Budas bagātie atbalstītāji
Budas bagātie atbalstītāji
A. Budas misijas atbalstītāji
Starp daudzajiem ievērojamajiem Budas atbalstītājiem visvairāk izcēlās šie:
1. Karalis Bimbisāra uzdāvināja Bambusu Birzi (Veluvanas klosteri)
2. Anāthapiņdika ziedoja Džetavanas Klosteri
3. Lēdija Višākha uzdāvināja Pubbaramas Klosteri
4. Karalis Kosalas Prasenadžits nodarbojās ar plaša apmēra ziedošanu.
5. Karalis Adžātašatru – I Budistu Koncila karaliskais patrons
6. Karalis Kālāšoka - II Budistu Koncila karaliskais patrons
7. Imperators Ašoka – III Budistu Koncila karaliskais patrons, nosūtīja Budistu misionārus uz daudzām attālām vietām un uzcēla daudzus vēsturiska mēroga Budisma pieminekļus (ieskaitot slavenās Ašokas Kolonnas un Klinšu Ediktus).
1. Karalis Bimbisāra
Karalis Bimbisāra bija Karaļa Šuddhodanas (Gautamas tēva) draugs, un kura valstībā Bodhisatva princis (Sidhārtha) devās vākt ziedojumus.
Viņš bija reliģiozs Karalis un ļoti stiprs Budisma atbalstītājs.
Kad viņš dzirdēja, ka Buda sludina Dharmu, viņš kļuva par Sotāpannu (Ceļa Uzsācēju). Viņš teica Budam, ka viņa 5 vēlmes, kuras viņš bija lolojis visu mūžu, ir piepildījušās.
Ar lielu prieku un padevību viņš ziedoja savu karalisko parku kopā ar slaveno Veluvanas klosteri, kurš pazīstams arī kā Bambusa Birzs.
Buda šajā klosterī pavadīja 5 Lietus Sezonas (Varšanas).
Karalis Bimbisāra savas pēdējās dienas pavadīja karaliskajā cietumā, jo viņa dumpīgais un neuzticamais dēls Adžātašatru veica galma apvērsumu, ieslodzīja cietumā savu tēvu un māti un pats pārņēma varu.
Pēc nāves viņš pārdzima Četru Debesu Valdnieku debesīs (Čāturmahārādžikā Devalokā), jo tur viņu gaidīja daudz draugu.
2. Anāthapiņdika
Anāthapiņdika, bezpalīdzīgo barotājs, bija miljonārs Šrāvasti pilsētā, un Sudatta bija viņa ģimenes vārds.
Viņš satika Budu, viesojoties pie sava radinieka, kurš uzturējās Rādžagrihā. Ar neizsakāmu prieku viņš uzzināja, ka Buda dzīvo tuvējā parkā.
Ar lielu vēlmi satikt Budu viņš pamodās rīta agrumā un devās uz Viņa rezidenci, ejot cauri kapsētai. Viņa ticība Budam bija tik liela, ka no viņa staroja gaisma.
Tā it kā neredzamas būtnes vadīts, viņš sasniedza Sītavanu, kur Buda pastaigājās šurpu turpu, jau gaidot viņa ierašanos.
Budas aicināts, kurš viņu uzrunāja pēc uzvārda, viņš piegāja pie Viņa, pauda savu apbrīnu un apsēdās nomaļus. Pēc tam viņš dzirdēja Budas sludināšanu un kļuva par Sotāpannu (Ceļa Uzsācēju).
Atgriežoties mājās Šrāvasti, viņš nopirka parku, kurš piederēja Princim Džetam, nosedzot visu apkārtni ar zelta monētām, un uzcēla slaveno Džetavanas Klosteri.
Šajā klosterī Buda aizvadīja 19 Lietus Periodus, kuru laikā viņš izskaidroja daudzus sprediķus, par lielu prieku daudzajiem mūkiem, ticīgajiem un dievībām, kas sasniedza dažādas svētuma pakāpes Āriešu Dzīvesveidā.
Puņja Lakšaņa bija viņa sieva, un viņam bija 3 tikumīgas meitas, vārdā Mahā Subhadra, Čūļa Subhadra un Sumana. Vecākā meita bija Sotāpanna (Ceļa Uzsācēja), bet jaunākā bija Sakadāgāmi (Vēlreiz Dzimstošā).
