Vadžrapāņi

1. Vadžrapāņi

Vadžrapāņi ("Vadžra rokā") ir viens no senākajiem Bodhisatvām Mahājānas Budismā. Viņš ir Gautamas Budas aizstāvis un ceļvedis un pamazām sāka simbolizēt Budas spēku.

Vadžrapāņi ir daudz attēlots Budistu ikonogrāfijā kā viena no pirmajām 3 Aizsargājošajām Dievībām jeb Bodhisatvām, kas ir blakus Budam.

Katra no tām simbolizē kādu no Budas tikumiem:

1) Maņdžušrī simbolizē visu Budas gudrību,

2) Avalokitešvara simbolizē visu Budu milzīgo līdzcietību,

3) Vadžrapāņi aizsargā Budu un simbolizē visu Budas spēku, kā arī visu 5 Tathāgatu spēku.

Vadžrapāņi ir viens no pirmajiem Mahājānas Budisma Dharmapālām, un viņš parādās arī kā dievība Theravādas skolas Pāḷi Kanonā.

Viņu pielūdz Šaoliņas klosterī, Tibetas Budismā un Tīrās Zemes Budismā (kur viņš ir pazīstams kā Mahāsthāmaprāpta un veido triādi ar Amitābhu un Avalokitešvaru).

Vadžrapāņi izpausmes var atrast arī daudzos Budistu tempļos Ķīnā, Taivānā un Japānā kā Dharmas Sargus, kas sargā klostera un tempļa vārtus.

Vadžrapāņi ir saistīts arī ar Ačalu, kad viņš tiek slavināts kā Vadžras Turētājs.

Vadžrapāņi ir salikts vārds sanskritā, kurā “Vadžra” nozīmē dimanta griezējs vai zibens spēriens, un “pāņi” nozīmē “rokā”.

2. Formas

Cilvēka formā Vadžrapāņi ir attēlots turam Vadžru labajā rokā. Viņu dažreiz dēvē par Dhjānas Bodhisatvu, līdzvērtīgu Akšobhjam, 2. Dhjānas Budam.

Āčārja-Vadžrapāņi ir Vadžrapāņi izpausme kā Dharmapālam, kas bieži redzams ar 3. aci, ghantu (zvanu) un pāšu (laso).

Dažreiz viņš tiek attēlots kā Jidams ar 1 galvu un 4 rokām tādā formā, kas pazīstama kā Nīlambara-Vadžrapāņi, kurš nēsā Vadžru un stāv uz kādas būtnes, kas guļ uz čūskām.

Mahāčakra-Vadžrapāņi, arī Jidams, ir attēlots ar 3 galvām un 6 rokām, ar Vadžru un čūskām rokā, stāvot uz Brahmas un Šivas.

Viņš bieži ir savienojies ar savu pavadoni Jab-jum stāvoklī.

Ačala-Vadžrapāņi ir attēlots ar 4 galvām, 4 rokām un 4 kājām, ar zobenu, laso un Vadžru rokās, stāvot uz dēmoniem.

Citā attēlojumā Vadžrapāņi parādās ar Garudas galvu, spārniem un nagiem.

Vadžrapāņi izteiksme ir dusmīga, un viņš bieži parādās kā Jakša (dabas gars), lai radītu "indivīdā bailes lai tas atbrīvotos no sava dogmatisma".

Viņa izstieptā labā roka vicina Vadžru, kas simbolizē analītiskās zināšanas (džņāna-vadžra), kas izjauc apziņas uztvērumus.

Lai gan dažkārt viņš nēsā galvaskausu kroni, lielākajā daļā attēlu viņš nēsā 5 stūru Bodhisatvas kroni, lai attēlotu 5 Dhjānas Budu spēku (pilnībā atmodināto Budas stāvokli).

Mantras

Mantra Oṁ Vadžrapāņi Hung Phat ir saistīta ar Vadžrapāņi.

