Humānistiskais Budisms

Iņ Šuņ (1906-2005)
Iņ Šuņ (1906-2005)

1. Humānistiskais Budisms

Humānistiskais Budisms (ķīniešu: rendžian fodžjao) ir mūsdienu filosofija, kuru praktizē Budistu grupas, kuras aizsākušās Ķīnas Budisma tradīcijās un kurā uzsvars tiek likts uz Budisma prakšu integrēšanu ikdienas dzīvē un lielākas uzmanības pievēršanu rituāliem kas paredzēti dzīvajiem nevis mirušajiem.

Taišū (1890-1947), Budistu modernisma aktīvists un domātājs, kurš iestājās par Ķīnas Budisma reformēšanu un atjaunošanu, lietoja tam nosaukumu Budisms Cilvēku Dzīvei (ķīniešu: renšeng fodžjao):

Viņš vēlējās uzlabot vairākus Budisma aspektus, kas bija raksturīgi Ķīnas Budismā viņa dzīves laikā un iepriekšējā periodā, pārnesot uzsvaru no garu un spoku pasaules uz cilvēku pasauli un no apbedīšanas pakalpojumiem un rituāliem uz dzīvi.

Viņa mācekļi turpināja akcentēt šo uzsvaru.

Taišū lietoja arī terminu Budisms Cilvēku Pasaulei jeb citiem vārdiem - Humānistiskais Budisms (ķīniešu: rendžian fodžjao).

Viens no Taišū mācekļiem Iņ Šuņ (1906-2005) savos rakstos un grāmatās izmantoja terminu Humānistiskais Budisms, lai norādītu uz kritiku pret Budisma "pārdievošanu", kas bija vēl viena kopīga iezīme lielai daļai Ķīnas Budisma.

Tas bija Iņ Šuņ un citi Taišū mācekļi, kas atveda šo filosofiju uz Taivānu pēc republikāņu sakāves pilsoņu kara laikā pret Ķīnas Komunistisko Partiju.

Tieši Taivānā termins Humānistiskais Budisms kļuva par visbiežāk izmantoto terminu, īpaši to reliģisko līderu vidū, kuri sākotnēji bija nākuši no Ķīnas.

2. Nan Tien Tempļa definīcija

Taišū (1890-1947)

Templis Nan Tien ("Dienvidu Debesu Templis" Austrālijā) izklāsta Humānistiskā Budisma principus kā Budisma prakšu integrēšanu ikdienas dzīvē, pamatojoties uz to, ka Buda Šākjamuni sasniedza Budas stāvokli tepat uz zemes, savā cilvēciskajā ķermenī.

Humānistiskais Budisms balstās uz 6 pamatjēdzieniem, tādiem kā:

1) Humānisms
2) Altruisms
3) Garīgās Prakses kā ikdienas dzīves sastāvdaļa
4) Priecīgums
5) Savlaicīgums
6) Visu būtņu glābšanas universālums

Pamatojoties uz šiem principiem, Humānistiskā Budisma mērķis ir no jauna savienot Budisma praksi ar parasto ikdienas dzīvi un uzsver arī rūpes par materiālo pasauli, nevis tikai atbrīvošanos no tās.

3. Soka Gakkai definīcija

Saskaņā ar Soka Gakkai, Ničiren Budisma laju organizācijas vadītāja Daisaku Ikedas (dz. 1928. g.) teikto:

Budisma humānisma būtība slēpjas neatlaidībā, lai cilvēki izmantotu savas garīgās spējas līdz maksimumam jeb, pareizāk sakot, bez ierobežojumiem, apvienojumā ar nesatricināmu ticību savām spējām to izdarīt.

Tādā veidā ticība cilvēku spējām ir ārkārtīgi svarīga Budismā.

Vēl viena Humānistiskā Budisma mācības joma ir starpreliģiju dialogs un kopējo nevardarbības principu izpēte.

Soka Gakkai International māca, ka:

"Lotosa Sūtra vada visus cilvēkus uz Budas stāvokli, un mēs, parastie cilvēki, nekādā veidā neatšķiramies un neesam šķirti viens no otra."

Un mums vajadzētu skatīties uz Budu kā paraugu visai cilvēcei:

"Budas Šākjamuni, mācību atklājēja, parādīšanās šajā pasaulē mērķis bija viņa kā cilvēciskas būtnes uzvedība."

4. Budisms un kustības Taivānā

Iņ Šuņ bija galvenā figūra Budisma, un līdz ar to Humānistiskā Budisma, doktrinārajā skaidrojumā Taivānā.

