Bodhičitta | Apskaidrības Nodoms

1. Bodhičitta | Apskaidrības Nodoms

Apskaidrības Nodoms ir Indiešu termina Bodhičitta mehānisks atveidojums.

Šis jēdziens ir zināms avotos, kas nav Mahājānas avoti (piem., Abhidharma-dīpa), un tas ir sastopams pārejas tekstos, piemēram, Mahāvastu, bet ieguvis savu doktrinālo un rituālo nozīmi Mahājānas un tantriskajās tradīcijās.

2. Tehniskās definīcijas

Savā visizplatītākajā apzīmējumā termins Bodhičitta attiecas uz apņemšanos sasniegt Bodhi (Apskaidrību), lai Atbrīvotu visas dzīvās būtnes, kas nosaka un motivē Bodhisatvas Solījumu.

Tomēr pat šī vienkāršā definīcija ietver vairākus nozīmes un prakses slāņus.

Apņemšanos sasniegt pamošanos var uzskatīt par prāta stāvokli vai garīgu procesu, bet tas ir arī svinīgs solījums (zvērests kā verbāls akts), kas iemiesots vai izteikts konkrētos rituālos izteikumos, darbībās un žestos (solījumu deklamēšanā, nopelnu veltīšanā utt.).

Bodhičitta ir arī Bodhisatvas garīgās prakses vai ceļa (čarjā) motivējošā doma un sentiments;

kā tāda tā ir noteicošais brīdis un darbību virzošais spēks, kas seko un piepilda sākotnējo apņemšanos.

Kā virzošais spēks un motivācija tā ir arī mērķa (Apskaidrības) mentālais attēls un prakses galvenā ievirze (to dažreiz sauc arī par Apskaidrojošu Attieksmi).

Visbeidzot, solījuma nodoma un centienu ceļā piepildījumu - Apskaidrību pašu - arī tehniski var uzskatīt par Bodhičittu.

Turpmāk paplašinot šo termina lietojumu, termins Bodhičitta var attiekties arī uz galveno apņemšanās pamatu jeb avotu – iekšēji piemītošo Apskaidrību.

Šaurā psiholoģiskā nozīmē Bodhičitta ir pirmais apzinātais tiekšanās formulējums:

meklēt Pilnīgu Apskaidrību (Budas stāvokli), lai vestu visas dzīvās būtnes uz Atbrīvošanos no Duḥkha (ciešanām).

Uztverta kā vēlme, kā nodoms, kas rodas vai parādās prātā, Bodhičitta ir sava veida lēmums; bet, saskaņā ar tradicionālo Budisma skatījumu uz psihiskajiem procesiem, jūtas un vēlmes var veicināt jeb kultivēt.

Attiecīgi tiek uzskatīts, ka Bodhičitta prasa prāta audzināšanu un sevis pilnveidošanu, ko var uzskatīt par neatņemamu daļu no mērķa, kuru tā iemieso.

Nepārtraukta nodoma kultivēšana, Apskaidrības Nodoma praktizēšana jeb vingrināšanās tajā, palīdz attīstīt virkni garīgo stāvokļu un uzvedības izmaiņas, kas pakāpeniski tuvina vēlmes objektam: Pilnīgai Apskaidrībai kā līdzcietīgam Budam vai Bodhisatvam.

3. Rituālie lietojumi un nozīmes

Šī Apskaidrības Nodoma prakse sākas ar rituālu, kas parasti ir daļa no tā sauktās 7 veidu augstākās kalpošanas (sapta-vidhā-anuttara-pudža), kas cita starpā ietver Bodhisatvas Solījumu došanas rituālus un Nopelnu Novēlēšanu.

Daži Indiešu autori (piemēram, Ārjašūra un Čandragomins) izveidoja paši savu rituālu Bodhičittas radīšanai un pieņemšanai:

Šajos liturģiskajos apstākļos Bodhičitta ir pamanāma kā Bodhisatvas Solījuma rituāla mērķis, kas daudzās Mahājānas liturģijās aizstāja vai iekļāva agrākos rituālus, kurus izmantoja lai pieņemtu solījumus vai gatavojoties meditāciju sesijām. Šādi rituāli izplatījās Austrumāzijā un Tibetā.

