Mahāsatipaṭṭhāna Sūtra | DN 22

Mahāsatipatthāna Sūtra

Lielā Lekcija par Uzmanības Pamatiem

1. Tā es esmu dzirdējis:

Reiz Kungs bija apmeties pie Kuru. Tur viņiem bija tirdzniecības pilsēta kura saucās Kammāsadhamma. Un tur Kungs uzrunāja mūkus:

"Mūki!"

"Kungs," viņi atbildēja, un Kungs sacīja:

“Pastāv, mūki, lūk šis ceļš uz dzīvo būtņu attīrīšanu, bēdu un nelaimju pārvarēšanu, sāpju un skumju izzušanu, pareizā ceļa iegūšanu, Nirvānas realizāciju:

— tas ir, 4 Uzmanības Pamati.

Kas ir tie 4?

Te, mūki, mūks vēro un apcer ķermeni kā ķermeni, dedzīgi, skaidri apzinoties un uzmanīgi, atlicis malā iegribas un satraukumu par pasauli;

viņš vēro un apcer sajūtas kā sajūtas...;

viņš vēro un apcer prātu kā prātu...;

viņš vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus, dedzīgi, skaidri apzinoties un uzmanīgi, atlicis malā iegribas un satraukumu par pasauli.

 (ĶERMEŅA APCERE)

(Uzmanīga Elpošana)

2.  Un kā tieši, mūki, mūks vēro un apcer ķermeni kā ķermeni?

Te mūks, aizgājis mežā vai pie koka saknes, vai tukšā vietā, apsēžas sakrustotām kājām, turot ķermeni taisni, koncentrē uzmanību sev priekšā.

Viņš uzmanīgi ieelpo, uzmanīgi izelpo.

Ieelpojot gari, viņš zina, ka ieelpo gari, un, izelpojot gari, viņš zina, ka izelpo gari.

Ieelpojot īsi, viņš zina, ka ieelpo īsu elpu, un, izelpojot īsi, viņš zina, ka izelpo īsu elpu.

Viņš trenējas, domādams: "Es ieelpošu, apzinoties visu ķermeni."

Viņš trenējas, domādams: "Es izelpošu, apzinoties visu ķermeni."

Viņš trenējas, domādams: "Es ieelpošu, nomierinot visus ķermeņa procesus."

Viņš trenējas, domādams: "Es izelpošu, nomierinot visus ķermeņa procesus."

Tāpat kā prasmīgs virpotājs vai viņa palīgs, veicot garu pagriezienu, zina, ka viņš veic garu pagriezienu, vai, veicot īsu pagriezienu, zina, ka viņš veic īsu pagriezienu,

tāpat arī mūks, ieelpojot garu elpu, zina, ka ieelpo garu elpu... un tā trenē sevi, domādams: "Es izelpošu, nomierinot visus ķermeņa procesus."

(izpratne)

“Tā viņš vēro un apcer ķermeni kā ķermeni iekšēji, apcer ķermeni kā ķermeni ārēji, vēro un apcer ķermeni kā ķermeni gan iekšēji, gan ārēji.

Viņš vēro un apcer parādību rašanos ķermenī, viņš vēro un apcer  parādību izzušanu ķermenī, viņš vēro un apcer gan parādību rašanos gan izzušanu ķermenī.

Jeb citiem vārdiem, apzināšanās ka "ķermenis pastāv" ir viņam klātesoša tikai tādā pakāpē kādā tas nepieciešams lai zinātu un apzinātos. Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer ķermeni kā ķermeni.

(4 Pozas)

3. Un atkal, ejot mūks zina ka viņš iet, stāvot viņš zina ka stāv, kad sēž, viņš zina ka sēž, kad ir atlaidies guļus, viņš zina ka ir atlaidies guļus.

Lai kādā veidā viņa ķermenis novietots, viņš zina, ka tas ir tā.

Tā viņš vēro un apcer ķermeni kā ķermeni, iekšēji, ārēji, un gan iekšēji, gan ārēji... Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer ķermeni kā ķermeni.

(Skaidra Apzināšanās)

4. Un atkal, mūks, ejot uz priekšu vai atpakaļ, skaidri apzinās, ko viņš dara, skatoties uz priekšu vai atpakaļ, viņš skaidri apzinās, ko viņš dara.

noliecoties un stiepjoties viņš skaidri apzinās, ko viņš dara, nesot iekšējo un ārējo apmetni un bļodu, viņš skaidri apzinās, ko dara,

ēdot, dzerot, košļājot un baudot, viņš skaidri apzinās, ko viņš dara, izdalot ekskrementus vai urīnu, viņš skaidri apzinās, ko viņš dara,

ejot, stāvot, sēžot, aizmiegot un mostoties, runājot vai klusējot, viņš skaidri apzinās, ko viņš dara.

