Šamatha (Miera Meditācija) | Theravāda
1. Šamatha
Šamatha (Pāḷi: Samatha) ir Budisma termins, kurš bieži tiek tulkots kā Prāta Miers
vai Prāta Nesatrauktība
. Tāpēc es to latviski saukšu par Miera Meditāciju.
Pāḷi Kanons to raksturo kā vienu no 2 Apziņas īpašībām, kas tiek attīstītas (bhāvanā) Budistu meditācijā, bet otra ir Vipassana (izpratne).
Sākotnēji Šamatha tika attīstīta gremdējoties Dhjānās, jeb meditatīvos koncentrācijas stāvokļos,
bet vēlākā Budisma tradīcija kā līdzekli miera attīstīšanai atkal ieviesa arī vienvirziena koncentrēšanās meditāciju, kas ietver dažādas prāta nomierināšanas tehnikas.
Šamatha ir kopīga lieta daudzām Budistu tradīcijām.
Sanskritā Šama semantiskais lauks ir nomierināšana
, palēnināšanās vai atdzišana
, atpūta
.
Sanskrita semantiskais lauks thā ir palikt jeb saglabāt
.
Tātad Šamatha ir Ilgstoša Mierīga Prāta stāvokļa Saglabāšana.
2. Šamatha un Vipassanā
Tiek uzskatīts, ka Buda mācīja 2 vissvarīgākās mentālās īpašības, kas rodas no pareizas meditācijas prakses:
- Šamatha, Miera saglabāšana, kas nostiprina, piezemē, apvieno un koncentrē Prātu;
- Vipassana, Intuitīvā Izpratne, kas ļauj ieraudzīt, izpētīt un saskatīt
nosacījumus
(nosacītās parādības, kuru pamatā ir 5 sastāvdaļas).
Tiek uzskatīts, ka Buda slavēja Mieru un Izpratni kā kanālus, lai sasniegtu beznosacījumu Nirvānas stāvokli.
Piemēram, Kimšuka Koka Sūtrā (SN 35.245) Buda sniedz izsmalcinātu metaforu, kurā Miers un Izpratne ir ātrais ziņnešu pāris
, kas nodod vēsti par Nirvānu pa Cēlo 8 Posmu Ceļu.
Sūtrā 4 Ceļi uz Arahanta stāvokli (AN 4.170), God. Ānanda saka, ka cilvēki sasniedz Arahanta stāvokli izmantojot Miera Saglabāšanu un Intuitīvo Izpratni vienā no 3 veidiem:
- Viņi attīsta Miera Saglabāšanu un pēc tam Intuitīvo Izpratni (pāļi: Samatha-pubbangamam Vipassanā)
- Viņi attīsta Intuitīvo Izpratni un pēc tam Miera Saglabāšanu (Pāļi: Vipassanā-pubbangamam Samatha)
- Viņi attīsta Miera Saglabāšanu un Intuitīvo Izpratni kopā (pāli: Samatha-Vipassanā juganaddham), piemēram, sasniedzot 1. Dhjānu un tad novērojot 3 Esamības Pazīmes saistītajās sastāvdaļās, pirms pāriet pie 2. Dhjānas.
Pāli Kanonā Buda nekad nepiemin neatkarīgas Šamathas un Vipassanas meditācijas prakses; Tā vietā Šamatha un Vipassana ir 2 Apziņas īpašības
, kas jāattīsta meditējot.
Kā raksta Thānissaro Bhikkhu,
Līdzīgi Adžāns Brāms (no Taizemes Meža Tradīcijas) raksta, ka:
Pāļi Kanonā visbiežāk aprakstītā metode ir tāda, kurā Šamatha un Vipassana tiek praktizētas kopā.
Dhjānu rada Šamatha, un pēc tam Dhjāna tiek aplūkota ar Uzmanību, kļūstot par Vipassanas objektu, saprotot, ka Dhjānu raksturo 3 Pazīmes.
Budisma teksti apraksta, ka visi Budas un viņu galvenie mācekļi izmantoja šo metodi.
Tekstos ir aprakstīta arī vienkārša vērojuma
jeb atsevišķa vērojuma
metode, kurā tiek praktizēta tikai Vipassana, pārbaudot ikdienišķas fiziskās un garīgās parādības, lai atklātu 3 Pazīmes.
Nikājas tekstos šī metode ir mazāk izplatīta, bet ir kļuvusi par Vipassanas Kustības pamatu.
Saskaņā ar Taju meditāciju meistara Adžāna Lī (1907–1961) teikto,
Šamathas un Vipassanas kopīga prakse ļauj sasniegt dažādus garīgos spēkus un zināšanas (Pāḷi: abhiññā/ Skt. abhidžņa), tostarp Nirvānas sasniegšanu,
kamēr atsevišķa Vipassanas prakse ļauj sasniegt Nirvānu, bet ne citas garīgās spējas vai zināšanas.
3. Theravāda & Vipassanas Kustība
Funkcija
Mūsdienu Theravādā tiek uzskatīts, ka Atbrīve tiek sasniegta, apzinoties parādību jeb fenomenu pārejošo raksturu.
Tas tiek panākts, attīstot Sati (uzmanību) un Šamathu, izmantojot Ānāpānasati (Uzmanīgu Elpošanu),
izmantojot Uzmanību, lai novērotu Nepastāvību fiziskajās un mentālajās izmaiņās, lai gūtu Izpratni (Vipassana) par parādību patieso dabu.
