7 Apskaidrības Nosacījumi
7 Apskaidrības Nosacījumi
1. 7 Apskaidrības Nosacījumi
Budismā 7 Apskaidrības Nosacījumi (Pāḷi: satta bodžhanga; sanskrita: sapta bodhjanga) ir:
- Uzmanība (pāļi: sati, sanskritā: smriti). Lai saglabātu skaidrību par realitāti, jo īpaši par Mācību (dharmu).
- Izziņa (dhamma vičaja, Skt. dharma-pravičaja) par esamības dabu.
- Enerģija (virija, Skt. vīrja) jeb apņēmība, piepūle
- Prieks jeb Aizrautība (pīti, Skt. prīti)
- Miers jeb atbrīvotība (passaddhi, skt. praśrabdhi) - gan ķermeņa gan prāta.
- Koncentrēšanās (samādhi) ir mierīgs, fokusēts apziņas stāvoklis jeb skaidra uzmanība
- Nesatraucamība (upekkhā, skt. upekšā). Pieņemt realitāti tādu, kāda tā ir (yathā-bhūta), bez iekāres vai naida.
Sanskrita vārds Bodhjanga ir vārdu Bodhi (pamošanās
, Apskaidrotība
) un aṅga (daļa
, nosacījums
) savienojums.
2. Etimoloģija
Sapta Bodhjanga / Satta Bodžhanga:
- Sapta / satta - 7;
- bodh - abstrakts lietvārds, kas veidots no verbālās saknes *budh- (pamosties, apzināties, pamanīt, zināt vai saprast), kas atbilst darbības vārdiem budžhati (Pāli) un bodhati vai budhjate (sanskritā);
- aṅga — veseluma daļa; Nosacījums, cēlonis.
3. Pāḷi literatūrā
Sutta Pitakas Samjutta Nikājā Bodhjanga attiecas uz noderīgiem, ikdienišķiem Nosacījumiem, kuri ved uz Apskaidrību.
Abhidharmas un Pāḷi komentāros Bodhjanga bieži attiecas uz pārpasaulīgiem Nosacījumiem, kuri ir saistīti ar Apskaidrību.
Sutta Pitakā
Saskaņā ar vienu lekciju Samjutta Nikājā ar nosaukumu Bhikkhu Sutta
(SN 46.5):
[Bhikkhu:]
Godājamais kungs, mēdz teikt:Apskaidrības Nosacījumi, Apskaidrības Nosacījumi.— Kādā ziņā tos sauc par Apskaidrības Nosacījumiem?
[Buda:]
Tie ved uz Apskaidrību, Bhikkhu, tāpēc tos sauc par Apskaidrības Nosacījumiem....
Meditācijas laikā var apcerēt 7 Apskaidrības Nosacījumus, kā arī to pretstatus, 5 Traucēkļus (Sajūtu vēlmi, Dusmas, Slinkumu un Apātiju, Nemieru, Šaubas).
Turklāt viena Samjutta Nikājas sūtra (SN 46.54) norāda uz katra Apskaidrības Nosacījuma attīstību, ko pavada katra no 4 Brahma Vihārām (mīlošā labestība, līdzcietība, empātisks prieks, nesatraucamība).
Samjutta Nikājas Uguns Lekcijā
(Aggi Sutta, SN 46.53) Buda norāda, ka Uzmanība ir vienmēr noderīga
(sabbatthika);
jo, kad cilvēka prāts ir gauss, viņam ir jāattīsta Apskaidrības Nosacījumi – izziņa, enerģija un prieks;
un, kad cilvēka prāts ir satraukts, viņam vajadzētu attīstīt Apskaidrības Nosacījumus, tādus kā, mieru, koncentrēšanos un nesatraucamību.
Tāpat, saskaņā ar Samjutta Nikāju (SN 46.16), kad Buda bija smagi slims, viņš lūdza godājamo Mahāčundu noskaitīt viņam 7 Apskaidrības Nosacījumus. Tādā veidā Buda tika izārstēta no savas slimības.
Abhidharmā un komentāros
Visudhimaggā, sadaļā, kas analizē prasmes, kas nepieciešamas, lai sasniegtu un uzturētu iegrimšanu (dhjānu), Buddhaghoša identificē Bodhjangu sekojošā veidā:
Spēcīga uzmanība ... ir nepieciešama visos gadījumos ....
Kad viņa prāts ir novājināts ar pārmērīgu enerģijas atslābumu utt., tad... viņam vajadzētu attīstīt tos [3 Apskaidrības Nosacījumus], sākot ar stāvokļu izziņu...
(t.i., dharma-pravičaja, vīrja, prīti) .
Kad viņa prāts ir satraukts ar pārmērīgu enerģiju utt., tad ... viņam vajadzētu attīstīt tos [3 Apskaidrības Nosacījumus], kas sākas ar mieru...
(t.i., praśrabdhi, samādhi, upekšā).
4. Meditācija
7 Apskaidrības Nosacījumi ir cieši saistīti ar dhjānas praksi, atgādinot par vairākiem nosacījumiem, kas ir daļa no 4 Dhjānām.
Meditācijā ikviens, visticamāk, piedzīvo 2 no 5 Traucēkļiem (paņča nīvaraņāni):
Tie ir Slinkums un Apātija (thīna-middha), kas izpaužas kā negribīga darbība ar nelielu vai nekādu savāktību, un Nemiers un Satraukums (uddhačča-kukkučča), kas izpaužas kā nespēja nomierināt prātu.
Kā norādīts iepriekš, Uguns Lekcijā
(SN 46.53), ir ieteicams attīstīt prieku un aizrautību, izziņu un enerģiju, kad sastopamies ar Slinkumu un Apātiju.
Miers, koncentrēšanās un nesatraucamība ir jāattīsta, ja tiek piedzīvots Nemiers vai Satraukums.
Uzmanībai jābūt pastāvīgi klātesošai, lai apzinātos fiziskās un mentālās izmaiņas pareizā vai aplamā virzienā.