Esamības 3 Pazīmes

Esamības 3 Pazīmes
Esamības 3 Pazīmes

1. Esamības 3 Pazīmes

Saskaņā ar Budismu jebkuru esamību  un dzīvu būtni raksturo Esamības 3 Pazīmes jeb 3 īpašības (Pāḷi: tilakkhana; Sanskritā: trilakṣaṇa), un tās ir:

  1. Nepastāvība (Aničča),
  2. Ciešanas (Dukkha).
  3. Ne-Es (Anattā)

Budisma 4 Cēlo Patiesību un Cēlā 8 Posmu Ceļa galvenā tēma ir tāda, ka cilvēki ir pakļauti Maldiem par esamības 3 Pazīmēm, ka šie Maldi izraisa Ciešanas un ka šo Maldu novēršana noved pie Ciešanu Izbeigšanās.

2. Apraksts

3 Pazīmes tradicionāli ir šīs:

  1. sabbe saṅkhārā aniccā — visas nosacītās lietas ir Nepastāvīgas
  2. sabbe saṅkhārā dukkhā — visas nosacītās lietas ir Neapmierinošas
  3. sabbe dhammā anattā — visas dharmas (nosacītās lietas) Nav Es

Tomēr Mahājānas Jogācārabhūmi-Šāstrā ir aprakstītas 4 īpašības, nevis 3:

  1. Nepastāvība (anityākāra)
  2. Ciešanas (duḥkhākāra)
  3. Tukšums (śūnyākāra)
  4. Ne-Es (anātmākāra)

Sūtrā Nāgas Karaļa Sāgara jautājumi šīs 4 Pazīmes ir definētas sekojoši:

  1. visas saliktās parādības ir nepastāvīgas (anitya)
  2. visas piesārņotās parādības ir nepilnīgas (duḥkha)
  3. visas parādības ir bez patības (anātman)
  4. nirvāna ir nomierināšanās / miers (śānta/śāntiḥ)

3. Skaidrojums

Aničča

Nepastāvība (Pāḷi Aničča, Sanskritā Anitja) nozīmē, ka visas lietas (saṅkhārā) atrodas pastāvīgas mainības stāvoklī:

Budisms apgalvo, ka visi fiziskie un garīgie notikumi rodas un izzūd.

Cilvēka dzīve iemieso šo plūsmu novecošanas procesā un atkārtotas dzimšanas un nāves ciklā (Saṁsāra); nekas neilgst mūžīgi un viss izgaist.

Tas pats attiecas uz visām būtnēm un to vidi, ieskaitot būtnes, kas pārdzimst Devu (Dievu) un Nārakas (Elles) valstībās.

Tas ir pretstatā Nirvānai, realitātei kura ir Ničča jeb nepazīst pārmaiņas, pagrimuma vai nāves.

Dukkha

Dukkha (sanskritā duḥkha) nozīmē neapmierinātība, ciešanas, sāpes.

Dukkha ietver fiziskās un garīgās ciešanas, kuras rodas pēc katras pārdzimšanas, novecošanas, slimības, nāves; neapmierinātība kura rodas nesaņemot vēlamo vai saņemot to, no kā gribētu izvairīties,

un neapmierinātība ar Saṅkhāra dukkha, kurā viss ir atkarīgs no apstākļu nosacītības vai apstāklis kaut kam citam, vai arī tāpēc, ka visas lietas tiek pieredzētas kā Nepastāvīgas un Bez jebkādas Būtības.

Anatta

Anatta (Anātman) attiecas uz doktrīnu Ne-Es, ka dzīvās būtnēs nav nemainīga, mūžīga Es vai Dvēseles un nevienai lietai vai parādībai nav pastāvīgas būtības.

Kamēr Aničča un Dukkha attiecas uz visām nosacītajām parādībām (saṅkhārā),

Anattā ir plašāka darbības joma, jo tā attiecas uz visām dharmām bez izņēmuma, bez kvalifikācijas Nosacīts vai nenosacīts.

Tādējādi arī Nirvāna ir stāvoklis Bez Es jeb Anatta.

Frāze sabbe dhamma anatta ietver sevī katru Skandhu (elementu kopumu, kaudzi), kas veido ikvienu būtni, un ticība es esmu ir iedomības pazīme, kura ir jāiznīcina, lai izbeigtu visas ciešanas.

Budisma Anattā doktrīna noliedz, ka pastāvētu kaut kas tāds ko varētu apzīmēt kā Patība jeb Es cilvēkos vai lietās, un ka ticība tādai Patībai ir Ciešanu (Dukkha) avots.

Tomēr dažas Budisma tradīcijas un pētnieki interpretē Anatta doktrīnu kā stingru attiecībā tikai uz 5 agregātiem, nevis kā universālu patiesību.

4. Pielietojums

Budismā esamības 3 Pazīmju Nezināšana (avidyā jeb moha; t.i., nespēja tieši aptvert) tiek uzskatīta par pirmo posmu visā Samsāras procesā, kurā būtne ir pakļauta atkārtotai esamībai nebeidzamā ciešanu ciklā.

Rezultātā tiek uzskatīts, ka šīs Nezināšanas izkliedēšana ar tiešu intuitīvu izpratni par 3 Pazīmēm noved pie Saṁsāras beigām un līdz ar to arī pie šo Ciešanu Izbeigšanās (dukkha nirodha vai nirodha sacca, kā aprakstīts 3 no 4 Cēlajām Patiesībām ).

Gautama Buda mācīja, ka visas būtnes, kuras nosaka Cēloņi (Saṅkhāra), ir Nepastāvīgas (Aničča) un ir saistītas ar Ciešanām (dukkha),

un ka Ne-Es (anattā) raksturo visas dharmas, kas nozīmē, ka ne Nosacītajā, ne Nenosacītajā esamībā (t.i., Nirvānā) nepastāv Es, Man vai Mans.

Mācība par Esamības 3 Pazīmēm Pāḷi Kanonā tiek uzskatīta par autentisku Budas mācību.