Hīnajāna

Hīnajāna
Hīnajāna

1. Hīnajāna

Hīnajāna ir sanskrita termins, kas burtiski nozīmē mazie / nepilnīgie rati. Klasiskie ķīniešu un tibetiešu skolotāji to tulko kā Mazākie Rati.

Šis termins tika attiecināts uz Šrāvakajānu, Budistu ceļu, kuram sekoja Šrāvaka (Klausītājs), kurš vēlējās kļūt par Arhātu. Šis termins parādījās aptuveni 1.-2. gadsimtā:

Hīnajāna bieži tika pretstatīta Mahājānai, kas nozīmē Lielie Rati.

1950. gadā Pasaules Budistu Asociācija paziņoja, ka terminu Hīnajāna nevajadzētu lietot attiecībā uz  jebkādu mūsdienās pastāvošu Budisma veidu.

Senāk šo terminu plaši izmantoja Rietumu zinātnieki, lai apzīmētu agrīnāko Budisma doktrīnu sistēmu, kā tas bija norādīts Monjē-Viljamsa sanskrita-angļu valodas vārdnīcā.

Mūsdienu Budisma pētnieki ir noraidījuši nievājošo terminu un tā vietā izmanto terminu Nikāju Budisms, lai apzīmētu agrīnās Budisma skolas.

Termins Hīnajāna ir izmantots arī kā sinonīms vārdam Theravāda, kas ir galvenā Budisma tradīcija Šrīlankā un Dienvidaustrumu Āzijā; bet to uzskata par neprecīzu un nievājošu apzīmējumu.

Nikāju Budisms tiek uzskatīts par labāku terminu, ko lietot, atsaucoties uz agrīnā Indijas Budisma 18 skolām.

Mahājānas Budisma iekšienē pastāvēja dažādas interpretācijas par to, uz ko vai uz kuru attiecas termins Hīnajāna:

Kalu Rinpoče norādīja, ka apzīmējums mazāks vai lielāks neattiecas uz ekonomisko vai sociālo statusu, bet gan attiecās uz praktizētāja garīgajām spējām.

Mazo Ratu pamatā ir apziņa, ka viss, ko mēs piedzīvojam Samsārā, ir Ciešanas:

To apzinoties, rodas vēlme atbrīvoties no šīm ciešanām, atbrīvot sevi individuālā līmenī un sasniegt laimi. Mūs aizkustina mūsu pašu intereses. Atteikšanās un neatlaidība ļauj mums sasniegt mūsu mērķi.

2. Etimoloģija

Vārds Hīnajāna veidots no Hīna: mazs, nabadzīgs, nepilnvērtīgs, pamests, trūcīgs, defektīvs; un Jāna: Rati, kur Rati nozīmē veids, kā doties uz Apskaidrību.

Pāļi Tekstu Biedrības pāļi-angļu vārdnīca (1921–25) hīna definē vēl spēcīgāk, ar semantisko lauku, kas ietver nabadzīgu, nožēlojamu; zemisku, zemu, nožēlojamu un nicināmu.

Šo terminu Kumāradžīva un citi tulkoja klasiskajā ķīniešu valodā kā Mazos Ratus, lai gan pastāv arī agrāki un precīzāki termina tulkojumi.

Mongoļu valodā (Baga Holgon) termins Hīnajāna nozīmē arī Mazie vai Mazākie Rati,

kamēr tibetiešu valodā ir vismaz 2 vārdi, lai apzīmētu šo terminu, theg čung nozīmē Mazie Rati un theg dmen nozīmē Zemākie Rati vai Zemākā garīgā pieeja.

Thrangu Rinpoče ir uzsvēris, ka Hīnajāna nekādā gadījumā nenozīmē zemāku. Savā tulkojumā un komentāros par Asangas darbu Kā atšķirt Dharmu no Dharmatas viņš raksta:

Tibetā tika praktizētas visas 3 Hīnajānas, Mahājānas un Vadžrajānas tradīcijas, un Hīnajāna, kas burtiski nozīmē Zemākie Rati, nekādā ziņā nav Zemāki par Mahājānu.

3. Izcelsme

Hīnajāna vai nē?!

Visticamāk, ka termins Hīnajāna parādījās vēlāk par terminu Mahājāna un tika pievienots tikai vēlāk Bodhisatvas un Šrāvakas ideālu pretnostatījuma un konflikta dēļ.

