Arhāts Theravādas Budismā

1. Arhāts

Sanskrita termins Arhāts (Pāli, Arahants) cēlies no saknes Arh (Arhati) un burtiski nozīmē "cienīgais" vai "pelnījušais".

Šis termins ir īpaši svarīgs Theravādas Budismā, kur tas apzīmē augstāko garīgās attīstības stāvokli, taču tam ir arī pirms-Budisma un ārpus-Budisma pielietojums.

2. Termina vēsture un attīstība

Vēdiskajā un ne-Vēdiskajā kontekstā lietvārds Arhāts un darbības vārds Arhati vispārīgi attiecās uz personām vai dieviem, kuru īpašais statuss izpelnījās apzīmējumu "cienīgs" vai "pelnījis nopelnus".

Šie termini apzīmēja arī "spēt paveikt" vai "būt spējīgam paveikt".

Piemēram, Ṛigvēdā 1.94.1 Agņi slavas dziesmā tiek uzrunāts kā "cienīgais" (Arhāts).

Termins Arhāts neparādās Upanišādās, bet darbības vārds Arhati tur ir sastopams 5 reizes ar jēgu "būt spējīgam". Darbības vārda 10 gadījumi Bhāgavad Gītā sniedz līdzīgu vispārīgu nozīmi.

Džainu sūtrās šis termins bieži tiek lietots nozīmē, kas ir tuvāka tam, kas atrodams Budistu rakstos:

Šeit Arhāts tiek raksturots kā tāds, kurš ir brīvs no vēlmēm, naida un maldiem, kurš zina visu un kurš ir apveltīts ar brīnumainiem spēkiem.

Lai gan šie raksturojumi saskan ar termina lietojumu Budismā, jāatzīmē, ka Džaini šo vārdu attiecināja tikai uz Tīrthankarām jeb Reliģijas Atklājējiem,

kamēr Budismā Arhāta stāvoklis ir ideāls, kas jāsasniedz visiem nopietniem reliģiskiem cīnītājiem, īpaši mūkiem un mūķenēm.

Theravādas Budisma pāļi rakstos Arahantam / Arhātam ir līdzīga vispārējā nozīme kā Vēdiskajos, Hinduistu un Džainu avotos,  tas nozīmē "cienīgs, spējīgs, derīgs".

Specifiskākā gadījumā, bet tādā kas vēl nav daļa no pašas visvairāk izplatītās nozīmes kura atrodama Budisma Sūtru un Vinajas krājumos, šis termins var tikt attiecināts uz tiem, kam piemīt pārdabiskas spējas vai kuri praktizē askēzes.

3. Budisma soterioloģijā

Tomēr visraksturīgākajā lietojumā Theravādas Budismā ar terminu Arahants tiek apzīmētas personas, kuras ir sasniegušas Apskaidrības jeb Nirvānas mērķi.

Pāļi Kanonā Arahants parādās ne tikai kā reliģijas atklājējs vai cilvēks, kurš ir cienīgs saņemt dāvanas, bet arī kā cilvēks, kurš

- ir sasniedzis prāta un sirds brīvību,
- ir pārvarējis iekāres un kaislības,
- ir nonācis pie patiesām zināšanām un izpratnes,
- ir šķērsojis Samsāras Okeānu un stāv tam pāri (pāragata),
- ir iznīcinājis āsavas (nāvējošas pieķeršanās pasaulei),
- pārvalda 3-veidu zināšanas (tevidža) - pagātnes, tagadnes un nākotnes zināšanas,
- ir sasniedzis 37 Apskaidrības Nosacījumus, un
- kurš ir sasniedzis Nirvānu.

Vinajā Arahanta jēdziens, šķiet, ir saistīts ar Uttara Manušja ("pārcilvēcisku būtni, augstāko būtni") jēdzienu:

Šeit teikts, ka Arahantam ir:

- viens vai vairāki no 4 koncentrēšanās stāvokļiem (dhjāna),
- viens vai vairāki no 4 Apskaidrības Līmeņiem,
- 3-veidu zināšanas
- 6-kārtīgās zināšanas (abhidžņa), jeb pārdabiskās spējas, kas ietver zināšanas par iepriekšējām pārdzimšanām, utt.
- ir panākuši Āsravu jeb Nepilnību iznīcināšanu.

