Indrijas | Spējas
1. Indrijas
Indrija (burtiski Indras
, kas pieder Indram
) ir sanskrita un pāļi termins, kas apzīmē fizisko spēju vai Spējas kopumā un konkrētāk Sajūtu Spējas.
Šis termins burtiski nozīmē kas pieder Indram
, Rigvēdas galvenajai dievībai un Trājastrimša Debesu kungam (kurš Budismā zināms arī kā Šakra)
līdz ar to tas nozīmē pārākumu, dominēšanu un kontroli, ko apliecina vispārējā nozīme spēks, vara
no Rigvēdas.
Budismā šis termins attiecas uz vairākiem iekšējiem psihiskiem procesiem un parasti tiek tulkots kā Spēja
vai konkrētos kontekstos kā Garīgā Spēja
vai Kontrolējošais Princips
.
Budismā atkarībā no konteksta Indrija tradicionāli attiecas uz kādu no šīm Spēju grupām:
- 5 Garīgās Spējas
- 5 vai 6 Sajūtu Spējas
- 22 fenomenoloģiskās fakultātes
2. 5 Garīgās Spējas
Pāḷi Kanona Sutta Pitakā Indrija ir bieži sastopama 5 Garīgo Spēju
kontekstā (paņča indrijāni):
- Ticība/Pārliecība (šraddha)
- Enerģija/piepūle (vīrja)
- Uzmanība vai atmiņa (smriti)
- Koncentrēšanās (samādhi)
- Gudrība jeb Izpratne (pradžņa).
Kopā šis 5 Spēju komplekts ir viens no Apskaidrību Veicinošo Īpašību
(Bodhi-pakkhiya-dhammā) 7 kopumiem..
SN 48.10 ir viena no vairākām lekcijām, kas raksturo šīs Garīgās Spējas sekojošā veidā:
- Ticība/pārliecība ir ticība Budas Apskaidrībai.
- Enerģija/piepūle norāda uz cenšanos realizēt 4 Pareizās Piepūles.
- Uzmanība norāda uz cenšanos realizēt 4 Satipatthānas (4 Uzmanības Pamatus).
- Koncentrēšanās norāda uz cenšanos realizēt 4 Dhjānas (Meditatīvās Koncentrēšanās Pakāpes).
- Gudrība jeb Izpratne norāda uz 4 Cēlo Patiesību apjēgsmi.
SN 48.51 Buda teica, ka no šīm 5 spējām Gudrība ir galvenā
(agga).
Garīgo spēju līdzsvarošana
AN 6.55 Buda iesaka neuzņēmīgam mūkam Soņam līdzsvarot jeb noskaņot
savas Garīgās Spējas kā mūzikas instrumentu:
... kā tu domā:
Kad tavai koklei stīgas bija ne pārāk nospriegotas un ne pārāk vaļīgas, bet bija noregulētas tā, lai tās būtu tieši uz nots, vai tava kokle bija noskaņota un spēlējama?
— Jā, kungs.
Līdzīgā veidā, Soņa, pārāk liela piepūle izraisa nemieru, bet pārāk maza piepūle izraisa slinkumu.Tādējādi tev ir jānosaka pareizais tonis savai piepūlei, jāsaskaņo 5 Spēju atbilstība un pēc tam jāizvēlas sava tēma.
Atbilstoši tam, Visuddhimagga un citi pēc-Kanoniskie Pāḷi komentāri brīdina, lai viena Garīgā Spēja nepārspēj un nekavē pārējās 4 Spējas,
un tāpēc parasti iesaka regulēt pārmērīgo spēju ar stāvokļu izziņu (dharma-pravičaja) vai miera attīstību (śamatha).
Turklāt šie komentāri īpaši iesaka lai 5 Garīgās Spējas tiek attīstītas līdzsvarojošos pāros:
Jo tādam, kam stipra ticība, bet maza sajēga, rodas nekritiska pārliecība bez pamata.
Kam stipra izpratne, bet maza ticība - tas bieži piedzīvo vilšanos un ir tikpat grūti izārstējams kā tas kurš palicis slims no zāļu lietošanas.
Kad līdzsvarota Izpratne un Ticība, tad cilvēkam ir pārliecība tikai tad, kad tai ir pamats.
/Vism. nod. IV, §47. §, ¶1/
... Slinkums ņem virsroku pār cilvēku ar stipru koncentrēšanos, bet maz enerģijas, jo koncentrēšanās dod priekšroku slinkumam.
Nemiers ņem virsroku pār cilvēku ar daudz enerģijas, bet mazu koncentrēšanos, jo enerģija dod priekšroku nemieram.
Bet Koncentrēšanās papildināta ar Enerģiju nenonāk slinkumā un Enerģija papildināta ar Koncentrēšanos nepāriet nemierā.
Tāpēc šiem abiem jābūt līdzsvarotiem; jo realizācija nāk kad abi ir līdzsvarā.
