Mahāsiddhas

Mahāsiddhas

Sanskrita termins Mahāsiddha ("varenais skolotājs ar garīgo sasniegumu” vai "varenais meistars") un tā vienkāršākā, gandrīz sinonīmā forma Siddha (meistars) norāda uz indivīdu, kurš guvis lielus sasniegumus tantriskajā meditācijā.

Budistu tradīcijas galvenokārt saista Siddhas ar tantrisko mācību tālāknodošanu visā Dienvidu, Austrumu un zināma mērā arī Dienvidaustrumu Āzijā.

Tie ir īpaši svarīgi Nepālas un Tibetas Budistu skolās, kurās parasti tiek uzskaitīti 84 Mahāsiddhas, no kuriem daudzi tiek uzskatīti par joprojām pastāvošu Tantrisku līniju dibinātājiem.

Budistu Siddhas, kuri galvenokārt darbojās Indijas reģionā 8.–12. gadsimtā, galvenokārt tiek raksturoti kā tādi, kam piemīt Siddhi (sasniegumi, ar to bieži saprotot arī pārdabisku spēju sasniegumus), kuri guvuši panākumus 2 veidu jogas sasniegumos:

a) parastās jeb pasaulīgās pārdabiskās spējas un
b) Pilnīgās Apskaidrības augstākais sasniegums.

Atsevišķu Siddhu dzīvesstāstos ir daudz piemēru ar pirmā veida sasniegumiem: vara pār fiziskajiem elementiem un materiālo pasauli, pārcilvēciskā izziņa, pat nemirstība.

Siddhas parasti tiek asociēti ar īpašām sasniegumu izpausmēm: piemēram, Virūpas spēju apturēt saules gaitu pusdienlaikā un Sarahas imunitāti pret izkausēta metāla karstumu.

Tomēr saskaņā ar tradīciju, šādas spējas ir tikai Tantriskās Meditācijas blakusprodukti, nevis pats mērķis.

Tāpēc Siddhas vai Mahāsiddhas, kas sasnieguši 2. sasniegumu - Pilnīgu Apskaidrību, ir Vadžrajānas Apskaidrotā ideāls — paraugi tam kā ātri sasniegt realizāciju un Augstāko Apskaidrību nodarbojoties ar meditāciju vai jogu.

Lai gan daudzi Siddhas, iespējams, bija vēsturiskas personas, viņu dzīves un mācību pieraksti atšķiras dziļuma un detalizētības ziņā:

Vairums šo stāstu ir zināmi no bagātīgā tibetiešu valodā saglabātā biogrāfiskās literatūras korpusa, kas bieži vien balstās uz mutvārdu un literārajām tradīcijām kas nākušas no Indijas.

Ievērojams tāda veida darbs ir 12. gadsimta autora Abhajadattas 84 Siddhu Dzīves, kurš ir saglabājies tibetiešu tulkojumā, un satur daudzu nozīmīgu meistaru biogrāfijas.

Tibetas vēsturnieka Tāranāthas (1575-1634) sarakstītajā darbā 7 Instrukciju Līnijas ir aprakstīti Siddhu dzīves elementi, kas saistīti ar svarīgu tantrisko līniju izplatīšanu.

Vairāki plaši cienīti Siddhas, piemēram, Bengālijas meistars Nāropa (1016-1100), ir aprakstīti plašās, visaptverošās biogrāfijās.

Stāsti par Mahāsiddhām parasti attēlo spilgtas personības, kuras savas dzīves ceļā sastopas ar Budisma sakrālajā literatūrā bieži pieminētajiem motīviem –

tādiem kā neapmierinātība un atteikšanās, askētiskas prakses, grūtību pārvarēšana un visbeidzot - Apskaidrības sasniegšana.

Siddhas bija gan vīrieši, gan sievietes un pārstāvēja visus Indijas sabiedrības slāņus:

Daži bija dzimuši karaliskās ģimenēs, citi - starp neizglītotiem strādniekiem. Daudzi sāka savu dzīvi kā mūki vai skolotāji kādā no lielajām Indijas Budistu universitātēm.

Lielākā daļa kādā noteiktā brīdī bija spiesti pamest savu parasto dzīvi, klosteri vai troni, lai izvēlētos vientulību kalnos un dzīvi ar meditācijām un jogas praksi.

Daži mācījās pie dzīva meistara (reizēm cita Siddha), citi saņēma mācības caur tiešu Budas vīziju.

Pēc Siddhi sasniegšanas viņi bieži dzīvoja kā klejojoši askēti vai parādījās kā jukušie jogi, tīšām pārkāpjot parastās reliģiskās dzīves normas, lai liktu saviem sekotajiem iziet ārpus viņu ierastajiem rāmjiem.

Siddhas bieži mācīja savus mācekļus ar sacerētām Realizācijas Dziesmām (Dohā),

bet simtiem darbu, tostarp tantriskie komentāri, liturģijas un meditācijas rokasgrāmatas, kas piedēvēti Indijas meistariem, ir saglabāti arī Tibetas kanoniskajā literatūrā.

Kā meditāciju, garīgās lūgšanas un reliģiskās mākslas objekti, paši Siddhas veido nozīmīgu reliģiskās prakses centru visā Himalaju Budistu pasaulē.

Starp tradicionāli pieminētajiem 84 Mahāsiddhām plaši pazīstamas personības bija:

- Saraha un Maitrīpa, kuri atbildīgi par Mahāmudras (lielā zīmoga) pamācību izplatīšanu;

- Tilopa un Naropa, pirmie Tibetas Kagju tradīcijas pamatlicēji; un

- Virūpa, avots Tibetiešu doktrīnai par Ceļu un Augli, kas īpaši svarīga Sakjas tradīcijā.