Lai gan daudzu Tibetas liturģiju paraugs neapšaubāmi bija Śikšāsamuččaja un Šāntidevas Bodhičarjāvatāras (ap 7. gs p.m.ē.) rituālo elementu pārstrāde , šī tradīcija apvienoja dažādus avotus, veidojot teoloģiju un Apskaidrības Nodoma liturģiju.

Gampopas (1079.–1153. m. m. ē.) Atbrīves Dārgakmens Rotājums atšķir uz Šāntidevas mācībām balstīto rituālu no Dharmakīrtišrī no Vidžajanāgaras (ap 1000. g. p.m.ē.) līnijas rituāliem — kuri iespējams tika saņemti caur Atišu Dīpankaru (982-1054 M.Ē.)

Vairumā Mahājānas tradīciju sākotnējo domu iesvēta kā motivējošo un līdz ar to vissvarīgāko brīdi Bodhisatvas karjerā: idejas rašanos, tiekšanos uz labo un kā retu un vērtīgu notikumu.

Šo notikumu gan iekšējā, psiholoģiskā formā, gan rituālajā, publiskajā formā sauc:

Apskaidrības Nodoma uzsākšanu jeb
Apskaidrības Nodoma parādīšanos
([prathama]- Bodhičittotpāda):

Savā tiešākajā un burtiskajā nozīmē šis ir brīdis, kad Bodhisatva sastopas vai rada nosacījumus dedzīgai vēlmei sasniegt Apskaidrību visu dzīvo būtņu labumam.

Šāntidevas skaidrojumā, Solījums kā Bodhičittas izpausme ir cieši saistīta ar Bodhisatvas mācības (Bodhisattva-saṁvara) pieņemšanu, kas tiek uzskatīta par līdzekli sākotnējās apņēmības saglabāšanai un izkopšanai.

Šī ciešā saikne ir atzīta daudzos citos rituālu plānos:

piemēram, Tientai skolas grēku nožēlošanas rituāli (wuhui, 5 nožēlas veidi) seko augšupejošai hierarhijai, kas kaut kādā ziņā ir paralēla 7 veidu kalpošanas darbībai, bet sākas ar grēksūdzi un beidzas ar apņemšanos sasniegt Apskaidrību visu dzīvo būtņu labā.

Indijas Mahājānas filosofija lielākoties ir vienisprātis, ka, lai sasniegtu Apskaidrību, ir vajadzīgas saskaņotas un apzinātas pūles, lai izkoptu Bodhičittu, uzsākot ceļu (kuru sauc par prasthāna-čitta).

Tomēr rituāla solījuma izpausme (saukta par solījuma domu, praṇidhi-čitta) un Bodhisatvas priekšrakstu (samvara) pieņemšana garīgā skolotāja (kalyāṇa-mitra) klātbūtnē vai visu visuma Budu priekšā dažreiz tiek uzskatīta par nākamās Apskaidrības garantiju.

Daži autori (īpaši Šāntideva savā Bodhičarjāvatārā) uzskata Bodhičittu par tik spēcīgu spēku, ka šķiet, ka tas ir ārējs cilvēka paša gribai, pūlēm vai uzmanībai:

Saskaņā ar šo koncepciju, kad cilvēks ir veicis apņemšanos, Bodhičitta it kā pati pamostas šī cilvēka apziņas procesos, skaidrā vai slēptā veidā.

4. Apskaidrības Nodoms kā Apskaidrota Doma

Var runāt par vēsturisku procesu, kurā abstraktā priekšstata jeb apņemšanās psiholoģiskā realitāte kļuva par patstāvīgu garīgo spēku.

Šis process jau ir iezīmēts Mahājānas Sūtrās, kas slavina Bodhičittu gan kā Mahājānas prakses būtisku nosacījumu, gan kā Apskaidrības būtību jeb avotu:

Tas ir apslēpts dārgums, kā eliksīrs vai spēcīgs ārstniecības augs (skat., piemēram, Gaṇda-vjūha-sūtras nodaļu Maitreja-vimokša).