Viņa Sēklas Zilbe ir Hung

3. Leģendas

Agrīnajās Budistu leģendās Vadžrapāņi bija maznozīmīga dievība, kas pavadīja Gautamu Budu viņa klejojošā ubaga karjeras laikā.

Dažos tekstos tiek teikts, ka viņš ir Šakras, Budistu un Hinduistu kosmoloģijas Trājastrimšas Debesu Karaļa un lietus dieva izpausme, kā attēlots Gandhāras ikonās.

Kā Šakra, ir teikts, ka viņš esot bijis klāt Tathāgatas dzimšanas laikā.

Kā Vadžrapāņi viņš bija dievs, kurš palīdzēja Gautamam aizbēgt no pils viņa atteikšanās no pasaules brīdī.

Kad Šākjamuni atgriezās no Kapilavastu, tiek teikts ka viņš esot pieņēmis 8 dievu, kuri viņu pavadīja, formas.

Pēc ķīniešu mūka un ceļotāja Šen Canga (602–664) teiktā, Vadžrapāņi Udajanā esot pieveicis lielu čūsku.

Citā versijā ir teikts, ka laikā, kad Nāgas (čūskas) ieradās, lai pielūgtu Budu un klausītos viņa sprediķus, Vadžrapāņi pieņēma putna veidolu, lai viņas maldinātu, lai viņām neuzbruktu viņu nāvīgie ienaidnieki Garudas.

Budas Parinirvānas laikā Vadžrapāņi izmisumā esot nometis savu Vadžru un vaļājies pa putekļiem.

Ambatthas Pievēršanās

Pāļi Kanona Ambatthas Sūtra, kura izaicina kastu sistēmas stingro raksturu, stāsta par vienu gadījumu, kad viņš parādījās kā zīme par Budas spēku:

Pēc sava skolotāja lūguma pie Budas viesojās jauns brahmanis, vārdā Ambattha.

Uzzinot, ka Budas ģimene ir no Šākju klana, kas pieder Kšatriju kastai, Ambattha nespēja viņam izrādīt cieņu, kādu viņš izrādītu pret Brahmani.

Kad Buda jautāja par viņa cieņas trūkumu, Ambattha atbildēja, ka tas ir tāpēc, ka Buda pieder pie "zemākas" kastas.

Tad Buda jautāja brahmanim, vai viņa ģimene ir cēlusies no "Šākju verdzenes". Zinot, ka tā ir patiesība, Ambattha atteicās atbildēt uz šo jautājumu.

Kad viņš atteicās atbildēt uz jautājumu arī 2. reizi, Buda viņu brīdināja, ka viņa galva sašķīdīs gabalos, ja viņš to neizdarīs 3. reizē.

Ambattha nobijās, redzot virs Budas galvas parādāmies Vadžrapāņi, kurš bija gatavs ar savu zibens spērienu satriekt brahmani.

Viņš ātri apstiprināja patiesību, un sekoja pamācība par kastu.

4. Nozīme

Vadžrapāņi tiek uzskatīts par Vadžradharas un Akšobhjas svītas Bodhisatvas izpausmi.

Populārā līmenī Vadžrapāņi ir Bodhisatva, kas pārstāv visu Budu spēku, tāpat kā Avalokitešvara pārstāv viņu lielo līdzcietību un Maņdžušrī simbolizē viņu gudrību.

Viņu sauc par Neizdibināmo Mistēriju Meistaru, kurš aizstāv patiesību pat tumsas un maldu labirintos.

Saskaņā ar Paņča-Vimšati-sāhasrikā- un Ašta-sāhasrikā-pradžņa-Pāramitam, jebkurš Bodhisatva ceļā uz Budas stāvokli, atrodas Vadžrapāņi aizsardzībā, padarot to neuzvaramu, pasargājot no jebkādiem "cilvēku vai spoku" uzbrukumiem.

