Atkarīgās Izcelsmes Likums

Atkarīgā Izcelsme
Atkarīgā Izcelsme

Atkarīgā Izcelsme

Pratitja Samutpāda
Patičča Samuppāda

1. Kas ir Atkarīgās Izcelsmes Likums?

Saskaņā ar šo likumu katra parādība ir radusies no citas parādības pirms tās. To var vienkārši izteikt kā "atkarībā no šī, tas rodas". Aplūkosim Atkarīgās Izcelsmes piemēru dabā:

Kad debesīs ir mākoņi, lietus līst.
Kad lietus nolija, ceļš palika slidens.
Kad ceļš paliek slidens, cilvēks krīt.
Kad cilvēks krīt, viņš gūst traumas.

Te lietusgāze ir Atkarīga no mākoņiem debesīs.
Ceļa slīdēšana ir Atkarīga no lietus.
Cilvēka kritiens ir Atkarīgs no slidena ceļa.
Cilvēka traumas ir Atkarīgas no viņa kritiena:

Un otrādi:

Ja debesīs nebūtu mākoņu, tad lietus nebūtu lijis.
Tad ceļš nebūtu kļuvis slidens.
Tad cilvēks nebūtu kritis.
Tad viņš nebūtu ievainots.

2. Atkarīgā Izcelsme, lai izskaidrotu ciešanu Izcelsmi

No visām Budisma mācībām neviena nav izraisījusi lielākus pārpratumus, pretrunīgākas un absurdākas interpretācijas kā mācība par Atkarīgo Izcelsmi.

Daudzos gadījumos ir mēģināts Atkarīgo Izcelsmi pasniegt kā visu lietu pirmatnējā sākuma skaidrojumu, un mēģināts pasniegt "Nezināšanu", kā pirmo cēloni, no kura laika gaitā attīstījusies visa apziņas un fiziskā dzīve.

Tas viss, neskatoties uz Budas atkārtoto un skaidro paziņojumu, ka absolūts pirmais esamības sākums ir kaut kas nezināms, ka visas šādas spekulācijas var novest pie sajukuma un ka nevar iedomāties laiku, kad nebūtu bijis Nezināšanas un Tieksmes pēc esamības.

Kāpēc tad Buda mācīja mācību par Atkarīgo Izcelsmi?

Tā bija domāta lai parādītu no kādiem cēloņiem un apstākļiem rodas ciešanas, tagad un vēlāk.

Ciešanas var novērst tikai zinot ciešanu izcelsmi vai cēloni.

Buda meditēja par nāves, pagrimuma un nelaimju cēloni, izsekojot tiem augšup pa straumi Atkarīgās Izcelsmes ķēdē.

I. No kā ir atkarīgs Vecums (Džarā) un Nāve (Maraņa)?

Tie ir atkarīgi no Pārdzimšanas:

Pēc cilvēka piedzimšanas (džāti) sekos vecums (džarā) un nāve (maraņa).

Tas ir tāpēc, ka katrai galējai realitātei piemīt tādas pazīmes kā Rašanās (uppada), Esamība (thiti) un Izzušana (bhanga).

Pēc Rašanās neizbēgami jāseko Esamībai un Izzušanai: Rašanās ir dzimšana, Esamība ir novecošana un Izzušana ir nāve. Tātad pēc novecošanas un nāves neizbēgami jāseko dzimšanai. Tās ir galvenās dzimšanas sekas.

Dzimšanas rezultātā var rasties arī bēdas (soka), žēlošanās (parideva), sāpes (dukkha), skumjas (domanassa) un izmisums (upajasa).

Šie 5 ciešanu veidi nav primāras vai neizbēgamas dzimšanas sekas. Tās ir sekundāras sekas un var rasties vai nerasties atkarībā no apstākļiem. Tās nav sastopamas Brahma-lokā, un tās var būt nepazīstamas embrijam, kas mirst dzemdē vai olā.

II. No kā ir atkarīga Pārdzimšana (Jāti)?

Pārdzimšana ir atkarīga no Esamības.