Tomēr tas, kas, iespējams, bija krāšņs Bodhičittas slavinājums, drīz izpaudās kā šī garīgā stāvokļa vai garīgo stāvokļu secības atveidojums jeb dievišķojums.

Apskaidrības Nodoms ir klātesošs arī tad, ja trūkst visu tikumu, kā dārgakmens, kas paslēpts mēslu kaudzē; to, kas rada domu, godās dievi un cilvēki (Bodhičarjāvatāra).

Un, izmantojot metaforu, kas izvēlēta kā virsraksts vienam no 14. Dalailamas komentāriem, Apskaidrības Nodoms ir kā zibens uzliesmojums cilvēku maldu tumšajā naktī.

Turklāt Sūtras un Šāstras ir vienisprātis, ka Apskaidrības Nodoms pasargā no visām briesmām cilvēku, kas to kultivē.

Tā kā Bodhičitta ir arī sākumpunkts īstajai Mahājānas praksei, tā ir priekšnosacījums un pamats Budas tikumiem (Budas-dharmām), un tādējādi tā it kā rosina visas radītās pozitīvās spējas un stāvokļus ceļā.

Tādējādi Apskaidrības Nodoms izpaužas visa ceļa garumā, visos Bodhisatvas attīstības posmos (Mahājāna-sūtra-alamkāra, 4. nodaļa).

Kamalašīlas Pirmajā Bhāvanākrāmā (meditācijas pakāpēs) teikts, ka pamats (mūla) šiem tikumiem un pilnīgajai Budas visuzināšanai ir Karuṇā (Līdzcietība),

bet Vairočana-abhi-sambodhi piebilst, ka Bodhičitta ir Budas stāvokli radošais un noteicošais cēlonis (hetu).

Turklāt, tā kā Bodhičitta ir Apskaidrības Nodoms, tā ir gan sākums gan pati savs mērķis:

Pārfrāzējot Kamalašīlas Otro Bhāvanākrāmu, pastāv 2 Bodhičittas veidi, tradicionālais, kuru veido rituāls un process, un absolūtais, kas ir gan iekšējais potenciāls sasniegt Apskaidrību, gan prāts, kas ir sasniedzis galveno mērķi, sevi Apskaidrojis.

Šo 2 Bodhičittas līmeņu jeb aspektu nošķiršana, iespējams, ir mēģinājums izskaidrot atšķirību starp rituālu un ikdienas apņemšanās izpildi, apņemšanās garu, ideāla attēlojuma magnētisko spēku un sakrālo klātbūtni (pašu Apskaidrību).

Psiholoģiski ideja var atspoguļot vēlmi saprast:

kā pārliecība un labs nodoms var pastāvēt līdzās pārliecības trūkumam un tieksmei pēc tā, kas nav tikumīgs - īsi sakot, kā ideāls var būt gan skaidra un sirsnīga pārliecība, gan tāls mērķis.

Atšķirībai starp pagaidu jeb parastu Apskaidrības Nodomu (samvriti Bodhičitta) un domu, kas ir vai iemieso augstāko mērķi (paramārtha-Bodhičitta), ir svarīga loma tantriskajās koncepcijās par rituāla un meditācijas fizioloģiju un psiholoģiju Indijā un citur:

Jo tas kalpo kā saikne starp rituālu konvenciju un pārlaicīgo patiesību, kā arī starp atšķirīgiem tradīcijas atzariem –

sasaistot, piemēram, Ceļa sūtras vai pāramitas aspektus ar tantriskajām pakāpēm, pamatojoties uz to, ka visas pakāpes pauž kādu Bodhičittas aspektu.

Šī neapšaubāmi ir vissvarīgākā Bodhičittas funkcija kā skaidrojošai vai apoloģētiskai kategorijai Ceļa teorijā un tā ir aplūkota klasiskajā Lam Rim literatūrā (Par Ceļa Posmiem).

