Brahmavihāras

1. Brahmavihāras

Brahmavihāras (cildenās attieksmes, lit. Brahmas mājvietas) ir 4 Budistu tikumi un to izkopšanai izstrādātās meditācijas prakses.

Tās sauc arī par 4 Neierobežotajām (sanskritā: apramāṇa, pāli: appamaññā) vai 4 Bezgalīgajām Apziņām.

Brahma-Vihāras ir:

Saskaņā ar Metta Suttu, 4 Neierobežoto pilnveidošana spēj likt praktizētājam pārdzimt Brahmas Valstībā (Brahmāloka).

2. Etimoloģija un tulkojumi

Brahmavihāru var analizēt kā sastāvošu no 2 vārdiem: Brahma un vihāra, kas bieži tiek tulkots kā cildens vai dievišķās mājvietas.

Kā zināms - Brahma bija gan dievība-radītājs Vēdiskajā reliģijā, bet Budismā par Brahmām sauc būtnes, kuras apdzīvo 2 augstākos Dievību ešelonus - Smalko Matēriju un Nemateriālo  Valstību.

Savukārt Vihāra - ir sens vārds ar ko apzīmēja Mājvietu, visbiežāk tā bija meža askētu būdiņa vai apmetne, bet mūsdienās par Vihāra visbiežāk sauc arī Theravādas Budisma tempļus.

Apramāṇa parasti tiek tulkots kā Neierobežotais, kas nozīmē neierobežotība, bezgalība, stāvoklis, kas ir bez robežām.

Tiek uzskatīts, ka šīs attieksmes, kad meditācijā tiek attīstītas augstā līmenī, padara apziņu Neierobežotu un līdzīgu mīlošā Brahmas (dieva) prātam.

Citi tulkojumi Eiropas valodās:

3. Brahma-vihāra

4 Brahma-Vihāras ir:

Agrīnajā Budismā

Tiek uzskatīts, ka Brahma-Vihāra ir pirms-Budisma jēdziens, kuram Budisma tradīcija deva savu interpretāciju.

Kā norāda Indologs un sanskrita un pāļi pētnieks Ričards Gombrihs, Budistu Brahma-Vihāras lietojums sākotnēji attiecās uz atmodinātu apziņas stāvokli un īpašu attieksmi pret citām būtnēm, kas bija līdzvērtīga dzīvošanai ar Brahmanu šeit un tagad.

Vēlākā tradīcija šos aprakstus uztvēra ļoti burtiski, saistot tos ar kosmoloģiju un izprotot tos kā dzīvošanu kopā ar Brahmanu, pārdzimstot Brahmas Valstībā.

Pēc Gombriha teiktā, Buda mācīja, ka labestība - tas, ko Kristieši mēdz saukt par mīlestību - bija ceļš uz glābšanu.

Tevidža Suttā, Trīs Veidu Zināšanās no Dīgha Nikājas rakstu kopas, Budam Šākjamuni tika jautāts, kā veidot sadraudzību/biedrību/kopību ar Brahmu:

Viņš atbildēja, ka viņš personīgi zina Brahmas pasauli un ceļu uz to, un izskaidros meditatīvo metodi tās sasniegšanai, izmantojot līdzību ar Taurētāju:

Pēc tam Buda teica, ka mūkam jāturpina tādā veidā, piepildot visu pasauli ar mīlošo labestību, līdzcietību, līdzcietīgu prieku un nesatraucamību vienādās devās visām dzīvajām būtnēm vienlīdzīgi.

2 Metta Suttās Anguttara Nikājā Buda norāda, ka tiem, kuri šajā dzīvē praktizē 4 Neierobežoto izstarošanu un mirst tās nezaudējot, nākamajā dzīvē būs lemts pārdzimt Debesu Valstībā.

Turklāt, ja šāds cilvēks ir Budistu māceklis un tādējādi apzinās 5 agregātu 3 īpašības, tad pēc savas Debesu dzīves šis māceklis sasniegs Nirvānu.

Pat ja cilvēks nav māceklis, viņš iegūs Debesu dzīvi, pēc kuras, atkarībā no tā, kādi bija viņa pagātnes darbi, cilvēks var pārdzimt elles valstībā vai kā dzīvnieks vai izsalcis spoks.

Citā sutā no Anguttara Nikājas, laju sieviete Sāmāvatī ir minēta kā paraugs, tāds, kurš izceļas ar mīlošo labestību:

Budistu tradīcijās uz viņu bieži atsaucas kā uz piemēru, bieži atsaucoties uz stāstu, ka pret viņu izšauta bulta tika novirzīta ar viņas garīgo spēku palīdzību.

Visuddhimagga

Četras Neierobežotās ir izskaidrotas Budisma meditāciju klasikas grāmatā Attīrīšanās Ceļš (Visuddhimagga), ko mūsu ēras 5. gadsimtā uzrakstīja pētnieks un komentētājs Buddhaghoša.

Tās bieži tiek praktizētas, ņemot katru no Neierobežotajām pēc kārtas un novēlot to sev un pēc tam citiem tuvumā esošajiem, un tā tālāk uz visām dzīvajām būtnēm pasaulē un visās pasaulēs.

Budisma pasaulē 4 Brahmavihāras tiek uzskatītas par spēcīgam aizsargājošām apziņas īpašībām, kuras, kad attīstītas, iekšēji piemīt praktizējošajam cilvēkam, un ar savām vibrācijām pasargā no apkārtējā ļaunuma.

Budisma gadījumā - bieži ir bijušas situācijas - kad mūki ir klaiņojuši pa Indijas un Taizemes mežiem, un tikai šīm īpašībām Budisti pateicas par aizsardzību no kukaiņiem, zvēru un čūsku uzbrukumiem un tamlīdzīgi.