Esamības process ir 2 veidu:

1) Karmas Process (kamma-bhava) ir eksistences aktīvā puse, un

2) Pārdzimšanas process (uppatti-bhava), kas ir pasīvā esības puse, kas izriet no Karmas.

Šeit “ Esamība” nozīmē kamma-bhavu, Karmas procesu, kas nosaka Pārdzimšanu. Buda to apraksta šādi:

1) Nepilnīgas darbības, kas noved pie Pārdzimšanas nožēlojamos stāvokļos,

2) Pilnīgas darbības, kas ved pie Pārdzimšanas laimīgajā jutekliskajā un materiālajā valstībā, un

3) Nesatrauktas darbības (anenjhabi), kas noved pie Pārdzimšanas Nemateriālajās Valstībās.

Pēc Budas pārliecības, visas būtnes ir dzimušas no savas Karmas.

Lai gan nodoms pastāv ikreiz, kad notiek fiziska, verbāla vai mentāla aktivitāte, Arahanta gadījumā šo nodomu nepavada iekāre katra impulsīvā brīža beigās, un tas pilnībā izzūd, neatstājot nekādas pēdas un nepārveidojot to Karmā. Līdz ar to Arahantam nav Pārdzimšanas.

Šajā ziņā mums vajadzētu saprast, ka kamma-bhava ir Pārdzimšanas nosacījums. Pārdzimšanas ciklos, kuri  vienmēr atkārtojas, nav atrodama nekāda Es-vienība vai Dvēsele, izņemot šīs cēloniski radušās un pārejošās parādības.

III. No kā ir atkarīgs Esamības process (Bhava)?

Esamības process ir atkarīgs no Pieķeršanās (Upādāna).

Visas būtnes, izņemot Arahantu, pieķeras esamībai un jutekliskām baudām.

Pastāv 4 Pieķeršanās veidi, tie ir:

(1) jutekliskā pieķeršanās (kamupādāna),

(2) pieķeršanās nepareiziem uzskatiem (ditthupādāna),

(3) pieķeršanās rituāliem un ceremonijām (silabbatupādāna), kas nenoved pie ciešanu beigām

(4) pieķeršanās pārliecībai par Patības esamību (attupādāna).

Pieķeršanās nevar nepastarpināti ietekmēt Pārdzimšanas procesu. Tā var tikai radīt jaunus Esamības Karmiskos procesus.

Kad cilvēks ir kaut kam stipri pieķēries, tas rīkosies, lai noturētu objektu tādā vai citādā veidā. To darot, tiek aizsākti jauni Esamības karmiskie procesi.

IV. No kā ir atkarīga Pieķeršanās (Upādāna)?

Pieķeršanās ir atkarīga no Iekāres / Tieksmes (Taņhā).

Ir 3 Iekāres veidi, proti:

  1. Sajūtu iekāre,
  2. Esamības Iekāre
  3. Neesamības iekāre.

Sajūtu iekāre (kāma taņhā) ir saistīta ar 6 veidu Sajūtu Objektiem.

Tieksme pēc Esamības (bhava taņhā) ir tieksme pēc sajūtu baudām, kuras saistītas ar Mūžīgumu.

Tieksme pēc Neesamības (vibhāva taņhā) ir tieksme pēc sajūtu baudām, kuras saistītas ar uzskatu, ka pēc nāves nekas nepaliek, tikai pilnīga iznīcība.

Tādējādi Taņhā attiecas uz 6 Iekāres veidiem pret 6 sajūtu objektiem.

Taṇhā būtībā ir iekāre iegūt kādu priekšmetu, kamēr spēcīga Pieķeršanās, kas veidojas pēc objekta iegūšanas, ir Upādāna.

Visi 4 pieķeršanās veidi rodas Iekāres rezultātā:

1) Pieķeršanās Sajūtām rodas Sajūtu Objektu Iekāres rezultātā

2) Pieķeršanās Aplamiem Uzskatiem par personību jeb Patību rodas no Pieķeršanās (tanḥā) pašam sev.

3-4) Pieķeršanās rituāliem un ceremonijām rodas no Iekāres pilnveidot sevi dēļ pieķeršanās pašam sev.

Tādējādi Cēloņsakarība, kura māca, ka Iekāre definē Pieķeršanos ir labi pamatota.