Viņa vienīgais dēls Kāla sākumā nebija ticīgs Budists, bet ar tēva gudru pamācīšanu viņš vēlāk kļuva par Ceļa Uzsācēju.
Anāthapiņdika atstāja šo pasauli drīz pēc tam kad bija dzirdējis Šāriputras, Budas 1. Galvenā Mācekļa Lekciju.
Pēc nāves viņš pārdzima Tušitas Debesīs, bet tajā pašā vakarā atkal apciemoja Budu, cildinot godājamā Šāriputras tikumus un arī paužot prieku redzēt Budu un Viņa mācekļus, kas uzturas viņa klosterī.
Tur Buda sludināja Anāthapiņdikam Dharmas Spoguli, kurā teikts, ka Cildenajiem Mācekļiem ir:
- Nesatricināma pārliecība un zināšanas par 9 Budas tikumiem
- Nesatricināma pārliecība un zināšanas par 6 Dharmas tikumiem
- Nesatricināma pārliecība un zināšanas par 9 Sanghas tikumiem
- Cildenie Mācekļi nepārkāpj savus morālajos solījumus
- Cēlo Tikumība un Koncentrēšanās ir:
- brīva no iekāres
- gudro slavēta
- brīva no maldiem
- ar lielu koncentrēšanos
- Cildeno slavēta
3. Višākha
Lēdija Višākha bija ne tikai īpaša, bet arī ļoti sirsnīga, iejūtīgas uzmanības pilna persona.
Viņa bija miljonāra tēva Dhanaņdžajas meita, un Sumana bija viņas māte. Viņas iemīļotais vectēvs arī bija miljonārs vārdā Meņdaka.
Vēlākajā dzīvē viņa bija pazīstama arī kā Migāramāta jeb Migāras Māte.
Kad Buda apmeklēja viņas dzimto vietu Šrāvastī, viņai bija tikai 7 gadi:
Kopš agras jaunības viņa bija garīgi ļoti attīstīta un sasniedza Ceļa Uzsācējas pakāpi jau pirmajā reizē, kad dzirdēja Budu sludinām Dharmu.
Viņa dzīvoja ļoti laimīgu mājas dzīvi un baudīja daudz greznību savā bagātajā ģimenē, kura bija ļoti reliģioza un ticēja Trīskāršajam Dārgakmenim (Budam, Dharmai un Sanghai).
Lai gan Višākha bija apveltīta ar lielu eņģelisku šarmu un izcilu sievišķīgu skaistumu, viņai piemita arī vīrišķīgs spēks, talants pasaulīgās zināšanās un intuitīva gudrība.
Viņa bija precējusies ar nebudistu (Džainu) vārdā Puņjavadhānu, miljonāra vārdā Migāra dēlu. Kāzu dienā viņai tika uzdāvināts ļoti liels pūrs un citas vērtīgas dārglietas.
Ierodoties vīra dzimtajā pilsētā, viņa valkāja ļoti īpašu un izsmalcinātu apmetni:
Šis retais un ļoti dārgais apmetnis ne tikai bija izrotāts ar īpašiem starojošiem dārgakmeņiem, bet arī ļoti smags, un tikai ļoti spēcīga dāma ar vīrišķīgu spēku to varēja valkāt kā ikdienas tērpu.
Kāzu priekšvakarā tēvs viņai deva rūpīgus padomus par māju dzīvi, ar kuru viņai būs jāsaskaras vīratēva mājās.
Ar savu taktu un tikumību viņa galu galā pārvērta sava vīra mājsaimniecību par ļoti laimīgu Budistu māju.
Viņas senāk neiejūtīgais vīra tēvs bija pirmais, kurš kļuva par Ceļa Uzsācēju, un Budisms lika viņam mainīt savus sākotnējos aizspriedumus un pretestību, kas viņam bija pret Budismu.
Viņš pieņēma Budismu, un nosauca Višākhu par savu garīgo māti. No tā radās viņas iesauka Migāras Māte.
Pēc tam Višākha varēja brīvi turpināt savas Budisma aktivitātes, kā viņai patika.
Lēdijai Višākhai esot bijuši pavisam 20 bērni - 10 dēli un 10 meitas.