5. Izskats un definīcijas

Kambodžā

Kambodžā 3 klosteri, kas datēti ar 953. gadu, ir veltīti triādes - Budas, Pradžņāpāramitas un Vadžrapāņi - pielūgšanai; Vienā no šiem klosteriem tiek godināts Vadžrapāņi attēls ar 4 rokām.

Tāpat nišās stāv Vadžrapāņi attēli, kas izgrebti ar 4 vai 2 rokām katrā no Rietumu Kambodžā atrastā akmens bluķa 4 pusēm.

Gandhārā

Kad Budisms izplatījās Vidusāzijā un ar hellēnisma ietekmi saplūda Grieķu Budismā, grieķu varonis Hērakls tika pieņemts, lai simbolizētu Vadžrapāņi.

Tajā laikmetā viņš parasti tika attēlots kā matains, muskuļains atlēts ar īsu "dimanta" vāli.

Buddhaghoša (5. gadsimts) asociēja Vadžrapāņi ar devu karali Indru.

Daži autori uzskata, ka attēlotā dievība patiesībā ir Zevs, kura klasiskais atribūts ir Zibens.

Indijā

Kušānas Impērijas laikā (1.–3. gadsimts) Gandhāras mākslā Vadžrapāņi tika attēlots galvenokārt kā Šākjamuni Sargs, nevis kā Bodhisatva.

Indrasālaguhā (iegrebumi Indrasālas koka alā) ainās kalni veido viņa vides daļu, kurā redzama viņa klātbūtne Nāgas Apalālas (Čūsku Karaļa) pievēršanās laikā. Šajos attēlos viņš redzams ekskluzīvā Rietumu tērpā un vienmēr citu dievību klātbūtnē.

Šīs mākslas formas reljefi attēlo Vadžrapāņi, kā vienmēr klātesošu ainās, kurās Buda pievērš cilvēkus; viņa klātbūtne izpaužas, kad Buda stājas pretī dharmas pretiniekiem kā Māram pirms savas apskaidrības.

Ainas, kurās Šākjamuni sacenšas ar herētiķiem, arī bija daļa no šīs mākslas tradīcijas.

Bieži sastopamas arī ainas, kurās Buda izmanto Vadžrapāņi Vadžru kā "burvju ieroci", lai veiktu brīnumus un sludinātu "viņa doktrīnas pārākumu".

Aurangabadas rietumu alu grupās Vadžrapāņi ir attēlots kā Bodhisatva ar savu Vadžru  — skulpturālas kompozīcijas ainā, kurā viņš ir stāvošā pozā (vienīgā saglabājusies figūra) virs lotosa pa kreisi no Budas meditācijas pozā.

Šajā ainavā viņu rotā liels kronis, 2 kaklarotas, čūskas aproce un viņš tur Vadžru kreisajā rokā un balstās uz apsēja, kas pārsiets pār gurniem.

Aurangabadas austrumu alu grupā Vadžrapāņi ir izgrebts kā vadoša persona milzīgas Dvārapālas (durvju sarga) formā kopā ar Avalokitešvaru.

Vadžrapāņi tēlam blakus ir mazs pavadonis. Viņš nēsā Vadžru, savu starojošo ieroci kreisajā rokā, kas balstās uz apsēja, kas pārsiets viņa gurniem.

Viņa labā roka ir saliekta uz priekšu — iespējams, viņš turēja lotosu tāpat kā viņa biedrs Avalokitešvara.

Abi Bodhisatvas, kas apsargā alas ieeju, ir izgrebti valkājot prinču galvassegas (kroņus).

Indonēzijā

Indonēzijā Vadžrapāņi ir attēlots kā daļa no triādes ar Vairočanu un Padmapāņi (Avalokitešvaru, "lotoss rokā").

