Karmapa Čenno | Mantras Izcelsme
Karmapa Čenno | Mantras Izcelsme
Tibetas Budismā vissvarīgākā prakse ir Guru Joga, meditācija un mantra par tradīcijas Garīgo Vadoni un Skolotāju, kas tiek uzskatīts par dzīvu Budu, trīs kāju un 10 bhūmi (pārdabisku spēku) iemiesojumu.
Kagju tradīcijā Galvenais Lama ir Gjalva Karmapa, un viņa mantra ir Karmapa Čenno:
Tiek uzskatīts, ka šīs mantras skaņas ir tieši saistītas ar Viņa Svētības Karmapas apskaidroto prātu un nes tā apskaidrotās īpašības un sniedz palīdzību, kad tas ir visvairāk nepieciešams mācekļu labumam.
Šeit es vēlētos dalīties ar jums stāstā par mantras Karmapa Čenno izcelsmi.
Karmapas mantra esot radusies 8. Karmapas Mikjo Dordže (1507-1554) laikā, mācības par Lamas izsaukšanu no tālienes
kontekstā.
Karmapa Čenno
var aptuveni tulkot kā Visu Budu līdzcietības iemiesojums, pievērsiet uzmanību man.
Centrālajā Tibetā, Sikkimā un Butānā to izrunā kā Karmapa Kjenno vai Karmapa Khenno.
Austrumu Tibetā to izrunā kā Karmapa Čenno
. Rietumvalstīs visizplatītākā izruna ir Karmapa Čenno, un tā tiek uzskatīta par pareizu.
Kādu dienu, 16. gadsimtā, pamestā, vēju plosītā Tibetas ziemeļu daļā nomira nomadu ģimenes galva:
Tik reti apdzīvotā reģionā bija grūti atrast klosterus vai lamas, kas veiktu Budistu bēru rituālus, tāpēc ģimene domāja, ko darīt.
Tad viņi pamanīja kādu skrandainu cilvēku, kurš ceļoja kājām un izskatījās tā, it kā viņš varētu būt vai nu ceļojošs jogs, vai ubags, tāpēc viņi devās jautāt:
Ubags patiesībā izrādījās Lama. Sērojošā ģimene lūdza viņa palīdzību mirušajam, un viņš piekrita to veikt.
Kad viņš sasniedza vīrieša nāves gultu un sāka savas lūgšanas, ģimene ar cieņu lūdza lamu izpildīt Phovu (apziņas pārnešanu uz augstākām sfērām).
Taču Lama sacīja:
Tad viņš atkal un atkal sāka skaitīt spēka vārdus - mantru Karmapa Čenno!
Karmapa Čenno, Karmapa Čenno,
viņš atkal un atkal skaļi atkārtoja.
Pēc katra rožukroņa ar 108 dedzīgiem piesaucieniem pabeigšanas viņš sita līķi ar savu malu jeb lūgšanu krellēm, pavēlot Budas Karmapas vārdā, lai mirušā apziņa pārdzimst Devačenā.
Pēc kāda laika visi pamanīja, ka sāka parādīties veiksmīgas apziņas pārceļošanas pazīmes:
No līķa galvas virsas izkrita mati; gaisā bija patīkams aromāts, un liels caurums parādījās pie avotiņa atveres, pa kuru aizgājušā smalkā apziņa bija aizgājusi uz citu pasauli.
Visi klātesošie priecājās un pateicīgi pateicās Nabadzīgajam Lamam.
Visi sāka uzticīgi praktizēt Karmapas mantru, lūdzot, lai sasniegtu Devačena lielo brīvību un svētlaimi šīs pašas dzīves laikā.
Ceļojošais Lama drīz turpināja savu ceļojumu.
Kādu dienu viņš dzirdēja, ka visu zinošais Karmapa viesojas Tibetas dienvidos, tāpēc viņš nolēma doties turp un viņu satikt un izrādīt cieņu.
Kad Lama sasniedza savu galamērķi, pirmais, ko gaišredzīgais Karmapa viņam teica bija:
Tā gan bija grūta Phova, ko mēs tur Ziemeļos izpildījām, vai ne?
Karmapa iesmējās, uzsizdams otram Lamam ar savu malu.
Tad nu ubags ar nesatricināmu pārliecību zināja, ka Karmapa ir visu zinošs dzīvais Buda, kurš vienmēr patur savus mācekļus savā sirdī un prātā, lai kur viņi atrastos.
Kopš tiem laikiem Karmapa Čenno ir vissvarīgākā mantra lai piesauktu Karmapas apskaidrotās īpašības un spēkus Tibetas Budisma Kagju tradīcijā.
Ar Karmapas vārdu saprot nevis tikai kādu konkrētu indivīdu, bet arī visu Budu un Bodhisatvu apskaidrotās īpašības.
Karmapa ir tas, kurš saviem studentiem iemieso visus 3 Patvēruma Dārgakmeņus – Budu, Dharmu un Sanghu.
Šis ir stāsts par Karmapas mantras izcelsmi kādu es to esmu dzirdējis.