Budas pamudināta viņa uzcēla Pubbaramas Klosteri, nedaudz uz austrumiem no Šrāvastī, un ziedoja to Budam, kurš tur pavadīja 6 Lietus Periodus (Varšanas).
Visu savu dzīvi viņa palika reliģioza un uzticīga Budas un Viņa mācekļu atbalstītāja.
Kā slavena dāma, kas bija tuvu Budam, viņa bija Budisma aktivitāšu centrā, un Buda pat mēdza viņu nosūtīt atrisināt strīdus, kas radās starp Bhikkhunī (mūķenēm). Daži noteikumi Sanghai tika izsludināti pēc viņas ieteikuma.
Viņa bija nevainojama un izcila dāma, kuru raksturoja viņas nevainojamā izturēšanās, cēlās manieres, patīkama valoda, rūpes un godbijība pret vecākajiem un līdzcietība pret mazāk veiksmīgajiem.
Ar savu nevainojamo un laipno viesmīlību viņa iekaroja sirdis visiem kuri viņu pazina.
Tāda bija Lēdija Višākha, kura atstāja aiz sevis daudz labu atmiņu cilvēku sirdīs, gan savā laikā gan nākamajās paaudzēs.
4. Karalis Kosalas Prasenadžits
Karalis Kosalas Prasenadžits (pāļi: Pasenadi) jeb vienkārši Kosalas Karalis, kā viņš bija plašāk pazīstams, bija viens no Budas karaliskajiem atbalstītājiem.
Kā tuvs sekotājs viņš bija biežs karaliskais viesis, taču parasti viņš tika attēlots kā dzīvespriecīgs un bezrūpīgs resns karalis, kuram patika labs ēdiens un viņam patika viegla dzīve. Tāpēc stingra reliģiskā dzīve, cenšanās sasniegt augstāku garīgo līmeni, nebija īsti viņa aicinājums.
Viņam par laimi, viņa lēnprātīgo un dievbijīgo raksturu ideāli kompensēja viņa aktīvā un apķērīgā pavadone, Karaliene Mallika, kura tika galā ar lielāko daļu viņa lietu un problēmu.
Tieši savas inteliģentās un spējīgās Karalienes dēļ viņš spēja veikt unikālu ziedojumu pasniegšanu Budam, kāda mēdz notikt tikai reizi dzīvē.
Kosalas Prasenadžits uzcēla priekš Budas daudzus Budisma klosterus un bieži vien uzaicināja pusdienās un pabaroja visu Budistu kopienu.
Tas patiešām bija rets pagodinājums, un starp Gautamas Budas sekotājiem bija Karalis Kosalas Prasenadžits, kuru daži uzskatīja par Bodhisatvu.
5. Karalis Adžātašatru
Princis Adžātašatru (pāļi: Adžātasattu), kurš nogalināja savu tēvu, bija dēls Karalim Bimbisāram, tikumīgajam un cildenajam Karalim, kurš ziedoja Budam un Viņa mācekļiem savu karalisko izklaižu parku, Veluvanu.
Karalis Adžātašatru nogalināja savu tēvu, dēļ kļūdainas sadarbības un aplama padoma no Devadattas, Budas lielākā ienaidnieka un brālēna.
Pēc nelaimīgā gadījuma karalis Adžātašatru kļuva par ļoti uzticīgu un reliģiozu Budistu.
Tas lika Budam sacīt, ka, ja viņš nebūtu nogalinājis savu tēvu, viņš noteikti sasniegtu Apskaidrību Cēlo Mācībā:
Taču viņa izdarītais noziegums, tēva slepkavība, viņam pilnībā bija bloķējis Ceļa Uzsākšanu un iekāpšanu Cēlajā Upē, liekot vienmēr bezpalīdzīgi ciest par saviem grēkiem nebeidzamajā esamības okeānā.
Savā iekšējā būtībā Karalis Adžātašatru bija reliģiozs un uzticīgs sekotājs.
Kad viņš tika pienācīgi informēts par Sangha nodomu organizēt sanākšanu pēc Budas nāves, viņš nekavējoties organizēja un iekārtoja vietu Pirmajam Budistu Koncilam, Satapaņņi Guhā (Alā) Rādžagrihā, un pats kļuva par Koncila Karalisko Atbalstītāju.
