti detalizēti aprakstīts īpašos rituālu tekstos) -

- kurā 7 Budas attēlu priekšā 49 dienas tiek dedzinātas 49 lampas ratu formā, un vēl daudzas citas rituālas darbības tiek veiktas 7 vai 49 vienībās.

Skaitlis 7 (un tā kvadrāts 49) ir īpaši svarīgs Budistu dziedināšanas kultos, visticamāk tas saistīts ar dienu skaitu pēcnāves Starpstāvoklī (antarābhavā) starp nāvi un pārdzimšanu.

Bhaišadžjaguru sniegtās dziedināšanas pamata ievirze ir uz Karmas transformāciju, tas nozīmē, viņš rūpējas par ciešanu cēloņu, kā arī redzamo simptomu izskaušanu.

Šī transformācijas sajūta caurstrāvo Rakstu un rituālu tradīcijas kas saistītas ar šo praksi.

Šajā kontekstā Dziedināšanas Meistars ir īpaši svarīgs, lai palīdzētu būtnēm sasniegt nozīmīgu garīgo pagrieziena punktu, kas pazīstams kā "nodoms sasniegt Apskaidrību", kurā pa upi plūstošā dzīve tiek atmesta malā, lai atrastu garīgo piepildījumu.

Visbiežāk attēlos Dziedināšanas Meistars attēlots kā sēdošs Buda mūka tērpā, kura āda ir tumši zilā lazurīta krāsā.

Buda Bhaišadžjaguru ar kreiso roku tur klēpī bļodu vai pārklātu zāļu burku, bet labā roka, balstoties uz labā ceļgala ar plaukstu uz ārpusi, piedāvā ārstniecisko mirobalāna augli;

dažreiz viņš stāv, turot zāļu burku kreisajā rokā, ar labo roku paceltu bezbailības žestā.

Viņam blakus ir viņa Bodhisatvas palīgi Saulesgaisma un Mēnessgaisma, kuri stāv prinču tērpos.

Viņus ieskauj 12 Jakšu ģenerāļi, no kuriem katrs komandē 7 000 ierindnieku, kuri palīdz Budas dziedināšanas darbā.

Dažās Austrumāzijas tradīcijās šie 12 ģenerāļi ir skaidri attēloti kā 12 diennakts stundu un 12 gadu Jupitera cikla valdnieki.

Šīs ainas kosmiskais simbolisms ir pārsteidzošs:

ar lazurīta Budu Bhaišadžjaguru centrā, kurš staro kā kosmiskais universs, kopā ar 2 gaismekļiem, kurus ielenkuši laika pavēlnieki,

- tas norāda uz šī Budas sniegtās iekšējās un ārējās dziedināšanas dziļo raksturu.

Nedaudz vēlāka tradīcija, kas parādījās Ķīnā 8. gadsimta sākumā un galu galā kļuva populāra tibetiešu un mongoļu vidū, koncentrējas uz 7 brāļiem, kas raksturoti kā dziedinošie Budas, un vecākais ārsts starp viņiem ir Bhaišadžjaguru:

Šī grupa bieži tiek attēlota kopā ar Šākjamuni Budu, tādējādi atgriežoties pie Dziedinošā Budas kulta saknēm agrīnajā tradīcijā par Šākjamuni kā garīgo dziednieku.

Tradicionālā Bhaišadžjaguru mantra, kas tibetiešu valodā pazīstama arī kā Sangje Menla, ir:

Jūs varat atkārtot arī sanskrita Medicīnas Budas dhāraņī versiju, kā minēts Sūtrā: