Karmas Likums

1. 5 universāli likumi

Budisms uzskata ka pastāv 5 Universāli Likumi jeb Secības (Nijamas), kuras darbojas fiziskajā un garīgajā valstībā.

Tie ir:

a) Utu Nijama: siltuma jeb fizikāla neorganiskā secība, piemēram, sezonālās laika apstākļu izmaiņas, siltuma raksturs, enerģija, ķīmiskās reakcijas utt.

b) Bīdža Nijama: sēklu jeb fiziska organiska secība, piem., rīsi rodas no rīsu sēklām, salda garša no cukura, dažādi augu pavairošanas veidi utt.

c) Karma Nijama: morālā jeb cēloņu un seku secība. Morālas un Amorālas darbības rada vēlamus un nevēlamus rezultātus.

d) Čitta Nijama: apziņas secība jeb psihiskie likumi, piemēram, apziņas procesi, prāta spēks, telepātija, domu lasīšana, pagātnes dzīvju atcerēšanās, dievišķā acs, psihiskais spēks utt.

e) Dhamma Nijama: Mācības secība, piemēram, dabas parādības, kuras notiek Bodhisatvas pēdējās dzimšanas laikā, gravitācija un citi līdzīgi dabas likumi.

Katru garīgo un fizisko parādību var izskaidrot ar šīm visaptverošajām 5 Secībām, kuras ir likumi paši par sevi.

Karma kā tāda ir tikai viena no šīm 5 Secībām, kuras nepieprasa ne devēju, ne kontrolieri, kā tas ir ar visiem dabas likumiem.

2. Karmas likuma izpratnes nozīme

Karmas Likums ir Budisma pamatdoktrīna:

Lai gan šī pārliecība bija izplatīta Indijā jau pirms Budas piedzimšanas, tieši Buda izskaidroja un noformulēja šo doktrīnu tās pilnajā formā, kādu mēs šodien to zinām.

Apmulsis par šķietami neizskaidrojamo nevienlīdzību, kas pastāvēja pasaulē, jaunais Brahmins Subha vērsās pie Budas un lūdza viņu izskaidrot nevienlīdzības iemeslu:

Budas atbilde bija:

Abhidhammas komentāros tiek paskaidrots:

Tādējādi no Budisma viedokļa mūsu pašreizējās garīgās, morālās intelektuālās un temperamenta atšķirības galvenokārt ir saistītas ar mūsu pašu darbiem un tendencēm gan pagātnē, gan tagadnē.

Lai gan Budisms šīs atšķirības piedēvē Karmai, kā galvenajam dažādības cēlonim, tomēr tas neapgalvo, ka viss ir Karmas dēļ:

Karmas Likums, lai arī cik tas ir svarīgs, ir tikai viens no 24 nosacījumiem, kas aprakstīti Pathānā jeb Nosacītajās Attiecībās, vienā no Abhidhammas traktātiem.

3. Kas ir Karma?

Sanskrita termins Karma (Pāļi: Kamma) burtiski nozīmē darbību vai rīcību:

Jebkāda veida apzināta vai tīša darbība neatkarīgi no tā, vai tā ir mentāla, verbāla vai fiziska, tiek uzskatīta par Karmu. Tā aptver visus 3 iespējamos darbības veidus: “domāšanu, valodu un rīcību”.

Vispārīgi runājot, visas labās un sliktās darbības veido Karmu. Pareizāk sakot Karma nozīmē visu morālo un amorālo nodomu (kušala-akušala cetana).

Aṅguttara iii, 415, Buda saka:

Netīšas, neapzinātas vai neapzinātas darbības, kaut arī tehniski ir darbi, nav Karma, jo Nodoma, kas ir vissvarīgākais faktors, kas nosaka Karmu, nav.

Bez Nodoma akts ir sterils; tas neizraisa nekādu morāli nozīmīgu reakciju.

Karma nav liktenis vai iepriekš nolemtais, ko mums uzspiedis kāds noslēpumains nezināms spēks, kas kontrolē mūsu dzīvi:

Tā ir cilvēka paša darbs, kas atstāj iespaidu uz viņu pašu, un tādējādi pastāv iespēja kaut kādā mērā izmainīt mūsu Karmas gaitu. Cik tālu kāds to izmainīs būs atkarīgs no viņa paša.

Tātad mums ir zināms daudzums brīvas gribas. Pagātne ietekmē tagadni, bet tajā nedominē, jo Karmu veido gan pagātnes, gan tagadnes darbi.

4. Kā darbojas Karmas likums?

Karma ir darbība un Vipāka, auglis jeb rezultāts ir tās reakcija jeb atbalss.

Karma ir cēlonis un Vipāka ir sekas. Saskaņā ar Karmas likumu ikvienu ar nodomu veiktu darbību pavada tai atbilstošs rezultāts.

Samyutta Nikāya I, 227 norāda:

Karma ir likums pats par sevi, kurš darbojas savā jomā bez ārēja neatkarīga valdošā spēka iejaukšanās.

Karmas likums darbojas šādi.

a) Visas ļaunas darbības dod ļaunus rezultātus.

Ir 10 ļaunas darbības, proti:

b) Visi labi darbi dod labus rezultātus.

Atturēšanās no 10 iepriekš minētajiem ļaunajiem darbiem ir labs darbs.

Turklāt ir arī 10 Nopelnu Pamati, proti:

labdarība, morāle, apziņas disciplīna, godbijība, kalpošana, dalīšanās nopelnos, prieks par citu nopelniem, Dhammas mācīšana, Dhammas klausīšanās un pareizo uzskatu veidošana.

c) Persona kas veic labus/ļaunus darbus iegūst labus/ļaunus rezultātus.

Vienai personai nav iespējams veikt labus/ļaunus darbus un citai personai iegūt labu/ļaunu rezultātu.

d) Vērtējot katru labo vai ļauno darbu, mēs ņemam vērā šos 4 “Karmas aspektus”, proti:

5. Kāds ir Karmas cēlonis?

Nezināšana (avijjā) jeb “lietu patiesās dabas neizpratne” ir galvenais Karmas cēlonis:

Atkarībā no neziņas rodas brīvprātīgas darbības (saṅkhāra) saka Buda par Paṭicca Samuppāda jeb Atkarīgo Izcelsmi.

Ar Nezināšanu ir saistīta tās sabiedrotā Iekāre (tanḥā), kura ir vēl viens Karmas cēlonis. Aplamus darbus nosaka šie 2 iemesli.

Visi pasaulīga cilvēka labie darbi, lai gan tie ir saistīti ar 3 Labā Saknēm – dāsnumu, mīlošo labestību un zināšanām, tomēr tiek uzskatīti par Karmu, jo tajos ir klātesošas 2 Kaitīgā Saknes – Nezināšana un Iekāre.

Karmu neuzkrāj tas, kurš ir iznīdējis Iekāri un ir izpratis “lietu patieso dabu”.

Budas un Arahanti neuzkrāj jaunu Karmu, jo viņi ir iznīdējuši Nezināšanu un Iekāri, kas ir Karmas pamatcēloņi. Viņi ir iznīcinājuši sakni, viņu iekāres vairs neaug. (− 14. pants, Ratana Sutta).

Lai gan Nodoms pastāv ikreiz, kad notiek fiziska, verbāla vai garīga darbība, Arahanta gadījumā šo Nodomu nepavada Iekāre katra impulsīvā brīža beigās, un tā pilnībā izzūd, neatstājot nekādas pēdas un nepārveidojot to Karmā.

Līdz ar to Arahantam nav pārdzimšanas. Tomēr viņi joprojām saņems savas pagātnes Karmas rezultātus.

6. Kas ir Karmas Darītājs? Kurš saņem Augļus?

Atbilde ir dota Višudhi Maggā (Attīrīšanās Ceļā).

Saskaņā ar Budismu pastāv 2 Patiesības veidi –

Parastā sarunu valodā mēs lietojam tādus terminus kā vīrietis, sieviete, dzīvnieks, būtne, es un tā tālāk.

Patiesībā nav nemainīgas būtības vai būtnes kura būtu vīrieša, sievietes, dzīvnieka veidolā vai kaut kā pastāvīga un nemainīga, ko varētu saukt par Sevi.

Tā sauktā pārejošā forma sastāv tikai no mentāliem un materiāliem procesiem, kas pastāvīgi mainās, nepaliekot nemainīgi divus mirkļus pēc kārtas.

Šī tā sauktā Būtne ir kopums jeb Kaudze no tā sauktajiem 5 Agregātiem (skandha, khāṇḍa), tādiem kā:

Nav darītāja bez darbības, nav domātāja bez domas. Kurš tad ir Karmas darītājs? Kurš jūt efektu?

Neskaitot šos mentālos procesus nav neviena kam sēt vai novākt. Tātad Karmu neuzkrāj kāda Patība vai Dvēsele, jo nemaz nepastāv tādas pastāvīgas Patības vai Dvēseles.

7. Kur tiek glabāta visa Karma?

Darbība (Karma), kad tā ir paveikta, ir nobeigta attiecībā uz tās izpildi.. Tas ir neatgriezenisks process.

No darbības paliek pāri tās potenciāls, rezultāta (vipākas) neizbēgamība.

Pat dzīves laikā cilvēks ir paveicis daudz labu vai ļaunu darbību. Tāpēc viņam noteikti ir uzkrājusies liela Karma. Kur tiek glabāta visa šī Karma?

Atbildot uz šo Karaļa Milindas jautājumu, Cien. Nāgasena atbildēja:

Tādā pašā veidā arī uguns netiek glabāta sērkociņā, bet noteiktos berzes apstākļos sērkociņš radīs uguni.

Karma ir individuāls potenciāls, kas tiek pārnests no vienas dzīves uz citu.

9. Vai nāksies saņemt visu kas iesēts Tiešā Atbilstībā?

Lai gan Karmas Likums nosaka, ka mēs pļaujam to, ko sējam, ir vēl viens ļoti svarīgs Karmas aspekts, tas, ka Karmas rezultātus var mainīt:

Tas nozīmē, ka Karmas likums nedarbojas ar mehānisku stingrību, bet pieļauj izmaiņas augļu nogatavošanās procesā.

Tieši šo Karmas dinamisko aspektu Buda pasludināja Aṅguttara I, 249 šādā veidā:

Šie Budas izteikumi mums māca, ka Karma nav liktenis vai nolemtība. Un nav pienākuma saņemt visu, kas iesēts Tiešā Atbilstībā.

To varam izskaidrot kā līdzību ar biljarda bumbiņu, kuras virzienu var mainīt vai pat apturēt, trāpot tai ar citu biljarda bumbu kura sista noteiktā leņķī.

Tāpat kā jebkurš fizisks notikums, arī mentālais process, kurš veido Karmisko darbību, nepastāv nošķirti pats par sevi izolācijā. Tādējādi tā ietekme rezultāta radīšanā ir atkarīga ne tikai no sava potenciāla, bet arī no citu Karmu potenciāla.

Mēs redzam, piemēram, ka konkrētas labas vai ļaunas Karmas rezultātu dažkārt var pastiprināt atbalstoša Karma, vājināt traucējoša Karma vai pat iznīcināt graujoša Karma.

Rezultāta izpausme var aizkavēties arī tad, ja nobriešanas nosacījumi nav pilnīgi; un šī kavēšanās var atkal dot iespēju iejaukties traucējošai vai graujošai Karmai.

Papildus ārējiem apstākļiem apziņas garīgās īpašības, no kurām izriet nodoms, var ietekmēt rezultātus:

Cilvēkam ar daudzām tikumiskām un garīgām īpašībām, viens apvainojums var neradīt tik smagus rezultātus, kādus tas pats apvainojums radītu kādam, kuram ir maz šādu aizsargājošu tikumu.

Buda to salīdzina ar atšķirību starp ūdens garšu no krūzes, kurā izšķīdināts sāls gabals un ūdens garšu Gangas upē, kurā ir iemests tāds pats sāls gabals.

Tādējādi, lai gan Aṅgulimāla nogalināja daudzus cilvēkus, pirms viņš satika Budu, un viņa rīcība būtu novedusi viņu nožēlojamā stāvoklī turpmākajās dzīvēs,

viņa Arahanta statusa sasniegšana faktiski aizvēra durvis uz turpmāko atdzimšanu un ciešanām, lai gan viņam joprojām būs jāsaņem drausmīgas sekas, kamēr viņš dzīvos.

Karmiskās nosacītības tīkls ir tik sarežģīts, ka Buda pasludināja Karmas rezultātu par vienu no 4  Nezināmajiem, kas ir ārpus izziņas robežām un par kuru nevajadzētu prātuļot.

Bet, lai gan Karmas darbība iziet ārpus mūsu prata spējām, svarīgais praktiskais vēstījums ir skaidrs:

fakts, ka Karmas rezultāti ir maināmi, atbrīvo cilvēku no iepriekš nolemtības un fatālisma važām un vienmēr atstāj atvērtu ceļu uz atbrīvi.

Ikvienam ir zināma brīva griba veidot savu dzīvi vai mainīt savu rīcību. Pat visļaunprātīgākais cilvēks var kļūt par tikumīgu cilvēku, ja viņš vēlas mainīt savu dzīvi un pielikt piepūli lai to izdarītu.

Taču viss šajā pasaulē, arī pats cilvēks, ir pakļauts nosacījumiem un bez nepieciešamajiem nosacījumiem nekas nevar rasties.

10. No Karmas gūtās atziņas

Budas Karmas doktrīna ir mācība par morālo un garīgo atbildību pret sevi un citiem:

Jo vairāk mēs saprotam Karmas Likumu, jo vairāk mēs saprotam, cik uzmanīgi mums jārīkojas domās, runās un darbos, ja vēlamies uzkrāt labu Karmu.

Jo, kad kāda doma, runa vai darbība tiek veikta regulāri, pastāv noteikta tendence darbību atkārtot, tā iegulstas apziņā un veido pieradumu rīkoties noteiktā veidā.

Tādējādi katrai darbībai, gan mentālai, gan fiziskai, ir tendence atkārtoties un pavairoties, stāvokli, ko sauc par asevānu vai parasto atkārtošanos.

Regulāri veiktas pareizas darbības palielina apziņas noslieci uz labestību, savukārt regulāri veiktas kaitējošas darbības rada pretējo.

Budas dotais padoms Dhammapādā apkopo atziņas, kas gūtas no Karmas:

Saskaņā ar cienījamo Ledi Sajadavu, Budas dotajā definīcijā:

Buda gribēja pateikt ka labi un ļauni darbi, kurus būtne veic vienu reizi savas dzīves laikā, var izpausties pat pēc tūkstošiem dzīvju vai pasaules ciklu.

Labās Karmas, kas dod labus rezultātus, un ļaunās Karmas, kas dod ļaunus rezultātus, vienmēr pavada būtnes dzīves plūsmu.

Tāpēc laba uzvedība vienmēr ir jāmīl un jāvērtē augstāk par savu dzīvību, veicot labus darbus.

No otras puses, vienmēr jāuzmanās no ļauniem darbiem vairāk nekā no nāves briesmām un jāatturas no ļauniem darbiem.