Mendutas tempļa centrālajā zālē, kas atrodas apmēram 3 km uz austrumiem no Borobuduras, Centrālajā Javā, atrodas slavenās 3 metrus augstās akmens statujas – Vairočanas, Padmapāņi un Vadžrapāņi triāde.

Gan sēdošais Padmapāņi, gan Vadžrapāņi, kas tiek uzskatīti par Budas Vairočanas sargiem, ir attēloti kā izskatīgi vīrieši ar labu miesasbūvi, ar mierīgu sejas izteiksmi, rotāti ar izsmalcinātiem kroņiem un dārglietām.

Statujas ir lielisks 9. gadsimta Centrālās Javas Šailēndras dinastijas laikmeta mākslas piemērs, kas ietekmēja Budistu mākslu Dienvidaustrumāzijā, tostarp Šrīvidžajas (7-12. gs.) mākslu Sumatras un Malaju pussalās (Taizemes dienvidos) .

Ķīnā

Ķīnā Vadžrapāņi, kurš tur pazīstams kā "vadžru turošais dievs", tiek plaši godināts savā dubultajā izpausmē kā "Vadžras kareivji" vai "Labvēlīgie Karaļi", kā 2 muskuļotas Sargu dievības, kas parasti stāv abās Šānmena (3 Atbrīvošanās Vārtu) pusēs Budistu tempļos un klosteros.

Statuja pa labi tradicionāli tiek saukta par "Guhjapādu", savukārt kreisajā pusē esošā statuja ir tradicionāli saukta par "Nārājaņu", tās abas ir Dharmapālas Ķīnas Budistu Kanonā.

Ķīniešu tautas reliģijā tos sauc arī par "Ģenerāļiem Hēng un Hā", tā tie nosaukti tāpēc, ka labās puses statujas mute parasti ir atvērta, lai izrunātu skaņu "Ā", bet otrai statujai parasti ir aizvērta, lai izrunātu skaņu "Hēng".

Abas skaņas ir sākuma un beigu skaņas sanskritā, kas simbolizē skaņu pamatu un satur dziļo Dharmas teoriju.

Savukārt Guhjapāda tiek uzskatīts arī par vienu no 20 devām vai 24 devām Ķīnas Budistu panteonā.

Šaoliņas tradīcijā Vadžrapāņi tiek godināts kā Avalokitešvaras iemiesojums, kurš izpaudās, lai aizsargātu klosteri Juaņu dinastijas laikā.

Japānā

Japānā Vadžrapāņi ir pazīstams kā "vadžru vicinošais dievs", un tas ir bijis iedvesmas avots Niō (labvēlīgajiem karaļiem), dusmu pilnajiem un muskuļotajiem Budas sargiem, kas stāv pie ieejas daudzos Budistu tempļos un izskatās kā biedējošas, cīkstoņiem līdzīgas statujas.

Viņš ir saistīts arī ar Ačalu (Fudo Mjo); Fudo Mjo mantra atsaucas uz viņu kā spēcīgu Vadžras turētāju.

Kaut arī Japānā viņš nav ļoti populārs, viņš bieži tiek attēlots Mandalās.

Nepālā

Nepālā Vadžrapāņi ir attēlots turam Vadžru, kas balstās uz lotosa, kura stiebrs tiek turēts labajā rokā, bet kreisā roka ir attēlota "labdarības un argumentu" pozā.

Viņa gleznojumi ir baltā krāsā.

Tibetā

Tibetā Vadžrapāņi ir pārstāvēts daudzās niknās formās.

Dažas no ievērojamākajām ir:

Vadžrapāņi-Āčārja (Dharmapāla) cilvēka veidolā ar tikai 1 galvu, ar 3. aci, ar sacēlušamies matiem, kroni no galvaskausiem, ar ugunīgu izteiksmi.

Viņa kaklu rotā čūsku kaklarota un josta veidota no tīģera ādas, kas pārklāta ar galvaskausiem.