Tā viņš vēro un apcer ķermeni kā ķermeni, iekšēji, ārēji, un gan iekšēji, gan ārēji... Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer ķermeni kā ķermeni.

(Apcere par Nepievilcīgo: Ķermeņa Daļas)

5. Un atkal, mūks aplūko savu paša ķermeni no pēdu zolēm uz augšu un no galvas virsas uz leju, kuru pārklāj āda un kurš ir pilns ar dažādiem netīrumiem:

"Šajā ķermenī ir galvas mati, ķermeņa apmatojums, nagi, zobi, āda, miesa, cīpslas, kauli, kaulu smadzenes, nieres, sirds, aknas, diafragma, liesa, plaušas, lielā zarna, mazā zarna, kuņģis, fekālijas, smadzenes, žults, flegma, strutas, asinis, sviedri, tauki, asaras, tauki, siekalas, gļotas, locītavu eļļa, urīns"

It kā tas būtu maiss, kas atvērts abos galos, pilns ar dažādu veidu graudiem, tādiem kā kalnu rīsi, lauka rīsi, zaļie zirnīši, pupiņas, sezams, lobīti rīsi, un cilvēks ar labu redzi atvērtu maisu un pārbaudītu tos, sacīdams:

"Šie ir kalnu rīsi, tie ir lauka rīsi, tie ir zaļie zirnīši, tās ir pupiņas, tas ir sezams, tie ir lobīti rīsi", tāpat arī mūks aplūko šo ķermeni: "Šajā ķermenī ir galvas mati, ... urīns."

'Tā viņš vēro un apcer ķermeni kā ķermeni, iekšēji, ārēji, un gan iekšēji, gan ārēji... Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer ķermeni kā ķermeni.

(Apcere par Elementiem)

6. “Un atkal, mūks aplūko šo ķermeni, lai kā tas būtu novietots, ņemot vērā Elementus: “Šajā ķermenī ir zemes elements, ūdens elements, uguns elements, gaisa elements.”.

Tāpat kā prasmīgs miesnieks vai viņa palīgs, nokāvis govi, sēdētu krustcelēs ar līķi kurš sadalīts porcijās, tāpat arī mūks aplūko savu paša ķermeni ... ņemot vērā Elementus: "Šajā ķermenī ir zemes elements, ūdens elements, uguns elements, gaisa elements."

'Tā viņš vēro un apcer ķermeni kā ķermeni, iekšēji, ... Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer ķermeni kā ķermeni.

(9 Kapeņu Apceres)

7. Un atkal, mūks, tā it kā viņš redzētu līķi, kas izsviests kapeņu nomalē, vienu, divas vai trīs dienas mirušu, uzpampušu, izbalējušu, strutojošu, salīdzina savu ķermeni ar to, domādams:

"Arī manam ķermenim ir tāda pati daba kā tam ķermenim, tas kļūs līdzīgs tam ķermenim, un tas nevar izvairīties no tā, lai kļūtu līdzīgs tam ķermenim."

“Tā viņš vēro un apcer ķermeni kā ķermeni, iekšēji, ārēji, un gan iekšēji, gan ārēji. Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer ķermeni kā ķermeni.

8. Un atkal, mūks, tā it kā viņš redzētu līķi kapenēs, nosviestu malā, kuru ēd vārnas, vanagi, grifi, suņi, šakāļi vai dažādu veidu tārpi, salīdzina savu ķermeni ar to, domādams:

"Arī manam ķermenim ir tāda pati daba kā tam ķermenim, tas kļūs līdzīgs tam ķermenim, un tas nevar izvairīties no tā, lai kļūtu līdzīgs tam ķermenim."

9. Un atkal, mūks, tā it kā viņš redzētu līķi kapenēs, nosviestu malā, kā skeletu kopā ar mazliet miesas un asinīm, ko satur cīpslas,...

kā asinīm nosmērētu skeletu bez miesas, bet ko satur cīpslas,... kā skeletu, ko satur cīpslas, bet bez gaļas un kurš nav nosmērēts ar asinīm",...

kā nejauši savienotus kaulus, kuri izkaisīti visos virzienos, rokas kauls te, pēdas kauls tur, apakšstilba kauls te, augšstilba kauls tur, gūžas kauls te, mugurkauls te, galvaskauss tur, salīdzina savu ķermeni. ar to...

10. Un atkal, mūks, tā it kā redzētu līķi kapenēs, nosviestu malā, kas kļuvis par kauliem, baltā krāsā kā gliemene..., kļuvis par kauliem, vairāk kā gadu vecs, sakrauts kopā..., kļuvis par satrunējušiem kauliem un pārvērties putekļos, salīdzina savu ķermeni ar to, domādams:

"Arī manam ķermenim ir tāda pati daba kā tam ķermenim, tas kļūs līdzīgs tam ķermenim, un tas nevar izvairīties no tā, lai kļūtu līdzīgs tam ķermenim."

(izpratne)

“Tā viņš vēro un apcer ķermeni kā ķermeni iekšēji, apcer ķermeni kā ķermeni ārēji, vēro un apcer ķermeni kā ķermeni gan iekšēji, gan ārēji.

Viņš vēro un apcer parādību rašanos ķermenī, viņš vēro un apcer  parādību izzušanu ķermenī, viņš vēro un apcer gan parādību rašanos gan izzušanu ķermenī.

Jeb citiem vārdiem, apzināšanās ka "ķermenis pastāv" ir viņam klātesoša tikai tādā pakāpē kādā tas nepieciešams lai zinātu un apzinātos. Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer ķermeni kā ķermeni.

(Sajūtu apcere)

11. Un kā tieši, mūki, mūks vēro un apcer sajūtas kā sajūtas?

Te mūks sajūtot patīkamu sajūtu, zina, ka viņš sajūt patīkamu sajūtu;

sajūtot sāpīgas sajūtas, viņš zina, ka viņš sajūt sāpīgas sajūtas;

sajūtot sajūtu, kas nav ne sāpīga, ne patīkama, viņš zina, ka sajūt sajūtu, kas nav ne sāpīga, ne patīkama;

sajūtot patīkamu juteklisku sajūtu viņš zina, ka sajūt patīkamu juteklisku sajūtu;

sajūtot patīkamu nejuteklisku sajūtu, viņš zina, ka sajūt patīkamu nejuteklisku sajūtu;

sajūtot sāpīgu juteklisku sajūtu...; sajūtot sāpīgu nejuteklisku sajūtu...; sajūtot juteklisku sajūtu kas nav ne sāpīga, ne patīkama...; sajūtot nejuteklisku sajūtu kas nav ne sāpīga, ne patīkama...;

... viņš zina, ka viņš sajūt nejuteklisku sajūtu, kas nav ne sāpīga, ne patīkama.

(Izpratne)

"Tā viņš vēro un apcer sajūtas kā sajūtas iekšēji. Viņš vēro un apcer sajūtas kā sajūtas ārēji...

Viņš vēro un apcer parādību rašanos sajūtās, parādību izzušanu sajūtās un vēro un apcer gan parādību rašanos gan izzušanu  sajūtās.

Jeb citiem vārdiem, apzināšanās ka  "sajūta pastāv", ir viņam klātesoša tikai tādā pakāpē kādā tas nepieciešams lai zinātu un apzinātos. Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer sajūtas kā sajūtas.

(prāta apcere)

12. Un kā tieši, mūki, mūks vēro un apcer prātu kā prātu?

Šeit mūks zina iekārojošu prātu kā iekārojošu, prātu kas brīvs no iekāres kā brīvu no iekāres;

Nīstošu prātu kā nīstošu, prātu kas brīvs no naida kā brīvu no naida;

maldīgu prātu kā maldīgu, nemaldīgu prātu kā nemaldīgu;

aprobežotu prātu kā aprobežotu, izklaidīgu prātu kā izklaidīgu;

attīstītu prātu kā attīstītu, neattīstītu prātu kā neattīstītu;

pārspētu prātu kā pārspētu, nepārspētu prātu kā nepārspētu;

koncentrētu prātu kā koncentrētu, nekoncentrētu prātu kā nekoncentrētu;

atbrīvotu prātu kā atbrīvotu, neatbrīvotu prātu kā neatbrīvotu.

(Izpratne)

'Tā viņš vēro un apcer prātu kā prātu iekšēji. Viņš vēro un apcer prātu kā prātu ārēji... Viņš vēro un apcer parādību rašanos prātā...

Jeb citiem vārdiem, apzināšanās ka  "prāts pastāv", ir viņam klātesoša tikai tādā pakāpē kādā tas nepieciešams lai zinātu un apzinātos. Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer prātu kā prātu.

(PRĀTA OBJEKTU APCERE)

13. Un kā tieši, mūki, mūks vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus?'

(1. 5 Traucēkļi)

“Te mūks vēro un apcer  prāta objektus kā prāta objektus attiecībā uz 5 Traucēkļiem. Un kā tieši viņš to dara?

Te, mūki, ja viņam piemīt Sajūtu Vēlme, mūks zina ka tā viņam piemīt. Ja Sajūtu Vēlmes viņā nav, mūks zina, ka tās nav.

Un viņš zina, kā parādās nebijusi Sajūtu Vēlme, un viņš zina kā notiek radušās Sajūtu Vēlmes atmešana, un viņš zina kā notiek atmestās Sajūtu Vēlmes neparādīšanās nākotnē.

Ja viņam piemīt Dusmas, mūks zina, ka tās viņam piemīt... Un viņš zina kā notiek atmesto Dusmu neparādīšanās nākotnē.

'Ja viņam piemīt Slinkums un Apātija, mūks zina, ka tās viņam piemīt... Un viņš zina kā notiek atmestā Slinkuma un Apātijas neparādīšanās nākotnē.

'Ja viņam piemīt Nemiers un Satraukums, mūks zina, ka tie viņam piemīt... Un viņš zina, kā notiek atmestā Nemiera un Satraukuma neparādīšanās nākotnē.

“Ja viņam piemīt Šaubas, mūks zina, ka tās viņam piemīt. Ja viņam nav Šaubu, viņš zina, ka to nav. Un viņš zina, kā parādās nebijušas  šaubas, un viņš zina kā notiek radušos šaubu atmešana, un viņš zina kā notiek atmesto šaubu neparādīšanās nākotnē.

(izpratne)

"Tā viņš vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus iekšēji... Viņš vēro un apcer parādību rašanos prāta objektos...

Jeb citiem vārdiem, apzināšanās ka "prāta objekti pastāv", ir viņam klātesoša tikai tādā pakāpē kādā tas nepieciešams lai zinātu un apzinātos. Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus attiecībā uz 5 Traucēkļiem.

(2. 5 Grupas)

14. “Un atkal, mūki, mūks vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus attiecībā uz 5 pieķeršanās Grupām (skandhām). Kā tieši viņš to dara?

Te, mūks domā:

“Tāda ir Matērija, tāda ir Matērijas rašanās, tāda ir Matērijas izzušana;

tāda ir Sajūta, tāda ir Sajūtas rašanās, tāda ir Sajūtas izzušana;

tāda ir Koncepcija, tāda ir Koncepcijas rašanās, tāda ir Koncepcijas izzušana;

tādi ir Mentālie Nosacījumi, tāda ir Mentālo Nosacījumu rašanās, tāda ir Mentālo Nosacījumu izzušana;

tāda ir Apziņa, tāda ir Apziņas rašanās, tāda ir Apziņas izzušana.

(izpratne)

'Tātad viņš vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus iekšēji... Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus attiecībā uz 5 pieķeršanās Grupām (skandhām).

(3. 6 iekšējie un ārējie Sajūtu Pamati)

15. “Un atkal, mūki, mūks vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus attiecībā uz 6 iekšējiem un ārējiem Sajūtu Pamatiem (indrijām). Kā tieši viņš to dara?

Te mūks zina aci, zina redzamo un zina, kādas važas rodas saistībā ar tiem.

Un viņš zina, kā parādās nebijušas važas, un viņš zina kā notiek radušos važu atmešana, un viņš zina, kā notiek atmesto važu neparādīšanās nākotnē.

Viņš zina ausi un zina skaņas... Viņš zina degunu un zina smaržas... Viņš zina mēli un zina garšas... Viņš zina ķermeni un zina taustāmo... Viņš zina prātu un zina prāta objektus. , un viņš zina, kādas važas rodas saistībā ar tiem.

Un viņš zina, kā parādās nebijušas važas, un viņš zina, kā notiek radušos važu atmešana, un viņš zina, kā notiek atmesto važu neparādīšanās nākotnē.

(IZPRATNE)

Tā viņš vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus iekšēji... Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus attiecībā uz 6 iekšējiem un ārējiem Sajūtu Pamatiem (indrijām).

(4. 7 Apskaidrības Nosacījumi)

16. “Un atkal, mūki, mūks vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus attiecībā uz 7 Apskaidrības Nosacījumiem. Kā tieši viņš to dara?

Te, mūki, ja viņam piemīt Uzmanības Apskaidrības Nosacījums, mūks zina, ka tas viņam piemīt. Ja Uzmanības Apskaidrības Nosacījuma viņam nav, viņš zina, ka tā nav.

Un viņš zina, kā parādās nebijis  Uzmanības Apskaidrības Nosacījums, un viņš zina, kā notiek pilnīga Uzmanības Apskaidrības Nosacījuma attīstība.

Ja viņam piemīt  Izziņas Apskaidrības Nosacījums... Ja viņam piemīt  Enerģijas Apskaidrības Nosacījums... Ja viņam piemīt  Prieka Apskaidrības Nosacījums...