V. No kā ir atkarīga Iekāre (Taṇhā)?

Iekāre ir atkarīga no Sajūtām (vedanā).

Kad ir kāda patīkama sajūta, rodas iekāre to izbaudīt.

Pat sāpīga sajūta var izraisīt iekāri, jo atkarībā no sāpīgajām sajūtām var rasties tieksme vai iekāre pēc tā lai sāpes pārietu un tās tiktu aizstātas ar patīkamām vai pat neitrālām sajūtām.

Neitrāla sajūta (upekšā vedanā) nav ne patīkama, ne nepatīkama. Tā nav sajūtu trūkums, bet gan sava veida smalka bauda, ​​kas nozīmē tikai nepanesamu sāpju neesamību.

VI. No kā ir atkarīga Sajūta (Vedanā)?

Sajūta ir atkarīga no Kontakta (Sparša):

Ik reizi, kad 6 Sajūtu Objekti (redzamais, skaņa, garša, smarža, tauste, doma) iedarbojas uz 6 Sajūtu Orgāniem (acs, auss, mēle, deguns, ķermenis, prāts), rodas 6 Apzināšanās veidi (redzes, dzirdes, utt.).

Šo 3 aspektu savienojums ir Kontakts (Sparša), un tas rada Sajūtu (vedanā). Sparša un Vedanā rodas vienlaikus vienā un tajā pašā Apziņā. Tomēr Sparša tiek uzskatīts par cēloni un Vedanā par rezultātu.

Saskaņā ar 6 Apziņas veidiem ir 6 Kontaktu veidi un 6 Sajūtu veidi.

Sajūtu Orgānu kairinājums izraisa Sajūtu, kura var būt:

  1. patīkama,
  2. nepatīkama
  3. vienaldzīga

- atkarībā no Sajūtu Objekta rakstura:

Ja objekts ir patīkams, rodas patīkama sajūta; ja objekts ir nepatīkams, tad nepatīkama sajūta; ja tas nav ne patīkams, ne nepatīkams, Sajūta ir neitrāla.

VII. No kā ir atkarīgs Kontakts (Sparša)?

Kontakts ir atkarīgs no 6 Pamatiem (Šadājatana), proti:

  1. acs un vizuālā objekta,
  2. auss un skaņas,
  3. deguna un smaržas,
  4. mēles un garšas,
  5. ķermeņa un taustes objekta,
  6. Apzināšanās un Apzināšanās objekta,

- bez kuriem nebūtu ārējo objektu Apziņas un mentālā kontakta.

VIII. No kā ir atkarīgi 6 Pamati (Šadājatana)?

6 Pamati (Šadājatana) ir atkarīgi no Apzināšanās un Matērijas (nāma-rūpa).

6 Pamati ir kopējs nosaukums 5 Fizisko Sajūtu Orgānu un Sajūtu Objektu pāriem un 1 Apzināšanās un Apzināšanās Objektu pārim,

un Apzināšanās ir kopējs apzīmējums 89 vai 101 Apzināšanās veidam (čitta), kas uzskaitīti Abhidharmā jeb Augstākajā Filosofijā.

5 Fizisko Sajūtu Pamati ir atvasinātas no Matērijas, savukārt Apzināšanās Pamatu veido Apziņa.

IX. No kā ir atkarīgi Apzināšanās un Matērija (Nāma-rūpa)?

Apzināšanās (čitta) un Matērija (nāma-rūpa) ir atkarīgi no Apziņas (vidžņānas).

No Apzināšanās un Matērijas sastāvošas būtnes rašanās ir atkarīga no Pārdzimstošās Apziņas, jo, ja šī Apziņa nerastos, Apzināšanās un Matērija nerastos dzemdē (zīdītājiem), olā (rāpuļiem, putniem, zivīm) vai spontāni dzimušām būtnēm (elles būtnes, spoki, dēmoni, dievības, brahmas).

Nav atrodama neviena Patība vai Dvēsele, izņemot šīs cēloniski radušās un pārejošās parādības.

X. No kā ir atkarīga Apziņa (Vidžņāna)?

Apziņa ir atkarīga no Nodoma (samskāras).