5. Doma kā ikona

Apskaidrības Nodoms ir arī galvenais jēdziens Mahājānas ētiskajos pārspriedumos:

Dažreiz Bodhičitta ir saīsinājums empātijas instinktam un līdzjūtības kultivēšanai, kā Budistu saistības ar Samsāru pamatiem:

Tā iemieso svarīgas intencionalitātes dimensijas kā attieksmi pret citiem un attieksmi pret sevi, kā arī nodomu kā virzienu, kurā virzās transformējošā uzvedība.

Nozīmēm tik piesātināts termins gandrīz dabiski iederas kā kodols, ap kuru varētu veidot turpmākus rituālus, kā to var redzēt salīdzinoši agrīnās tantrās, piemēram, Mahā Vairočanas sūtrā.

Guhjasamādža-tantras 2. nodaļa ir veltīta Bodhičittai, aprakstot to kā visu Budu ķermeņa, runas un prāta cieto kodolu (sāru, vadžru).

Tā kā šī augstākā realitāte ir, un tas nav pārsteigums, visu lietu Tukšums, teksts netieši veido tiltu starp praktizētāja ķermeņa, valodas un prāta ētisko un rituālo dzīvi un gan ar realitāti, gan tās sakrālo iemiesojumu visos Budās.

Bodhičitta ir arī spēks, kas dod spēku praktizētājam, un tāpēc tai ir svarīga loma dažos tantriskajos Iniciācijas vai Iesvētīšanas rituālos (abhišeka).

Kopējā homoloģija iztēlojas Bodhičittu kā vīrišķo spēju - Upāju un Apskaidrības sēklu, un Pradžņu kā sievišķo lotosa trauku, kas saņem Bodhičittu.

Tādējādi Bodhičitta kļūst par bindu (Apskaidrības pilienu) un līdz ar to par sēklu, kas apzīmē Apskaidrības radošo spēku.

Tā kā Bodhičitta kā bindu jeb sēkla atspoguļo Apskaidrotu Svēto vīrišķo potenciālu, tad nav nekas neparasts, ka praktizējošā sieviete (joginī, kas ir klātesoša simboliski vai personiski) tiek uzskatīta par Vidju vai Pradžņu (Gudrību), turpretim Bodhičitta pārstāv Upāju (atbilstošu līdzekli).

Tādējādi Tantriskajā Budismā tiek uzskatīts ka Vīrietis simbolizē Līdzcietību jeb Bodhičittu, bet Sieviete simbolizē Gudrību jeb Pradžņu.

Tas attiecas galvenokārt uz Tibetas Budismu un Šingon Budisma tradīciju Japānā.

6. Kopsavilkuma interpretācijas

Iepriekš aprakstītā uzskatu mozaīka parāda, kā Bodhičittas jēdziens saista kopā liturģiju, sistemātiskas teorijas par Apskaidrību un Ceļu un Budisma ētikas pamatus.

Tas ir tikpat svarīgs jēdziens Mahājānas rituāla vēsturē kā Solījums (Praṇidhāna) un Nopelnu Novēlēšana (puṇya-pariṇāmanā).

Koncepcijas sociālā vēsture ietvertu tās funkciju kā drošu stabilu pamatu ārpus sociālajām un tradīciju atšķirībām:

Tas ir it kā plāns, bet tērauda pavediens, kas saista rituāla un teoloģijas specifiku ar ideju par pārlaicīgu un neizsakāmu Atbrīvojošo realitāti.

Kā autoritātes avots Bodhičitta ir gan iekšējs dzinulis, gan neaptraipīta realitāte, kas pārsniedz individuālās atšķirības.

Teoloģiski Bodhičitta daļēji ir funkcionāls ekvivalents jēdzienu saimei, ko ietver Hinduistu prasādas un Rietumu žēlastības jēdzieni:

Bodhičitta apzīmē svētuma klātbūtnes mistēriju nepilnīgā cilvēkā, kuram ir vajadzīga Atbrīvošanās, un kurš to iztēlojas, neskatoties uz to, ka grūti ticēt ka šādā nepilnīgā būtnē pastāv pat tikai ideja par pilnību.