Ja viņam piemīt Miera Apskaidrības Nosacījums... Ja viņam piemīt Koncentrēšanās Apskaidrības Nosacījums. ..Ja viņam piemīt Nesatraucamības Apskaidrības Nosacījums,

- mūks zina, ka tas viņam piemīt.

Ja Nesatraucamības Apskaidrības Nosacījuma viņā nav, viņš zina, ka tā nav.

Un viņš zina, kā parādās nebijis Nesatraucamības Apskaidrības Nosacījums, un viņš zina, kā notiek pilnīga Nesatraucamības Apskaidrības Nosacījuma attīstība.

(Izpratne)

Tā viņš vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus iekšēji... Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer  prāta objektus kā prāta objektus attiecībā uz 7 Apskaidrības Nosacījumiem.

(Četras Cēlās Patiesības)

17. “Un atkal, mūki, mūks vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus attiecībā uz 4 Cēlajām Patiesībām. Kā tieši viņš to dara?

Te, mūks zina, ka tā ir patiesība: "Tās ir ciešanas";

viņš zina, ka tā ir patiesība: "Tas ir ciešanu cēlonis"; viņš zina, ka tā ir patiesība: "Tāda ir ciešanu izbeigšanās"; viņš zina, ka tā ir patiesība: "Tas ir prakses ceļš, kas noved pie ciešanu izbeigšanās."

18. Un kas, mūki, ir Cēlā Patiesība par Ciešanām?

Dzimšana ir ciešanas; vecums ir ciešanas; slimība ir ciešanas; nāve ir ciešanas; bēdas un skumjas, fiziskas un mentālas ciešanas un traucējumi ir ciešanas.

Saistība ar lietām kuras nepatīk ir ciešanas, šķiršanās no lietām kuras patīk ir ciešanas; neiegūt ko vēlamies ir ciešanas.

Īsumā – 5 pieķeršanās grupas ir ciešanas.

Un kas, mūki, ir dzimšana?

Visām dzīvajam būtnēm, jebkurā būtņu kategorijā, ir raksturīga dzimšana, veidošanās, izcelsme, īpašību parādīšanās, sajūtu pamatu izveidošanās - to, mūki, sauc par dzimšanu.

Un kas ir novecošana?

Visām dzīvajam būtnēm, jebkurā būtņu kategorijā, ir raksturīga novecošana, vārgums, lauzti zobi, sirmi mati, krunkaina āda, sarukšana ar vecumu, sajūtu spēju pagrimums, to, mūki, sauc par novecošanu.

Un kas ir nāve?

Visām dzīvajam būtnēm, jebkurā būtņu kategorijā, ir raksturīga aiziešana, aizvākšana, nogriešana, pazušana, nāve, miršana, beigas, īpašību izzušana, ķermeņa zaudēšana, to, mūki, sauc par nāvi.

Un kas ir bēdas?

Ikreiz, kad kādu skārusi kāda nelaime, bēdas, sēras, nelaimes, iekšējas skumjas, iekšējas bēdas, to, mūki, sauc par bēdām.

Un kas ir žēlabas?

Ikreiz, kad kādas nelaimes dēļ kādu ietekmē kaut kas kas izraisa sāpes un notiek klaigāšana, žēlošanās, liela trokšņa taisīšana bēdu dēļ, liela vaimanāšana, to, mūki, sauc par žēlabām.

Un kas ir sāpes?

Ikviena sāpīga sajūta ķermenī, fiziski nepatīkama sajūta, sāpīga vai nepatīkama sajūta kas rodas no fiziska kontakta, to, mūki, sauc par sāpēm.

Un kas ir skumjas?

Ikviena sāpīga mentāla sajūta, nepatīkama mentāla sajūta, sāpīga vai nepatīkama mentāla sajūta, kas rodas no mentāla kontakta, to, mūki, sauc par skumjām.

Un kas ir izmisums?

Ikreiz, kad kādas nelaimes dēļ kādu ietekmē kaut kas kas izraisa sāpes, izmisumu, lielu izmisumu, pārņemtību ar izmisumu, ar lielu izmisumu, to, mūki, sauc par izmisumu.

Un kas, mūki, ir Saistība ar Nepatīkamām lietām?

Te, ikviens kam ir negribēti, nepatikuši, nepatīkami redzes objekti, skaņas, smaržas, garšas, sataustāmi vai prāta objekti, vai kas sastopas ar nelabvēļiem, ļaunuma, diskomforta, nedrošības vēlētājiem, ar kuriem ir jāveic sarunas, attiecības, sakari, apvienība, to, mūki, sauc par Saistību ar Nepatīkamām lietām.

Un kas ir Šķiršanās no Patīkamām Lietām?