Patiešām, varētu būt, ka Uttara Manušja jēdziens ir agrākais sākums izstrādātākai un izsmalcinātākai koncepcijai, ko apzīmē ar terminu Arahants.

Taču tieši Nikājās Arahanta jēdziens sasniedz savu nobriedušo formu:

Dīgha Nikājas 1. daļā 10 no 13 sūtrām nodarbojas gandrīz pilnībā tikai ar šo tēmu; pārējās 3 ir ar to netieši saistītas:

Šajos tekstos Arahanta stāvoklis tiek cildināts kā

- augstākais no sociālajiem stāvokļiem,
- vienīgais ziedojuma veids, ko ir vērts veikt,
- labākais askētisms, un
- labākais brahmačarjas veids.

Skaidrs, ka termins Arahants apzīmē Budisma terminu, kurus piemēro dzīves svarīgākajiem aspektiem, pārvērtēšanu.

Madžhima Nikājā par Arahantu ir teikts:

- atpazīst lietu patieso dabu,
- ir likvidējis Āsravas (Nepilnības),
- ir tālu projām no ļaunuma,
- ir pārvarējis dzimšanu, pagrimumu un nāvi.

Pāli Tripitakā ir sastopamas vairākas Arahanta formulas.

Iespējams vislabāk pazīstamā ir šī:

Citas formulas uzsver:

- prāta transformācijas sasniegšanu,
- pārdzimšanu pārvarēšana,
- dhjānas stāvokļu sasniegšana,
- 4 Patiesību zināšana,
- Āsravu pārvarēšana un
- glābšanās un pilnīgo zināšanu iegūšana.

Šis termins parādās arī standarta formulējumā, kurš raksturo Budu:

Arahanta stāvoklis ir skaidri redzams Theravādas izpratnē, ka glābšanas ceļš ir pakāpenisks ceļš (mārga)

kurā cilvēks pāriet no parastajiem pasaulīgajiem pieķeršanās stāvokļiem, kurus vada sajūtu vēlmes kuras rodas no maldiem, uz Atbrīves stāvokli, kuru raksturo absolūta nesatraucamība un lietu dabas izpratne.

Kā Buddhaghoša ir formulējis savā Visuddhimaggā (Attīrīšanās ceļš), klasiskajā Theravādas doktrīnas kopsavilkumā,

Arahants ir sasniedzis visas tīrības, kuras iegūtas, ievērojot morālos priekšrakstus (šīla), meditācijas praksi (dhjāna) un zināšanu tīrību (pradžņa-višudhi).

Šī ceļa būtiska sastāvdaļa ir Meditācija, kas ved uz izmainītiem uztveres stāvokļiem un apziņas pakāpēm (dhjāna) un uz dažādu pārdabisku spēku (siddhi) iegūšanu.

Šie sasniegumi kļuva par pamatu Svēto kultam, kas ir svarīgs Theravādas Budisma prakses aspekts:

Šo populāro Arahanta stāvokļa aspektu ne vienmēr ir bijis viegli saskaņot ar klasisko priekšstatu, kas uzsver tā, ko Buddhaghoša dēvē par "analītiskajām zināšanām", pilnveidošanu.

Gan Theravādas Kathāvatthu (Nesaskaņu Punkti), gan Vasumitras Samaja-bheda-aparačana- čakra (Šķelšanās Vēsture, Sarvāstivādas darbs) -

- sniedz daudz pierādījumu, ka dažos pirmajos gadsimtos pēc Budas nāves bieži ordeņa ietvaros bija strīdi par Arhāta dabu un īpašībām.