Pēc tam terminu secība sākās ar terminu Bodhisatvajāna, Bodhisatvu Rati, kam tika piešķirts epitets Mahājāna Lielie Rati.

Tikai vēlāk, kad attieksme pret Bodhisatvas mācībām bija kļuvusi kritiskāka, termins Hīnajāna tika radīts kā atpakaļejošs veidojums, kas kontrastēja ar jau iedibināto terminu Mahājāna.

Agrākajos Mahājānas tekstos termins Mahājāna bieži tiek lietots kā Bodhisatvajānas epitets un sinonīms, bet termins Hīnajāna ir salīdzinoši reti sastopams agrīnajos tekstos un senākajos tulkojumos parasti vispār nav atrodams:

Tāpēc bieži uztvertā simetrija starp Mahājānu un Hīnajānu var būt maldinoša, jo termini faktiski netika izveidoti attiecībā cits pret citu vienā laikmetā.

4. Mahājāna un Hīnajāna

Lai gan 18–20 agrīnās Budisma skolas mūsdienās dažkārt tiek aptuveni klasificētas kā Hīnajāna, tas nav īsti precīzi:

Nav pierādījumu, ka Mahājāna jebkad būtu apzīmējusi atsevišķu formālu Budisma skolu, bet gan noteiktu ideālu kopumu un vēlākas doktrīnas.

Turklāt Mahājānai nekad nav bijusi un tā nekad arī nav mēģinājusi izveidot savu atsevišķu Vinaju vai Ordinācijas līniju, kas būtu atšķirīga no agrīnajām Budistu skolām, un tāpēc Bhikšu un Bhikšuņī, kas pieder Mahājānai, formāli pieder pie agrīno skolu Vinajas.

Tas turpinās arī šodien ar Dharmaguptakas ordinācijas līniju Austrumāzijā un Mūlasarvāstivādas ordinācijas līniju Tibetas Budismā.

Mahājāna nekad nebija atsevišķa agrīno skolu sekta:

No ķīniešu mūkiem, kas apmeklēja Indiju, mēs tagad zinām, ka gan Mahājānas, gan ne-Mahājānas mūki Indijā bieži dzīvoja vienos un tajos pašos klosteros, turpat blakus.

7. gadsimta ķīniešu Budistu mūks un svētceļnieks Ičings rakstīja par attiecībām starp dažādajiem Ratiem un agrīnajām Budisma skolām Indijā. Viņš rakstīja:

Rietumos pastāv daudzas skolu apakšnodaļas, kurām ir dažāda izcelsme, bet ir tikai 4 galvenās skolas ar nepārtrauktām tradīcijām.

Šīs 4 galvenās skolas ir:

  1. Mahāsanghika Nikāja
  2. Sthāvira Nikāja
  3. Mūlasarvāstivāda Nikāja
  4. Sammitīja Nikāja

Izskaidrojot to doktrinālo piederību, viņš raksta:

Kura no 4 skolām būtu jāklasificē kā Mahājāna vai kā Hīnajāna nav noteikts.

Proti, nebija vienkāršas atbilstības starp Budistu skolu un to, vai tās dalībnieki mācās Hīnajānas vai Mahājānas mācības.

Veselas skolas identificēšana kā Hīnajāna, kurā bija ne tikai Šrāvakas un Pratjekabudas, bet arī Mahājānas Bodhisatvas, būtu uzbrukums viņu kolēģu Mahājānistu skolām, kā arī viņu pašu skolām.

Tā vietā Ičinga sniegtajā Hīnajānas definīcijā ir parādīts, ka šis termins attiecas uz indivīdiem, pamatojoties uz doktrinālajām atšķirībām.

5. Hīnajāna kā Šrāvakajāna

Pētnieki apgalvo, ka, lai gan Mahājāna ļoti reti nicinoši atsaucās uz agrāko Budismu kā Hīnajānu, Zemāko Ceļu, šī vārda izmantojuma biežums sekundārajā literatūrā indiešu tekstos ir neproporcionāli liels.

Tā vietā termins Šrāvakajāna bija politkorektāks un daudz ierastāks termins, kuru lietoja Mahājānisti.