Te, ikviens kam ir vēlamais, tīkamais, patīkami redzes objekti, skaņas, smaržas, garšas, taustāmie vai prāta objekti, vai kas sastopas ar labvēļiem, laba, komforta, drošības vēlētājiem, māti vai tēvu, vai brāli vai māsu vai jaunākajiem radiniekiem, vai draugiem, vai kolēģiem, vai asinsradiniekiem,

un tad tam tiek atņemtas tādas sarunas, attiecības, sakari vai apvienība, to, mūki, sauc par Šķiršanos no Patīkamām Lietām.

'Un ko nozīmē Nesaņemt ko Vēlies?

Būtnēs, kuras piedzīvo dzimšanu, mūki, parādās šāda vēlme: "Ak, kaut mums nebūtu bijis jādzimst, kaut mēs varētu nedzimt!" - Bet to nevar iegūt ar vēlēšanos. Tas ir ko nozīmē "Nesaņemt ko Vēlies".

Būtnēs, kuras piedzīvo novecošanu, slimības, nāvi, bēdas, žēlabas, sāpes, skumjas un izmisumu, parādās šāda vēlme: "Ak, kaut mums nebūtu jānoveco... jāpiedzīvo izmisums, kaut mēs ar šīm lietām nesaskartos!" - Bet to nevar iegūt ar vēlēšanos. Tas ir ko nozīmē "Nesaņemt ko Vēlies".

Un kā, mūki, 5 pieķeršanās Grupas ir, īsumā, Ciešanas?

Tās ir šādas:

Matērijas pieķeršanās grupa,
Sajūtu pieķeršanās grupa,
Jēdzienu pieķeršanās grupa.
Mentālo Nosacījumu pieķeršanās grupa,
Apziņas pieķeršanās grupa.

- Tās ir īsumā 5 pieķeršanās Grupas kuras ir saistītas ar Ciešanām.

Un to, mūki, sauc par Cēlo Patiesību par Ciešanām.

19. Un kas, mūki, ir Cēlā Patiesība par Ciešanu Cēloņiem?

Tā ir Iekāre, kas rada pārdzimšanu, kas saistīta ar baudu un iekāri, radot jaunu izpriecu te šeit, te tur: tā ir Sajūtu Iekāre, Esamības Iekāre un Neesamības Iekāre.

Un kur šī Iekāre rodas un nostiprinās? Kur vien pasaulē ir kaut kas apmierinošs un patīkams, tur šī Iekāre rodas un nostiprinās.

“Un kas pasaulē ir tāds kas ir apmierinošs un patīkams?

Acs pasaulē ir apmierinoša un patīkama, auss..., deguns..., mēle..., ķermenis..., prāts pasaulē ir apmierinošs un patīkams, un tur šī Iekāre rodas un nostiprinās.

Redzamais, skaņas, smaržas, garšas, taustāmie un prāta objekti pasaulē ir apmierinoši un patīkami, un tur šī Iekāre rodas un nostiprinās.

“Redzes Apziņa, Dzirdes Apziņa, Ožas Apziņa, Garšas Apziņa, Taustes Apziņa, Prāta Apziņa pasaulē ir apmierinoša un patīkama, un tur šī Iekāre rodas un nostiprinās.

“Acu kontakts, ausu kontakts, deguna kontakts, mēles kontakts, ķermeņa kontakts, prāta kontakts pasaulē ir apmierinošs un patīkams, un tur šī Iekāre rodas un nostiprinās.

“Sajūta, kas radusies no acu kontakta, ausu kontakta, deguna kontakta, mēles kontakta, ķermeņa kontakta, prāta kontakta, pasaulē ir apmierinoša un patīkama, un tur šī Iekāre rodas un nostiprinās.

“Redzamā, skaņu, smaržu, garšu, taustāmu un prāta objektu Uztvere pasaulē ir apmierinoša un patīkama, un tur šī Iekāre rodas un nostiprinās.

“Nodoms attiecībā uz redzamo, skaņām, smaržām, garšām, taustāmiem priekšmetiem, prāta objektiem pasaulē ir apmierinošs un patīkams, un tur šī Iekāre rodas un nostiprinās.

“Iekāre pēc redzamā, skaņām, smaržām, garšām, taustāmiem un prāta objektiem pasaulē ir apmierinoša un patīkama, un tur šī Iekāre rodas un nostiprinās.

“Domāšana par redzamo, skaņām, smaržām, garšām, taustāmiem un prāta objektiem pasaulē ir apmierinoša un patīkama, un tur šī Iekāre rodas un nostiprinās.

“Pārdomas par redzamo, skaņām, smaržām, garšām, taustāmiem un prāta objektiem pasaulē ir apmierinošas un patīkamas, un tur šī Iekāre rodas un nostiprinās.