Tomēr viņš nebija īpaši aktīvs sociālajā vai politiskajā dzīves jomā. Tas bija jāveic jaunākai paaudzei, tādiem skolotājiem kā Šing Junam, Šeng Jenam, Vei Čūe un Čeng Jenai:

Šie 4 skolotāji, kas kopā pazīstami kā 4 Debesu Valdnieki Taivānas Budismā, vada 4 Lielos Kalnus jeb Klosterus, kam ir noteicoša loma Taivānas Budismā un Budistu Ievirzē kopumā:

  1. Fo Guang Šen
  2. Dharmas Bungu Kalns
  3. Čung Tai Šen
  4. Cu Čī

5. Ķīnas Budisma rituālu vēsture

Humānistiskais Budisms aizsākās Ķīnā 20. gadsimta sākumā:

Kustība parādījās kā kopējs mēģinājums uzsvērt Budisma prakses daļu kura māca kalpot dzīvajām būtnēm, laikā kad sabiedrība aizvien vairāk sāka asociēt Budismu ar rituāliem priekš mirušajiem.

Pēc Ming dinastijas (1368–1644) rituāli un aizlūgumi par mirušajiem bija kļuvuši ārkārtīgi izplatīti Ķīnā, bieži aizstājot rituālus, kas bija vērsti uz meditāciju. Iespējamais iemesls tam bija imperatora Čū Juaņ Čang Budistu 1391. gadā izveidotie Budistu Ordeņi:

Tika izveidotas 3 Saṅghas jeb Mūku klases kategorijas:

  1. Meditējošie Mūki
  2. Mācošie Mūki
  3. Jogas Mūki

Jogas mūki bija atbildīgi par to lai veiktu rituālus par mirušajiem.

Tas noveda pie tā, ka daļa mūku uzņēmās lomu būt par mūkiem pēc izsaukuma, kuri veica rituālus, lai nopelnītu iztiku. Ciņ dinastijas beigās (1636–1912) šie mūki pēc izsaukuma veidoja lielāko daļu no Saṅghas.

Vēl viens iespējamais rituālu par mirušajiem pieauguma iemesls bija Tantriskā Budisma izplatība pēc Juaņ dinastijas (1271–1368), kas veicināja rituālu praksi.

6. Fo Guang Šen

Šing Juns (dz. 1927)
Fo Guang Šen dibinātājs

Fo Guang Šen (Budas Gaismas Kalns) ir viena no populārākajām Humānistiskā Budisma organizācijām mūsdienu Taivānā ar pārstāvniecību arī kontinentālajā Ķīnā, Austrālijā un ASV.

Viņi ir veikuši lielu darbu, lai reformētu un no jauna popularizētu tradicionālākas rituālās prakses:

Viņi cenšas izcelt rituāla dharmiskos aspektus un pielāgot savu praksi un godināšanu, lai sniegtu labumu dzīvajiem, ne tikai mirušajiem.

Fo Guang Šen ir pazīstami ar savām Recitāciju Komandām, kuras viņi sūta uz slimnīcām un patversmēm un aprūpes iestādēm, lai palīdzētu mirstošajiem un viņu tuviniekiem veikt Humānistiskā Budisma rituālu prakses.

Humānistiskie Budisti uzskata, ka nāve ir ne tik daudz beigas, cik jaunas dzīves sākums, un tāpēc rituāliem dzīves beigās vajadzētu mierināt un atbalstīt mirstošos cilvēkus.

Viņi rīko arī ceremonijas kuras veltītas laulībām un precēto pāru laimei, kuras ir populāras visā pasaulē.

Meistars Šing Juns (dz. 1927. gadā) ir Humānistiskā Budisma kustības līderis Taivānā un 60. gados bija Fo Guang Šen klostera dibinātājs.

Viņš uzrakstīja Apbedīšanas Rituālus, darbu, kurā izklāstīti šo rituālu dharmiskie elementi un kā tos pielāgot, lai liktu lielāku uzsvaru uz dzīvajiem dalībniekiem un praktizējošajiem.

Viņš uzrakstīja arī darbu Etiķetes un Noteikumi, kas skaidro tradicionālā Budisma praksi no Humānisma perspektīvas.

7. Vīriešu un Sieviešu lomas

Skolotājs Šing Juns, Fo Guang Šen klostera Humānistiskā Budisma kustības dibinātājs, māca konservatīvas vērtības par vīriešu un sieviešu lomu sabiedrībā:

Viņš ir publicējis vairākus rakstus vīriešiem par to, kā uzturēt funkcionējošu mājsaimniecību, un sievietēm par to, kā nodrošināt pienācīgu atbalstu saviem vīriem un tos iepriecināt.

Kaut arī skolotājs Šing Juns neatbalsta sieviešu aiziešanu no darba vietām, taču viņš brīdina vīriešus par problēmām, kas var rasties mājsaimniecībā, ja mājās nav sievietes, kas uztur lietas kārtībā.

Vienlaikus, pieaugusi arī Budisma Mūķeņu loma sabiedrībā, īpaši sākot no 1998. gada, kad 136 sievietes no dažādām Budistu tradīcijām tika ordinētas Fo Guang Šen tradīcijā Ķīnā.

Taivānā gadsimtiem ilgi ir bijusi pieejama arī Budistu mūķeņu ordinācija.

Tomēr daudzās Āzijas valstīs pēdējos gadsimtus sieviešu ordinācija Mūķeņu kārtā ir bijusi aizliegta vai neoficiālā statusā, tāpēc mūsdienās interese par to ir pieaugusi.