Mettasuttaṁ | Mīlošā Labestība

Mettasuttaṁ | Mīlošā Labestība

Man dažkārt ir jautājuši - kādas ir Meditācijas Theravādas Budismā;

Īpaši prasīja par Meditāciju uz Metta un Karuņa....

Metta un Karuņa ir Budisma termini kas tipiski Pāli valodai, un kuru kā Reliģijas valodu pamatā izmanto Taizemes, Birmas, Šrī Lankas Theravādas Budisti....

Metta - tulko kā Mīlošo Labestību, Draudzīgumu un Karuņa - ir Līdzcietība - tāpēc tas kas sekos tālāk - būs manis iztulkotā Theravādas Budisma lūgšana-meditācija par Mīlošo Līdzcietību, saskaņā ar Karaṇīya-Metta Suttu - Budas Šākjamuni sprediķi par to - kā meditēt uz Draudzīgumu.

Theravādas Budisms - ir mazāk "mistisks" kā Tibetas jeb Vadžrajānas Budisms un viņiem arī nepatīk vārds Mantras....

Taču... liela daļa no viņu garīgajām praksēm jeb Meditācijām -Lūgšanām - sastāv no pilnveidošanās saskaņā ar vēsturiskā Budas Gautamas sprediķu kanonu,

bieži nepārtraukti skaitot kā lūgšanas noteiktus izvilkumus no saviem Svētajiem rakstiem - jeb Pāli Kanona - kurš saukts arī Tripitaka jeb Trīs Grozi....

Bet - tas bija ievads, jo gribēju jums sniegt praktisku piemēru šādai Theravādas Budisma nemistiskai lūgšanai - meditācijai - kuru ticīgie Budisti mēdz atkārtot nepārtraukti caurām dienam, kamēr sasniedz attiecīgās realizācijas, un arī tad vel turpina... Lūk:

1. Lūk kas jādara cilvēkam, ieguvušam prāta veselību -

Lai iegūtu mierīgu prāta stāvokli
Viņam jābūt spējīgam, godīgam, tiešam un ne lepnam,,
Vieglam runā, maigam, pilnībā apmierinātam,
Viegli apmierināmam, kurš nepakļaujas pārliekai steigai
Un taupīgam savā izturēšanās veidā;
Ar nomierinātām jūtām, saprātīgam, ne pārdrošam,
Kurš nepakļaujas pūļa emocijām,
Atturīgam no ceļiem kurus neatbalsta gudrie;

(Un lūk doma , kuru vienmēr jāsaglabā:  )

2. Lai dzīvo visas būtnes laimīgi un droši,
Lai priecājas viņu sirdis pašos sevī,
Lai kāda nebūtu viņu dzīves elpa,
Vai tās būtu trauslas vai ļoti spēcīgas,
Visas bez izņēmuma - garas, īsas,
Vidēja lieluma lielas vai mazas,
Tievas vai resnas, redzamas vai neredzamas,
Tālu vai tuvu atrodošās,
Tās kuras šeit, tās kuras meklē eksistenci;
Lai priecājas visas būtnes pašas sevī!
Lai neviena no tām nesagrauj citu,
Nenicina citu uz kāda ceļa vai vietā;
Nevēl citam neko kaitējošu
Naida vai sarūgtinājuma rezultātā.

3. Un tieši tāpat kā māte, riskējot ar dzīvību,
Mīl un sargā savu dēlu, savu vienīgo dēlu,
Tāpat arī viņš lai audzē šo neierobežoto mīlestību
Pret visiem kas dzīvo Visumā,
Izplata to no paaugstinātās apziņas
Uz augšu un uz leju un pa visu pasauli,
Neapgrūtinātu, brīvu no naida un ļaunuma,.
Stāvot, ejot, sēžot
Vai guļot kamēr brīvs no snauda,
Lai ir viņš centīgs šai uzmanībā!
Lai Runā: te ir dievišķā mītne.

4. Un kad viņš tā dzīvo, pilnībā brīvs no visiem viedokļiem,
Tikumīgs, sasniedzis vispilnīgāko Apskaidrību,
Izdzinis juteklisku velmju kaisli, -
Viņš spēs palīdzēt visām dzīvajām būtnēm!