Un to, mūki, sauc par Cēlo Patiesību par Ciešanu Cēloņiem.

20. Un kas, mūki, ir Cēlā Patiesība par Ciešanu Izbeigšanos?

Tā ir šīs Iekāres pilnīga izgaišana un izzušana, tās pamešana un atstāšana, atbrīvošanās no tās, atdalīšanās no tās.

Un kā šī Iekāre tiek atmesta, kā notiek tās Izbeigšana?

“Kur vien pasaulē ir kaut kas apmierinošs un patīkams, tur notiek tā Izbeigšana. Un kas pasaulē ir tāds kas ir apmierinošs un patīkams?

Acs pasaulē ir apmierinoša un patīkama, auss..., deguns..., mēle..., ķermenis..., prāts pasaulē ir apmierinošs un patīkams, un tur šī Iekāre tiek atmesta, tur notiek šīs Iekāres Izbeigšanās:

“Acu apziņa, ausu apziņa, deguna apziņa, mēles apziņa, ķermeņa apziņa, prāta apziņa pasaulē ir apmierinoša un patīkama, un tur šī Iekāre tiek atmesta, tur notiek šīs Iekāres Izbeigšanās.

Redzamais, skaņas, smaržas, garšas, taustāmie un prāta objekti pasaulē ir apmierinoši un patīkami, un tur šī Iekāre tiek atmesta, tur notiek šīs Iekāres Izbeigšanās.

"Acu kontakts, ausu kontakts, deguna kontakts, mēles kontakts, ķermeņa kontakts, prāta kontakts...

redzamā, skaņu, smaržu, garšu, taustāmo un prāta objektu Uztvere...;

Nodoms attiecībā uz redzamo, skaņām, smaržām, garšām, taustāmiem un prāta objektiem...;

Iekāre pēc redzamā, skaņām, smaržām, garšām, taustāmiem un prāta objektiem...;

domāšana par redzamo, skaņām, smaržām, garšām, taustāmiem un prāta objektiem...;

Pārdomas par redzamo, skaņām, smaržām, garšām, taustāmiem un prāta objektiem pasaulē ir apmierinošas un patīkamas, un tur šī Iekāre tiek atmesta, tur notiek šīs Iekāres Izbeigšanās.

Un to, mūki, sauc par Cēlo Patiesību par Ciešanu Izbeigšanos.

21. Un kas, mūki, ir Cēlā Patiesība par Ceļu, kurš ved uz Ciešanu Izbeigšanos?

Tas ir lūk šis Cēlais 8 Posmu Ceļš, proti:

Un kas, mūki, ir Pareizi Uzskati?

Tie, mūki, ir zināšanas par ciešanām, zināšanas par ciešanu cēloņiem, zināšanas par ciešanu Izbeigšanu un zināšanas par Ceļu, kurš ved uz Ciešanu Izbeigšanos. Tos sauc par Pareiziem Uzskatiem.

Un kas, mūki, ir Pareizi Nodomi?

Nodoms Atteikties no Pasaulīgā, Nodoms Nedarīt Ļaunu, Nodoms Nekaitēt. Tos, mūki, sauc par Pareiziem Nodomiem.

Un kas, mūki, ir Pareiza Valoda?

Atturēšanās no meliem, Atturēšanās no apmelošanas, Atturēšanās no rupjībām, Atturēšanās no vieglprātīgas runas. To sauc par Pareizu Valodu.

Un kas, mūki, ir Pareiza Rīcība?

Atturēšanās no dzīvības atņemšanas, atturēšanās ņemt to, kas nav dots, Atturēšanās no seksuāliem pārkāpumiem. To sauc par Pareizu Rīcību.

Un kas, mūki, ir Pareizs Dzīvesveids?

Te, mūki, Āriešu māceklis, atteicies no aplama dzīvesveida, pieturās Pareizam Dzīvesveidam.

Un kas, mūki, ir Pareiza Piepūle?

Te, mūki, mūks rada vēlmi lai nerastos ļauni nelabvēlīgi apziņas stāvokļi, kuri nav radušies; viņš veic piepūli, sakopo enerģiju, izmanto savu prātu un cenšas.

Viņš rada vēlmi lai atmestu ļaunus kaitējošus apziņas stāvokļus, kuri ir radušies... Viņš rada vēlmi lai rastos labvēlīgi apziņas stāvokļi, kuri nav radušies...

Viņš rada vēlmi lai saglabātu pareizos apziņas stāvokļus, kuri ir radušies, lai neļautu tiem pagaist, lai tos attīstītu vēl labākus, līdz pilnai attīstības pilnībai; viņš veic piepūli, sakopo enerģiju, izmanto savu prātu un cenšas.