Liekot kāju pa labi, viņa paceltā roka tur Vadžru. Kad attēlots zilā krāsā, to ieskauj liesmas ar mazu Garudu attēliem;

Nīlambara-Vadžrapāņi ar 1 galvu, ar 3. aci, ar kroni no galvaskausiem, ar 4 vai 6 rokām un dažos gadījumos ar nekoptiem matiem, kas izrotāti ar Vadžru un čūsku.

2 rokas ir sakrustotas pie krūtīm mistiskā pozā (mudrā), otrā labā roka ir pacelta un nes Vadžru.

Ačala-Vadžrapāņi formā viņš ir attēlots ar 4 galvām, 4 rokām un 4 kājām, rotājies ar Vadžras simboliem, zobenu, laso un galvaskausa kausu (kapalu) un stāv uz dēmoniem;

Mahāčakra -Vadžrapāņi ir forma ar 3 galvām un 3. aci, kā arī ar 6 rokām un 2 kājām.

Zibens Nesēja formā, kas pazīstama kā "čūsku amuleta forma", lai pasargātu no čūsku kodumiem, viņš ir attēlots sēžam uz lotosa troņa, kuru nes pāvi.

Viņam seko 2 Bodhisatvas - Sarvanivāraņaviškambhins, Traucēkļu Likvidētājs, un Samantabhadra, Pilnībā Tikumīgais.

Viņa rotājumi sastāv no liela kroņa un čūskām, kas vijas ap viņa rokām un potītēm.

Zīmējumā, parasti baltā krāsā, "sakrustotā Vadžra" tiek turēta pa kreisi, pacelta virs pavadošajām Bodhisatvām, bet, kad viņš ir zilā krāsā, kreisajā rokā ir dubultā Vadžra;

viņa Garudas forma ir ar spārniem un nagiem vai ar cilvēka galvu ar knābi vai galvu ar pilnībā izplestiem spārniem (kad viņa forma ir zilā krāsā). Viņš, iespējams, stāv uz dēmona vai mirušas Nāgas (čūskas).

Dažos attēlos viņš ir attēlots ar zobenu, pudeli ķirbja formā, cirvīti vai lūgšanu pozā turētām rokām.

6. Vadžrapāņi un Mahešvara

Populārs stāsts stāsta, kā Vadžrapāņi nogalina Mahešvaru, Šivas izpausmi, kas attēlots kā ļauna būtne.

Stāsts atrodams vairākos Rakstos, jo īpaši Sarva-Tathāgata-tattva-sangraha un Vadžrapāņi-abhišeka Mahā-tantra.

Stāsts sākas ar to, ka Vairočana, kosmiskais Buda, pārvērš Bodhisatvu Samantabhadru par Vadžrapāņi, dodot tam Vadžru un vārdu "Vadžrapāņi".

Pēc tam Vairočana lūdz Vadžrapāņi izveidot viņa neiznīcināmo ģimeni, lai izveidotu mandalu.

Vadžrapāņi atsakās, jo Mahešvara "vilina būtnes ar savām maldīgajām reliģiskajām doktrīnām un iesaistās visu veidu vardarbīgā noziedzīgā darbībā".

Mahešvara un viņa svīta tiek atvesti uz Meru kalnu, un visi, izņemot Mahešvaru, pakļaujas.

Vadžrapāņi un Mahešvara iesaistās maģiskā cīņā, kurā uzvar Vadžrapāņi.

Mahešvaras svīta kļūst par daļu no Vairočanas mandalas, izņemot Mahešvaru, kurš tiek nogalināts, un viņa dzīve tiek pārcelta uz citu valstību, kur viņš kļūst par Budu vārdā Bhasmešvaranirghoša, "Klusais Pelnu Kungs".

Pēc zinātnieku domām, stāsts "atbalso" Ambatthas pievēršanās stāstu:

Tas ir jāsaprot Budistu institūciju un Šaivisma konkurences kontekstā.