Tomēr lielākais izaicinājums Arhat ideālam bija Mahājānas tradīcija, kas pasludināja Bodhisatvas karjeru par pārāku par Arhāta:

Tādi teksti kā Lotosa Sūtra un Vimalakīrti Sūtras kritizē Arhātu par to, ka tas, viņuprāt, pārmērīgi vērsts uz savu personisko glābšanu.

4. Arhāts kā kulta figūra

Populārajā Budismā Arhāts ir kļuvis par personu, kas apveltīta ar pārdabiskām spējām un spējām pasargāt no ļauna:

Piemēram, Mjanmā tiek uzskatīts, ka Arahants Šin Sivali (Pāļi: Sīvali), kuru Buda esot pasludinājis par galveno dāvanu saņēmēju starp saviem mācekļiem, nes labklājību un veiksmi tiem, kas viņu lūdz.

Tiek uzskatīts, ka Arahants Upagupta, kurš pieradināja Māru un pievērsa viņu Budismam, spēj novērst vētras un plūdus, kā arī cita veida fizisku vardarbību un nevēlamu haosu.

Parasti Budistu festivāli Mjanmā un Taizemes ziemeļos tiek aizsākti ar vēršanos pie Upaguptas, lai garantētu pasākuma izdošanos.

Mjanmā tiek veikti ziedojumi Budam un 8 Arahantiem (Šāriputram, Modgaljājanam, Ānandam, Revatam, Upāli, Kauņdinjam, Rāhulam un Gavāmpati) –

- kā daļa no ilgas dzīves ceremonijas, kurā katrs Arahants tiek saistīts ar kādu no 8 Mjanmas nedēļas dienām un ar īpašu planētu.

Piņdola Bhāradvādža, viens no 16 varenajiem Arhātiem, tika īpaši cienīts kā klosteru ēstuvju aizbildnis Ķīnā un Japānā (kur viņš ir pazīstams kā Bindzuru), kā arī tika pielūgts kā populārs dziedinošais svētais.

Arhāts, kā tas kurš ir īstenojis garīgā ceļa augstāko ideālu, populārā līmenī tiek pielūgts kā Nopelnu Lauks (puņja kšetra) un maģiska, aizsargājoša spēka avots.

Daži, piemēram, Upagupta un Piṇdola, faktiski ir kļuvuši par aizsargājošām dievībām, kurām, domājams, ir spēks novērst vardarbību un slimības. Ziedojumi viņu attēliem vai viņu klātbūtnes simbolisks attēlojums ir kulta prakse gan sadzīves, gan publiskos rituālos.

Tomēr arī Arhāti, kas nav bijuši saistīti ar Budu viņa dzīves laikā vai 16 Arhāti, kas uzskaitīti Nandimitras Hronikā par Dharmas Ievērošanu, ir kalpojuši kā spēka avoti.

Arhāta stāvokļa sasniegšanas iespējamība tiek regulāri izvirzīta saistībā ar svētiem mūkiem tādās valstīs kā Šrīlanka, Mjanma un Taizeme.

Uzticīgi laji meklē tos dēļ iespējas saņemt svētības un pasaulīgus labumus un valkā aizsargājošus amuletus ar viņu attēlu vai pārogļotas viņu matu vai drēbju atliekas.

Viņi var tikt godināti kā burvji (Birm., veikdza) ar maģiskām iemaņām alķīmijā, transā un tamlīdzīgi.

Izstrādātas hagiogrāfijas stāsta par neparastām dabas zīmēm, kas vēstījušas par viņu dzimšanu, un detalizēti raksturo viņu karjeras, kuras raksturo brīnumainu darbu veikšana. Viņu klosteri savukārt var kļūt par svētceļojumu centriem gan viņu dzīves laikā, gan pēc tās.

Īsumā, Arhāts iemieso vienu no Budisma tradīcijas fundamentālajām pretrunām starp Apskaidrības un Nesatraucamības ideālu un neparasto maģisko spēku, kas saistīts ar šo sasniegumu.

Šī pretruna, kaut arī sastopama jau tekstos, vēl vairāk iezīmējas aplūkojot populāro Budistu attieksmi un praksi attiecībā pret Arhāta figūru.