/Vism. nod. IV, §47. §, ¶2/
... Tam, kurš strādā pie koncentrēšanās, ir vajadzīga stipra ticība, jo ar tādu ticību un pārliecību viņš sasniedz realizāciju.
/Vism. nod. IV, §48/
... Tad pastāv [līdzsvars] starp koncentrēšanos un izpratni. Cilvēkam, kurš strādā pie koncentrācijas, ir vajadzīga spēcīga vienotība, jo tā viņš sasniedz realizāciju; un cilvēkam, kurš strādā pie Gudrības, ir vajadzīga spēcīga izpratne, jo tā viņš sasniedz īpašību realizāciju; bet līdzsvarojot abus, viņš tāpat sasniedz realizāciju.
/Vism. nod. IV, §48. paragrāfs/
Komentētājs Buddhaghoša piebilst:
Tomēr visos gadījumos ir nepieciešama liela uzmanība;
jo uzmanība pasargā prātu no iegrimšanas nemierā ar ticību, enerģiju un izpratni, kas dod priekšroku nemieram, un no iegrimšanas slinkumā ar koncentrēšanos, kas dod priekšroku slinkumam.
/Vism. nod. IV, §49/
Saistība ar 5 Spēkiem
SN 48.43 Buda saka, ka 5 Garīgās Spējas ir 5 Spēki un otrādi.
Viņš izmanto līdzību ar straumi, kas sašķeļas kad sastop salu upes vidū; sala izveido 2 plūsmas, bet straumes var aplūkot arī kā vienu un to pašu.
Pāḷi komentāros ir atzīmēts, ka šīs 5 īpašības ir Spējas
, ja tās izmanto, lai kontrolētu savas ietekmes sfēras, un tās ir Spēki
, ja tās nespēj satricināt pretēji spēki.
3. 5 materiālās jeb 6 sajūtu spējas
Sutta Pitakā uz 6 Sajūtu Spējām ir norādīts līdzīgā veidā kā uz 6 Sajūtu Pamatiem.
Šīs spējas sastāv no 5 sajūtu orgānu sajūtām, kurām ir pievienots prāts
(manas, čitta).
- redze (čakšur -Indriya)
- dzirde (šrotra -Indriya)
- smarža (ghrāņa-Indriya)
- garša (džihvā-indrija)
- pieskāriens (kāja-Indriya)
- prāts (čitta-Indriya)
Pirmās 1–5 no šīm spējām dažreiz tiek dēvētas par 5 Materiālajām Spējām (piem., paņčannam indrijānam avakanti).
4. 22 Fenomenoloģiskās Spējas
Abhidharmas Pitakā jēdziens Indrija ir paplašināts līdz 22 fenomenoloģiskām spējām
jeb kontroles spējām
(bāvīsati indrijāni), tādām kā:
A) 6 maņu spējas
- acu / redzes spēja (čakšu-Indriya)
- ausu / dzirdes spēja (šrotra-Indriya)
- deguna / ožas spēja (ghrāņa-Indriya)
- mēles / garšas spēja (džihvā-Indrija)
- ķermeņa / taustes spēja (kāja-Indriya)
- prāta spēja (manas-Indrija)
B) 3 fiziskās spējas
- sievišķība (strī-Indriya)
- vīrišķība (puruša-Indrija)
- dzīvība jeb vitalitāte (džīvita-Indriya)
C) 5 jūtu spējas
- fiziska laime (sukha-Indriya)
- fiziskas sāpes (duḥkha-Indriya)
- mentāls prieks (saumanasja-Indriya)
- mentālas skumjas (daurmanasja-Indriya)
- nesatraucamība (upekšā-Indriya)
D) 5 garīgās spējas
- ticība (šraddha-Indriya)
- enerģija (vīrya-Indriya)
- uzmanība (smriti-Indriya)
- koncentrēšanās (samādhi-Indriya)
- gudrība (pradžņa-Indriya)
E) 3 augstākās zināšanu spējas
- pārliecība
Es uzzināšu nezināmo
(adžņātamā-džņāsjāmi-indrija) - augstāko zināšanu spēja (ādžņendrija)
- tas, kurš zina (ādžņātāvi indrija)
Saskaņā ar pēc-Kanonisko Visuddhimagga 22 spējas kopā ar tādām konstrukcijām kā dharmu grupas, sajūtu pamati, 4 Cildenās Patiesības un Atkarīgā Izcelsme ir Gudrības (pradžņa) pamati.
5. Citas spēju grupas
Dažkārt Pāḷi kanonā dažādas lekcijas vai Abhidharmas fragmenti norāda uz dažādām 22 fenomenoloģisko spēju apakškopām:
Tā, piemēram, Abhidharmā ir atsauces uz 8-veidu materiālajām spējām
(ašthavidjam Indrija-rūpam), kas ietver:
- pirmās 1-5 maņu spējas (acs, auss, deguns, mēle un ķermeņa spējas)
- + 3 fiziskās spējas (sievišķība, vīrišķība un vitalitāte)