Pratjekabudajāna

Pratjekabudajāna
Pratjekabudajāna

1. Pratjekabudajāna

Pratjekabuda vai Paččekabuda (attiecīgi sanskritā un pāļi), burtiski "Vientuļais Buda", "pats sev Buda", "privātais Buda" vai "klusais Buda",

- ir viens no 3 Apskaidroto būtņu veidiem saskaņā ar dažām Budisma skolām. Pārējie 2 Apskaidroto būtņu veidi ir Arhāts un Sammasambuda (sanskritā: Samjaksambuda).

2. Vispārīgs pārskats

Jānu jeb "Ratus", ar kuru Pratjekabudas sasniedz Apskaidrību, Indijas Budistu tradīcijās sauc par Pratjekabudajānu.

Tiek uzskatīts, ka Pratjekabudas sasniedz Apskaidrību paši, neizmantojot skolotājus vai ceļvežus, saskaņā ar dažām tradīcijām, redzot un izprotot Atkarīgo Izcelsmi.

Daži saka, ka tie rodas tikai tajos laikmetos kad nav Budas un Budisma mācības (sanskrita: dharma; pāli: Dhamma) ir pazaudētas:

Paččekabudas ideja ir interesanta, jo tā nozīmē, ka pat tad, kad 4 Cēlās Patiesības netiek sludinātas, tās joprojām pastāv un tās var atklāt ikviens, kurš pieliek nepieciešamās garīgās un morālās pūles.

Daudzi Pratjekabudas var pastāvēt vienlaikus.

Saskaņā ar Theravādas skolu, Paččekabudas ("tas, kurš ir sasniedzis augstāko un perfekto izpratni, bet kurš mirst, nesludinot patiesību pasaulei") nespēj mācīt Dharmu, jo tas prasa viszināšanu un augstāko līdzcietību kāda piemīt Sammasambudām, un pat viņi nav droši vai vērts mēģināt mācīt.

Paččekabudas sniedz morālas mācības, bet neved citus uz Apskaidrību. Viņi neatstāj pēc sevis Sanghu kā tradīciju, lai turpinātu Dharmu.

3. Abhidharma-samuččaja

4. gadsimta Mahājānas Abhidharmas darbā Abhidharma-samuččaja Asanga apraksta Pratjekabudajānas sekotājus kā tos, kas dzīvo vieni kā degunradži vai kā vientuļie iekarotāji (skt. pratjekadžinas), kas dzīvo nelielās grupās.

Šeit viņi tiek raksturoti kā tādi, kas izmanto to pašu Rakstu Kanonu kuru izmanto Šrāvakas, Šrāvaku Pitaku, bet viņiem ir atšķirīgs mācību kopums, "Pratjekabudas Dharma".

Ļoti agrīna sūtra, Degunradža Sūtra, izmanto tieši to pašu Asangas metaforu. Degunradža Sūtra ir viens no Gandhāras Budistu tekstiem, kuri ir vecākie zināmie Budisma teksti:

Šis teksts ir sastopams arī Pāļi Kanonā, Sutta Pitakā. Pāļi Kanonā Degunradža Sūtra ir 3. Sūtra Khuddaka Nikājas Sutta Nipātas 1. nodaļā (SN 1.3).

4. Atbrīves Dārgakmeņu Rotā

Gampopas (1074-1153 m.ē.) darbā "Atbrīves Dārgakmeņu Rota, Cēlo Mācību Vēlmju Piepildījuma Dārgakmens",

Pratjekabudu ģimene tiek raksturota kā tāda, kas tur slepenībā savus skolotājus, dzīvo vientulībā, baidās no Samsāras, ilgojas pēc Nirvānas un viņiem ir maz līdzcietības. Viņus raksturo arī kā augstprātīgus.

Viņi ir pieķērušies domai, ka neaptraipītā meditatīvā koncentrācija, kuru viņi piedzīvo, ir Nirvāna, taču patiesībā tā vairāk ir kā pakāpiens kur atvilkt elpu ceļā uz savu patieso mērķi.

Tā vietā, lai zaudētu drosmi, Buda mācīja Šrāvaku un Pratjekabudu ceļus lai atpūstos un atgūtu spēkus.

Kad viņi ir sasnieguši atpūtu meditatīvās koncentrācijas stāvokļos, Budas ķermenis, valoda un prāts viņus mudina un pamodina, lai sasniegtu galīgo Nirvānu.

Budas iedvesmoti, viņi kultivē Bodhičittu un praktizē Bodhisatvas ceļu.

5. Džātakās

Pratjekabudas (piemēram, Darīmukha dž.378, Soņaka dž.529) vairākos Džātaku stāstos parādās kā Budisma doktrīnas skolotāji pirms-Budisma laikos.