Daži pētnieki uzskata, ka termins Hīnajāna tika lietots, lai apzīmētu ikvienu, kuru gribēja kritizēt jebkurā konkrētā gadījumā, un tas neattiecās uz kādu noteiktu Budistu grupējumu.

6. Ķīniešu svētceļnieku skatījums

Ķīniešu mūks Ičings, kurš 7. gadsimtā apmeklēja Indiju, Mahājānu no Hīnajānas atšķīra šādi:

Abi pieņem vienu un to pašu Vinaju, un viņiem ir kopīgs 5 pārkāpumu aizliegums, kā arī 4 Cēlo Patiesību prakse.

Tos, kas godina (ar lielu cieņu) Bodhisatvas un lasa Mahājānas Sūtras, sauc par Mahājānistiem, savukārt tos, kas to nedara, sauc par Hīnajānistiem.

7. gadsimtā ķīniešu Budistu mūks Šen Cangs apraksta Mahāvihāras un Abhajagiri Vihāras vienlaicīgu eksistenci Šrīlankā:

Mahāvihāras mūkus viņš dēvē par Hīnajānas Sthāvirām un Abhajagiri Vihāras mūkus par Mahājānas Sthāvirām.

Šen Cangs tālāk raksta,

Mahā Vihāravāsini noraida Mahājānu un praktizē Hīnajānu, savukārt Abhajagiri Vihāravāsini studē gan Hīnajānas, gan Mahājānas mācības un sludina Tripitaku.

7. Filosofiskās atšķirības

Mahājānisti galvenokārt bija filosofiskā dialektikā ar Sarvāstivādas Vaibhāšikas skolu, kurai bija visaptverošākā doktrinālās sistēmas uzbūve starp Nikājas skolām.

Atceroties par to, dažkārt tiek apgalvots, ka Mahājānisti nebūtu uzskatījuši Theravādu par Hīnajānas skolu.

- jo atšķirībā no tagad izmirušās Sarvāstivādas skolas, kas bija galvenais Mahājānas kritikas objekts, Theravādas skola nesludina neatkarīgu dharmu esamību; šajā jautājumā tā saglabā agrīnā Budisma attieksmi.

Turklāt jēdzienam par Bodhisatvu, kā tādu kurš atliek Apskaidrību, nevis pēc iespējas ātrāk sasniedz Apskaidrību, nav sakņu Theravādas tekstuālajā vai kultūras kontekstā, ne pašreizējā, ne šobrīd ne vēsturiski.

Papildus tam, ka Theravādas skola atrodas ģeogrāfiski tālu no Mahājānas, Hīnajānas atšķirība tiek izmantota, atsaucoties uz noteiktiem uzskatiem un praksi, kas bija atrodami pašas Mahājānas tradīcijā.

Theravāda, tāpat kā Mahājānas skolas, uzsver savas Apskaidrības steidzamību, lai izbeigtu ciešanas.

Mahājānistus satrauca Sarvāstivādiešu un Sautrāntiķu substancionālisma uzskati, ka lietas reāli pastāv kā substances, un, akcentējot Šūnjatas doktrīnu, viņi, iespējams, centās saglabāt agrīno mācību.

Arī Theravādieši atspēkoja Sarvāstivādiešus un Sautrāntiķus (un citu skolu sekotājus), pamatojoties uz to, ka viņu teorijas bija pretrunā ar Kanona ne-substanciālismu. Theravādas argumenti ir saglabāti Kathāvatthu, Abhidharmas Grozā.

8. Zinātnieku viedokļi

Daži rietumu zinātnieki joprojām uzskata, ka Theravādas skola ir viena no Hīnajānas skolām, kas minēta Mahājānas literatūrā, vai uzskata Hīnajānu par Theravādas sinonīmu,

lai gan ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka Theravādas skola pastāvēja tāda, kāda tā ir jau ilgi pirms Mahājānas doktrīnas radīšanas un, protams, daudzus gadsimtus pirms nievājošā vārda Hīnajāna radīšanas,

- lai apvainotu tos, kuri sekoja tikai Pāļi Kanonam:

Šie zinātnieki uzskata, ka šis termins attiecas uz Budisma skolām, kuras nepieņēma Mahājānas sūtru mācības kā autentiskas Budas mācības.

Tajā pašā laikā zinātnieki ir iebilduši pret termina Hīnajāna nievājošo nozīmi, un daži zinātnieki to neizmanto nevienai skolai.