Šeit Apziņa nozīmē tās Apziņas klases (ieskaitot Pārdzimšanas Apziņu), kuras ir iepriekšējās dzīves laikā veiktu Tīšu, ar Nodomu veiktu darbu rezultāts.

Ir ļoti svarīgi, bet grūti saprast, kā ar Nodomu veikti Darbi rada Pārdzimšanas Apziņu:

Saskaņā ar Budas pārliecību, kad izzūd pēdējā Apziņa kopā ar visiem Apzināšanās Objektiem un Matēriju, tā ir Karma kas izraisa Pārdzimšanas Apziņas rašanos (kā Karmas rezultātu jeb augli), būtnēs, kuras nav brīvas no visām nepilnībām, kopā ar jauno Apzināšanos un Matēriju.

Šīs izpratnes trūkums parasti noved pie Aplamiem Uzskatiem, tādiem kā: ticības dvēseļu reinkarnācijai vai ticībai iznīcībai pēc nāves.

XI. No kā ir atkarīgs Nodoms (Samskāra)?

Nodoms ir atkarīgs no Nezināšanas (Avidja):

Saskaņā ar Sūtru metodi, Nezināšana ir Četru Cēlo Patiesību nezināšana.

Saskaņā ar Abhidharmas metodi ir 8 Svarīgas Lietas, kurus Nezināšana pārklāj vai nosedz tā, ka nav zināma to patiesā būtība, proti:

4 Cēlās Patiesības par ciešanām, ciešanu cēloni, ciešanu izbeigšanu un ceļu, kurš ved uz ciešanu izbeigšanu, un Pagātnes Nezināšana, Nākotnes Nezināšana, Pagātnes un Nākotnes Nezināšana, Atkarīgās Izcelsmes Nezināšana.

Ar Nodomu veikti Darbi ir tādi labi vai ļauni darbi, kuru pamatā ir Nezināšana. Tos sauc arī par Karmas veidojumiem un tie rada Karmisku cēloni Pārdzimšanai, tādējādi pagarinot dzimšanas un nāves jeb Samsāras ciklu.

Gan Nodoms gan Karma izraisa Pārdzimšanu procesu. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka Nodoms attiecas uz vēsturi, bet Karma attiecas uz tagadni.

Karmas un tās rezultātu Nezināšanas dēļ cilvēki veic visu veidu nepilnīgus darbus, lai gūtu tūlītēju labumu sev.

Dēļ Maldīgas pārliecības, ka Sajūtu baudas un Dhjānu meditatīvā bauda ir Patiesās laimes veidi - cilvēki nodarbojas ar dāsnumu, uzvedības disciplīnu un labu īpašību kultivēšanu, lai viņi varētu sasniegt tādu laimi šajā vai nākamajās dzīvēs, pārdzimstot kā cilvēki, dievības vai brahmas.

Tādējādi cilvēki Nezināšanas rezultātā uzkrāj gan labu gan ļaunu Karmu savu Nodomu (samskāru) dēļ.

Tā Cildeno Patiesību par Ciešanu Izcelšanos izskaidro Atkarīgās Izcelsmes formula. Kad Četras Cēlās Patiesības ir pilnībā izprastas, Nezināšana tiek pilnībā izskausta.

Par Nezināšanas cēloni Buda ir teicis, ka Nezināšanas izcelsme nav atrodama šajā nebeidzamajā pārdzimšanas ciklā.

3. Apgrieztā Atkarīgās Izcelsmes secība
lai izskaidrotu Ciešanu Izbeigšanos

1) Bez Nezināšanas nav Nodoma.
2) Bez Nodoma nav Apziņas.
3) Bez Apziņas nav Apzināšanās un Matērijas.
4) Bez Apzināšanās un Matērijas nav 6 Sajūtu Pamatu.
5) Bez 6 Sajūtu Pamatiem nav Kontakta.
6) Bez Kontakta nav Sajūtu.
7) Bez Sajūtām nav Iekāres.
8) Bez Iekāres nav Pieķeršanās.
9) Bez Pieķeršanās nav Esamības.
10) Bez Esamības nav Dzimšanas.
11) Bez Dzimšanas nav Vecuma, Nāves un Ciešanu.