6. Karalis Kālāšoka
Karaļa Kālāšokas 10. valdīšanas gadā un 100 gadus pēc Budas nāves Vaišālī (Vesālī) notika 2. Budistu Koncils.
Šī Koncila svarīgākais punkts bija 10 Nelikumīgie Punkti, par kuriem daudzi nekaunīgi Vadži klana mūki apgalvoja, ka tie nav pretlikumīgi.
To dzirdot, Godājamais Jaša vērsās pie Godājamā Revatas, kurš tos visus atzina par nelikumīgiem.
Arī vecākais Arahants Godājamais Sabbakāmi, kuram bija vairāk nekā 100 gadu, kad viņam jautāja, atzina tos par Nelikumīgiem.
Pēc tam cienījamais Revata izvēlējās 700 izcilu Arahantu, lai rīkotu Koncilu, lai attīrītu un aizsargātu Dharmu.
Tādējādi 2. Budistu Koncils, kurā karalis Kālāšoka bija karaliskais patrons, ilga 7 mēnešus. Tas notika 238. Lielās Ēras gadā (443. g. p.m.ē.).
7. Imperators Ašoka (304.–232. g. p.m.ē.)
Budisma karalisko atbalstītāju vidū Imperators Ašoka bija un ir visslavenākais, reta, nesalīdzināma izcilība.
Viņš nebija dzimis Budists, un viņu esot pārliecinājis tikai rāms, cienīga izskata 12 gadus vecs jaunais mūks Nigrodha, kurš sludināja viņam Budas vārdus:
"Uzmanība ir ceļš uz Nemirstību.
Bezrūpība ir ceļš uz Nāvi.
Uzmanīgie Nemirst,
Bezrūpīgie jau ir kā miruši."
Sēdēdams viņš runāja no Imperatora troņa.
Lai arī maz tika izteikts, ietekme bija ārkārtīgi liela, jo tā mainīja lielā Imperatora dzīvi un nacionālo un starptautisko likteni.
Pēc tam, kad viņš pieņēma Budismu, viņa dzīvē notika daudzas izmaiņas:
No Čaṇda Ašokas, kas nozīmēja Nežēlīgais Ašoka, viņš pamazām kļuva par Dharmas Ašoku — Tikumīgo Ašoku, Devānām-prijā — Dievu iemīļoto, Prijadassi — Skatienam Patīkamo un tamlīdzīgi.
Papildus tūkstošiem klintīs iegravētajām pavēlēm, lai iemūžinātu un izplatītu Budas mācību, lielais Imperators Ašoka arī izveidoja tūkstošiem veselības un izglītības iestāžu sabiedriskai lietošanai.
Lai gan viņš bija Budists, viņš vienādi attiecās pret visām reliģijām, sakot:
Visas reliģijas kaut kādu iemeslu dēļ ir pelnījušas godbijību. Labi rīkojoties, cilvēks paaugstina savu reliģiju un vienlaikus kalpo citu cilvēku reliģijām.
Ašoka sevī iemiesoja lieliska un varena cilvēka priekšzīmīgu uzvedība, kas mūsdienās nav sastopama. Viņa sirdī bija vieta visu labklājībai, un viņš bija kā tēvs visiem. Īsāk sakot, viņš bija ideāls imperators, kurš valdīja perfekti saskaņā ar Budisma mācībām.
3. Budistu Koncils notika Ašokaramā (tagad Patna) Lielā Laikmeta 374. gadā, 236 gadus pēc Budas nāves. Tas ilga 9 mēnešus un tajā piedalījās 1000 Arahanti.
Godājamais Moggaliputta Tissa bija prezidējošais Thera. Godājamie Madžhantika un Mahādeva recitēja attiecīgi Vinaju un Dharmu. Imperators Ašoka bija karaliskais patrons šajā lielajā notikumā.
Kā īsumā aprakstīts, šie 7 lieliskie cilvēki sniedza īpašu ieguldījumu un savā veidā bija ideāli Budas un Budisma atbalstītāji. Tas palīdzēja izveidot Budismu tādu, kāds tas ir šodien, vienkāršu, praktisku un senatnīgi tīru.