5 Traucēkļi

5 Traucēkļi
5 Traucēkļi

1. Pieci Traucēkļi

Budistu tradīcijās 5 Traucēkļi (paņča nīvaraņāni) tiek identificēti kā mentāli faktori, kas kavē progresu meditācijā un mūsu ikdienas dzīvē.

Theravāda tradīcijā šie faktori ir īpaši atzīmēti kā Traucēkļi Dhjānu (koncentrēšanās pakāpju) sasniegšanai meditācijas praksē.

Mahājānas tradīcijās 5 Traucēkļi tiek aprakstīti kā Traucēkļi Šamatha (miera) meditācijai.

Mūsdienu Gudrības Meditācijas (Vipassanas) skolotāji identificē 5 Traucēkļus kā Traucēkļus uzmanības meditācijai.

5 Traucēkļi ir:

1) Sajūtu vēlme (kāmačanda): tieksme pēc baudas, izmantojot 5 redzes, skaņas, ožas, garšas un taustes sajūtas.

2) Dusmas (vjāpāda): naidīguma, aizvainojuma, naida un rūgtuma sajūta.

3) Slinkums un Apātija (thīna-middha): darbība bez centības, ar nelielu piepūli vai koncentrēšanos vai bez tās.

4) Nemiers un Satraukums (uddhačča-kukkučča): nespēja nomierināt prātu un koncentrēt savu enerģiju.

5) Šaubas (vičikičča): pārliecības vai uzticības savām spējām trūkums.

2. Etimoloģija

Pāḷi vārds Nīvaraṇa nozīmē Pārsegs.

Šie Traucēkļi aizklāj mūsu prāta skaidrību un mūsu spēju būt uzmanīgiem, gudriem, koncentrētiem un saglabāt mērķtiecību.

Saskaņā ar Rīsa Deividsa teikto, Pāḷi termins Nīvaraṇa norāda uz traucēkli vai šķērsli tikai Ētiskā nozīmē un parasti tiek aplūkoti 5 tādi traucēkļi.

3. Pāḷi literatūrā

Pāḷi kanonā

Pāḷi kanonā Samjutta Nikājā vairākās lekcijās 5 Traucēkļi tiek salīdzināti ar 7 Apskaidrības Nosacījumiem (sapta bodhjanga).

Piemēram, saskaņā ar SN 46.37 Buda mācīja:

Mūki, pastāv 5 Traucēkļi, šķēršļi, prāta bojātāji, gudrības mazinātāji. Kādi 5?

sajūtu vēlme... dusmas... slinkums un apātija... nemiers un satraukums... šaubas...

Pastāv, mūki, 7 Apskaidrības Nosacījumi, kuri netraucē, nesaduļķo, nesabojā prātu;

kad tie tiek attīstīti un kultivēti - tie noved pie patiesu zināšanu un atbrīvošanās augļa sasniegšanas. Kādi 7?

Uzmanības apskaidrības nosacījums... Nesatraucamības...

/SN 46.37/

Bhikkhu Anālajo uzsver:

Lai Traucēkļus pārvarētu, Satipatthānas  (Uzmanības Pamatu) prakse un Apskaidrības Nosacījumu nostiprināšana ir, saskaņā ar vairākām Pāļi Kanona lekcijām, patiešām, galvenie prakses veidi un īpašas iezīmes kuras kopīgas visiem pagātnes, tagadnes un nākotnes Budām.

Anālajo tālāk to pamato, norādot, ka visās Satipatthāna Suttas sanskrita un ķīniešu versijās kuras saglabājušās, tikai 5 Traucēkļi un 7 Apskaidrības Nosacījumi ir konsekventi norādīti dharmas apceres sadaļā;

Apceres par 5 kaudzēm (skandha), 6 Sajūtu Pamatiem (Ājatana) un 4 Cēlajām Patiesībām nav iekļautas vienā vai vairākās no šīm ne-Pāļi versijām.

Lai gūtu izpratni par 5 Traucēkļiem un tos pārvarētu , saskaņā ar Satipatthāna Suttu Buda pasludināja:

Kā, mūki, mūks dzīvo, apcerot mentālos objektus 5 Traucēkļu mentālajos objektos?