Saskaņā ar Theravādas tradīciju Šamatha norāda uz metodēm, kas palīdz nomierināt prātu.
Tiek uzskatīts, ka Šamatha tiek attīstīta ar Samādhi (koncentrēšanos
), ar ko tiek saprasta spēja saglabāt ilgstošu uzmanību par vienu uztveres objektu.
Viena no galvenajām metodēm šim nolūkam ir Uzmanīga Elpošana (Pāḷi: Ānāpānasati).
Šamatha parasti tiek praktizēta kā ievads Gudrības praksēm un kopā ar tām.
Saskaņā ar mūsdienu Theravādu, Uzmanīga Elpošana ved praktizētāju uz koncentrēšanos (Dhjānu), pieredzes sfēru kurā sajūtas ir pakļautas
un Prāts paliek nepārtrauktā koncentrācijā uz objektu (t.i., elpu), ja ne meditatīvā iegrimšanā (samādhi).
Theravādā tas ir priekšnoteikums Izpratnei (Vipassana) un pēc tam Atbrīvojošās Gudrības (pradžņa / paññā) attīstībai.
Theravādas Budismā tikumība (šīla) tiek saprasta kā stabils pamats Šamathas sasniegšanai.
Theravādas tradīcijā Šamatha un Vipassana veido neatņemamu Cēlā 8 Posmu Ceļa sastāvdaļu, kā Buda aprakstījis savā galvenajā mācībā — 4 Cēlajās Patiesībās.
Mūsdienu Theravāda bieži uzskata Šamathas meditāciju un Dhjānu par sinonīmiem, bet 4 Dhjānas ietver lielāku apzinātību, nevis sašaurina prātu.
Samādhi var attiekties uz 4 Dhjānas meditācijas pakāpēm, bet tikai 1. pakāpe attiecas uz stipru koncentrēšanos, no kuras rodas pārējās pakāpes, tostarp Uzmanība.
Meditatīvi attīstot Miera saglabāšanu, cilvēks spēj pārvarēt aptumšojošos 5 Traucēkļus:
- Sajūtu vēlmi (kāmačanda)
- Dusmas (vjāpāda)
- Slinkumu un Apātiju (thīna-middha)
- Nemieru un Satraukumu (uddhačča-kukkučča)
- Šaubas (vičikičča)
Novēršot šos Traucēkļus, Intuitīvās Izpratnes meditatīvā attīstība nes Atbrīvojošo Gudrību.
Meditāciju Objekti
Dažas meditāciju prakses, piemēram, Kasiņa objekta apcere, veicina Šamathas attīstību, citas, piemēram, sastāvdaļu apcere, veicina Vipassanas attīstību, savukārt citas, piemēram, Uzmanīga Elpošana, klasiski tiek izmantotas abu prāta īpašību attīstīšanai.
Visuddhimagga (5. gs. m.ē.) piemin 40 meditāciju objektus.
Uzmanīga Elpošana (Ānāpānasati) ir visizplatītākā Šamathas prakse. Šamatha var ietvert sevī arī citas Samādhi prakses.
Prieka pazīmes un pakāpes
Theravādas Budisms apraksta Šamathas attīstību, izmantojot 3 secīgus mentālos tēlus jeb pazīmes
(nimitta) un 5 prieka pakāpes (Prīti).
Prīti ir prieka, labsajūtas vai baudas sajūta, kas rodas no 5 Traucēkļu pārvarēšanas par labu koncentrācijai uz vienu objektu.
Šīs pakāpes ir izklāstījis Theravādas skolotājs Buddhaghoša savā Visuddhimaggā un pirms tam Upatissa (Vimuttimaggas autors).
5 Prieka Pakāpes:
- Neliels prieks - Paceļ ķermeņa matiņus
- Īslaicīgs prieks – rodas īslaicīgi kā atkārtoti zibens uzliesmojumi
- Prieka Duša – skalojas pār ķermeni, kā viļņi, atkal un atkal un tad norimst
- Pacilājošs prieks - Ķermeņa pacelšanas gaisā sajūtas
- Piesātināts prieks - caurstrāvo visu ķermeni, pieskaroties katrai daļai - signalizē par
pamata koncentrēšanos
.
3 Nimittas ir:
- sagatavošanās pazīme,
- iegūtā pazīme
- līdzinieka pazīme.
- Tie ir noteikti garīgi tēli, uztveres vai sajūtas, kas norāda uz tālāku meditatīvās apzinātības stāvokļa padziļināšanos.
Pēc Pamata Koncentrācijas
(upačāra samādhi) izveidošanās var ieiet 4 Dhjānās, spēcīgos priecīgas realizācijas stāvokļos, kuros viss ķermenis ir caurstrāvots ar Prīti.
Variācijas
Theravādas tradīcijā pastāv dažādas Šamathas izpratnes.
Šrīlankā Śamatha ietver visas meditācijas, kas vērstas uz statiskiem objektiem.
Mjanmā Śamatha ietver visas koncentrēšanās prakses, kuru mērķis ir nomierināt prātu.
Taizemes Meža Tradīcija, kas sākās ar Adžānu Mūnu un kuru popularizēja Adžāns Čā, uzsver Šamathas un Vipassanas nedalāmību un abu prakšu būtisko nepieciešamību.