To sauc par Pareizu Piepūli.

'Un kas, mūki, ir Pareiza Uzmanība?

Te, mūki, mūks vēro un apcer ķermeni kā ķermeni, dedzīgi, skaidri apzinoties un uzmanīgi, atlicis malā iegribas un satraukumu par pasauli;

viņš vēro un apcer sajūtas kā sajūtas...;

viņš vēro un apcer prātu kā prātu...;

viņš vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus, dedzīgi, skaidri apzinoties un uzmanīgi, atlicis malā iegribas un satraukumu par pasauli.

To sauc par Pareizu Uzmanību.

Un kas, mūki, ir Pareiza Koncentrēšanās?

Te, mūks, bez pieķeršanās sajūtu vēlmēm, bez pieķeršanās nelabvēlīgiem mentālajiem stāvokļiem, ienāk un paliek 1. Dhjānā, kurā ir vēl domāšana un pārdomas, kas radusies no nepieķeršanās, piepildīta ar sajūsmu un prieku.

Un, domāšanai un pārdomām norimstot, iegūstot iekšēju mieru un prāta vienotību, viņš ieiet un paliek 2. Dhjānā, kurā nav vairs domāšanas un pārdomu, kas radusies no koncentrēšanās, piepildīta ar sajūsmu un prieku.

Un, sajūsmai norimstot, saglabājot nesatricināmu mieru, uzmanību un skaidru apzināšanos, viņš sevī piedzīvo prieku, par ko Cildenās Būtnes saka: "Laimīgs ir tas, kurš ir nesatraucams un uzmanīgs", viņš ieiet 3. Dhjānā.

Un, atteicies no prieka un sāpēm, un pazūdot agrākajam priekam un skumjām, viņš ieiet un paliek 4. Dhjānā, kas stāv pāri priekiem un sāpēm un ir attīrīta ar nesatraucamību un uzmanību.

To sauc par Pareizu Koncentrēšanos.

Un to, mūki, sauc par Ceļu, kurš ved uz ciešanu izbeigšanos.

(Izpratne)

Un tā viņš vēro un apcer  prāta objektus kā prāta objektus iekšēji, vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus ārēji, vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus gan iekšēji, gan ārēji.

Viņš vēro un apcer parādību rašanos prāta objektos, viņš vēro un apcer  parādību izzušanu prāta objektos, viņš vēro un apcer gan parādību rašanos gan izzušanu prāta objektos.

Jeb citiem vārdiem, apzināšanās ka "prāta objekti pastāv", ir viņam klātesoša tikai tādā pakāpē kādā tas nepieciešams lai zinātu un apzinātos. Un viņš vēro it kā no malas, bez pieķeršanās kaut kam pasaulē.

Un tā, mūki, mūks vēro un apcer prāta objektus kā prāta objektus attiecībā uz 4 Cēlajām Patiesībām.

22. “Mūki, ikviens kurš praktizēs šos 4 Uzmanības Pamatus tikai 7 gadus, var sagaidīt vienu no 2 rezultātiem: vai nu Arahanta stāvokli vēl šajā dzīvē, vai, ja būtu vēl atlicis kāds sārnis, tad Ceļa Beidzēja stāvokli.

Nerunājot nemaz par 7 gadiem — kurš tos praktizē tikai 6 gadus..., 5 gadus..., 4... 3 gadus..., 2 gadus..., 1 gadu var sagaidīt vienu no 2 rezultātiem. .;

nemaz nerunājot par 1 gadu — kurš tos praktizē tikai 7 mēnešus..., 6 mēnešus..., 5 mēnešus..., 4 mēnešus..., 3 mēnešus..., 2 mēnešus..., 1 mēnesi. .., pusi mēness, var sagaidīt vienu no 2 rezultātiem...;

Nerunājot nemaz par pusi mēness — tas, kurš tikai 1 nedēļu praktizē šos 4 Uzmanības Pamatus, var sagaidīt vienu no 2 rezultātiem: vai nu Arahanta stāvokli vēl šajā dzīvē, vai, ja būtu vēl atlicis kāds sārnis, tad Ceļa Beidzēja stāvokli.

Ir sacīts: "Pastāv, mūki, lūk šis ceļš uz dzīvo būtņu attīrīšanu, bēdu un nelaimju pārvarēšanu, sāpju un skumju izzušanu, pareizā ceļa iegūšanu, Nirvānas realizāciju:

— tas ir, 4 Uzmanības Pamati", un tieši šī iemesla dēļ tas tika teikts.

Tā runāja Kungs, un mūki priecājās un bija sajūsmā par viņa vārdiem.