Te, mūki, kad sajūtu vēlme ir klātesoša, mūks zina: Man ir sajūtu vēlme vai, ja sajūtu vēlmes nav, viņš zina: Man nav sajūtu vēlmes.

Viņš zina, kā notiek neparādījušos sajūtu vēlmju parādīšanās; Viņš zina, kā notiek parādījušos sajūtu vēlmju atmešana; un viņš zina, kā notiek atmestu sajūtu vēlmju neparādīšanās nākotnē.

Katrs no pārējiem 4 Traucēkļiem tiek aplūkots līdzīgā veidā turpmākajos paragrāfos.

Buda sniedz šādas analoģijas Samaņņaphala Suttā (DN 2, Apcerīgās dzīves augļi):

Kad viņš šos 5 Traucēkļus nav atmetis, mūks tos uzskata par parādu, slimību, cietumu, verdzību, ceļu cauri graustiem.

Bet, kad viņš šos 5 Traucēkļus ir atmetis, viņš to uzskata par atbrīvošanos no parādiem, labu veselību, atbrīvošanu no cietuma, brīvību, drošu vietu.

Līdzīgi Sangāravas Suttā (SN 46.55) Buda salīdzina sajūtu vēlmi ar skaidra atspulga meklēšanu ūdenī, kas sajaukts ar laku, kurkumu un krāsvielām;

dusmas ar verdošu ūdeni; slinkumu-apātiju ar ūdeni, kas klāts ar augiem un aļģēm; nemieru-un-satraukumu ar vēja sakultu ūdeni; un šaubas ar ūdeni, kas ir duļķains, nemierīgs, dubļains, novietots tumsā.

4. Pēc-Kanoniskajā Pāḷi literatūrā

Saskaņā ar 1. gs. m.ē. sastādīto ekseģētisko Vimuttimaggu, 5 Traucēkļi ietver visas 10 Važas:

Sajūtu Vēlme ietver jebkādu pieķeršanos kaislībai; dusmas ietver visus kaitīgos naida stāvokļus; un, Slinkums un Apātija, Nemiers un Satraukums, un Šaubas ietver visus kaitīgos pārņemtības stāvokļus.

Vimuttimagga tālāk norāda, ka Slinkums attiecas uz prāta stāvokļiem, savukārt Apātija attiecas uz fiziskajiem stāvokļiem, kas atkarīgi no pārtikas vai laika vai apziņas stāvokļiem;

ja Apātija rodas no pārtikas vai laika, tad cilvēks to samazina ar Enerģijas palīdzību; pretējā gadījumā to pārvar ar meditāciju.

Turklāt Vimuttimagga identificē 5 šaubu veidus:

  1. šaubas par patību ir Traucēklis mieram;
  2. šaubas par 4 Cēlajām Patiesībām un 3 pasaulēm ir Traucēklis gudrībai;
  3. šaubas par Trīs Dārgumiem ir Traucēklis gan mieram, gan gudrībai;
  4. šaubas par vietām un cilvēkiem ir Traucēklis nedoktrinālām lietām;
  5. šaubas par Lekcijām ir Traucēklis vientulībai.

Saskaņā ar Buddhaghošas 5. gs. m. ē. komentāriem par Samjutta Nikāju (Sāratthappakāsinī), cilvēks var uz brīdi izvairīties no Traucēkļiem, izmantojot Dhjānisko apspiešanu vai gudrību, savukārt, kā teikts arī Vimuttimagga, Traucēkļus var izskaust, sasniedzot vienu no 4 Apskaidrības pakāpēm.

5 Mentālie Nosacījumi, kas neitralizē 5 Traucēkļus saskaņā ar Theravāda tradīciju:

  1. Vitarka (domāšana, vispārīga pārbaude) novērš slinkumu-apātiju (letarģiju un miegainību)
  2. Vičāra (izšķirtspēja, precīza izziņa) novērš šaubas (nenoteiktību)
  3. Prīti (prieks, labklājība) pretojas dusmām (ļaunprātībai)
  4. Sukha (pārjuteklisks iepriecinājums) novērš nemieru un satraukumu (uzbudinājumu un nemieru)
  5. Ekāgrata (fokusēšanās, vien-virziena uzmanība) neitralizē sajūtu vēlmi