Šādā veidā Cēlā Patiesība par Ciešanu Izbeigšanos tiek izskaidrota ar Atkarīgās Izcelsmes formulu.

Kad cilvēks pilnībā izprot Četras Cēlās Patiesības, viņš kļūst par Arahantu.

Arahantam, kurš ir pilnībā pārvarējis Nezināšanu, Atkarīgās izcelsmes ķēde, kuru sauc arī par Esamības Ratu, ir pārrauta un nav vairs ne pārdzimšanas ne ciešanu.

4. Piezīmes

1. piezīme:

Tradicionālā Atkarīgās Izcelsmes formulas (Paṭicca Samuppāda) secība ir šāda:

  1. Nezināšana (avidja) rada Nodomus (samskāra)
  2. Nodomi (samskāra) rada Apziņu (vidžņāna)
  3. Apziņa (vidžņāna) rada Apzināšanos un Matēriju (nāma-rūpa)
  4. Apzināšanās un Matērija (nāma-rūpa) rada 6 Sajūtu Pamatus (šadājatana)
  5. 6 Sajūtu Pamati (šadājatana) rada Kontaktu (sparša)
  6. Kontakts (sparša) rada Sajūtas (vedanā)
  7. Sajūtas (vedanā) rada Iekāri (trišņā)
  8. Iekāre (trišņā) rada Pieķeršanos (upādāna)
  9. Pieķeršanās (upādāna) rada Esamības Procesu (bhava)
  10. Esamības Process (bhava) rada Dzimšanu (džāti)
  11. Dzimšana (džāti) rada Vecumu un Nāvi (džarā un maraņa)

2. piezīme:

Samskāras, kuras es šajā rakstā tulkoju vienkārši kā Nodomus - bieži tiek tulkotas kā Veidošanās Nosacījumi jeb Mentālie Nosacījumi - tā ir plašāka sfēra, kura aptver gan pārdzimšanu veicinošus Nodomus (cetana) gan Karmas konstrukcijas.

Tās ir 3 veidu:

a) Labi sajūtu sfēras un smalkās matērijas Karmiski veidojumi, kas ved uz pārdzimšanu attiecīgi cilvēku un dievību laimīgajās sajūtu pasaulēs un Brahmu smalkās matērijas pasaulēs.

b) Ļauni Karmiski veidojumi, kas noved pie pārdzimšanas 4 nožēlojamajās pasaulēs.

c) 4 Smalko Matēriju nesatraucamie Karmiskie veidojumi, kas noved pie pārdzimšanas Nemateriālajās Pasaulēs.

Abhidharmā par Samskārām apzīmē 29 Karmas veidus, kas saistīti ar:

  1. 8 Sajūtu valstību Tikumīgajām Apziņām,
  2. 5 Smalko Matēriju dhjānām,
  3. 12 Netikumīgajām Apziņām un
  4. 4 Nemateriālo valstību dhjānām.

Tādējādi Samskāra un Karma-bhāva ir viens un tas pats, izņemot to, ka Samskāra attiecas uz iepriekšējo dzīvi, bet Karma-bhava attiecas uz pašreizējo dzīvi.

3. Piezīme

Vēl viens termins kura izpratne var radīt grūtības šajā raksta ir saistīts ar vārdu Bhava.

Bhava visbiežāk nozīmē Esamība, kā es to te arī tulkoju.

Taču te jāatzīmē, ka Bhava tomēr nav kaut kāda vispārīga "esamība"  kā ontoloģiska kategorija kas attiektos uz visu ko vien mēs varētu iedomāties:

Bhava ir konkrēta Esamība Sajūtu Pasaulē, vienā no 3 Budisma kosmoloģijā aplūkotajām Esamības valstībām, jeb dzīves posms, kas sākas ar aizsākumu un beidzas ar nāvi.

Gautama Buda ir definējis Esamību (Bhava) šādā veidā:

Šīs 3 ir Esamības: esamība sajūtu pasaulē, esamība smalko matēriju pasaulē un esamība nemateriālajā pasaulē.

/Samjutta Nikāja SN 12:2/