Dharmas bez Nemiera: Ceļš

Dharmas bez Nemiera: Ceļš

Mēs jau iepriekš runājām, ka no pakāpeniskās virzības uz galējo Atbrīvi viedokļa, visas Dharmas var raksturot 2 veidos:

1) Sāšrava (Piesārņotās, ar nemieru saistītās, jo tām pielīp nepilnības) - ar noslieci uz esamību, nemieru un haosu.

2) Anāšrava (Nepiesārņotās, nav saistītas ar nemieru) - ar pretēju noslieci - uz esamības pārtraukšanu, nemiera samazināšanos vai pat galīgu likvidēšanu.

Mēs varam atrast 3 papildus īpašības, kas pavada Dharmas jēdzienu:

1) To var labi definēt un atšķirt sarežģītajā esamības plūsmā, kā kādu galīgo realitāti.

2) Tā ir mūžīgā Nemiera stāvoklī.

3) To varētu un vajadzētu nomierināt un novest līdz iekšējai apstādināšanai. (AK1; 15)

Viens elements šeit ir ļoti svarīgs. Tas ir jēdziens Pradžņa, ko var aptuveni tulkot kā gudrība jeb izpratne:

Tā ir mentāla spēja, kas vienmēr ir klātesoša katrā apziņas brīdī.

Parastajā ikdienas līmenī tā nozīmē vienkārši izpratni, spēju kaut ko saprast.

Bet tā ir spēja atšķirt lietas un Abhidharmiskā literatūra kļūst par pradžņa amalaTīrām Zināšanām; Anāšrava pradžņa - Nepastarpinātām Zināšanām.

Gudrības klātbūtne piešķir īpašu raksturu visai Dharmu plūsmai; tā kļūst par centrālo vadošo elementu un visi pārējie to pavadošie elementi – sajūtas, domas, gribas darbi u.c. kļūst tīri (AK1; 2).

Šī elementa klātbūtne darbojas kā zāles visiem pārējiem elementiem, kas nav labvēlīgi (akušala), lai virzītos uz izbeigšanos. Tie pamazām izzūd un nevar atkal rasties šajā konkrētajā plūsmā.

Kā pirmā lieta, kas tiek saprasta, kad Pradžņa ir klātesoša plūsmā,

nāk zināšanas par Elementu teoriju, saprotot, ka nav pastāvīgas personības, ka tā sauktā personība patiesībā ir 18 sastāvdaļu (dhātu) kopums.

Kad tiek kliedēti aplamie uzskati par it kā pastāvošo personību, parādās Ceļš, kas ved uz galīgo Atbrīvi.

Katram grēcīgajam jeb nelabvēlīgajam nemiera elementam ir kāds antipods starp gudrības īpašībām.

Kad tas tiek apspiests, tas kļūst par anupatti-dharmu, elementu, kas nekad neatgriezīsies:

To aizstāj ar satura izbeigšanos. Un šo satura izbeigšanos (nirodha) sauc arī par Pārtraukšanu ar Zināšanām (prati-sānkhja-nirodha) (AK1; 4).

Tomēr ar zināšanām jūs varat apturēt tikai daļu no visiem dharmu uzplaiksnījumiem. Citi ir jānomāc ar meditatīvu koncentrēšanos, dhjānu.

Joga var ne tikai likvidēt nelabvēlīgos prāta un morāles elementus, bet arī apturēt pašu esamības vai apziņas satura parādīšanos.

Budismā matērija tiek reducēta līdz sajūtu datiem:

Praktiskie novērojumi ir parādījuši, ka noteiktā Koncentrēšanās pakāpē garšas un ožas sajūtas izzūd, jo prāts atrodas dziļā vienvirziena koncentrācijā un citām lietām nepievērš uzmanību:

No tā var secināt, ka šo sajūtu orgānu objekti ir pazuduši.

Abhidharmakoša izvirza jautājumu, cik daudz elementu var apturēt Ar Zināšanām un cik daudz Ar Koncentrēšanos:

Atbilde bija, ka dažus mentālos elementus var nomākt ar vienkāršu zināšanu palīdzību, piemēram, ticība reālām personībām un tās ietekme – visas jūtas, idejas, gribas akti – pazūd, tiklīdz tiek atrasts pretlīdzeklis, t.i., tiek pieņemta Anātmana teorija.

Citus piesārņotos (sāšrava) elementus, piemēram, visus materiālos elementus (dhātu 1-5 un 7-10) un visas sajūtu apziņas (dhātu 13-17), var apturēt tikai ar Koncentrēšanos (AK1; 40).

Abhidharmakoša:

10 elementu klases tiek izbeigtas ar meditatīvu koncentrēšanos un 5 sajūtu apziņu klases tāpat.

Pēdējās 3 Apziņu klases, dharmas elementi un mentālā apziņa ir 3 veidu:

1) Tām piederīgos potenciālos afektus un dharmas un to sekas kopā ar pavadošajām dharmām var apturēt ar Patiesu Zināšanu palīdzību.

2) Citas dharmas ar afektu pieplūdumu tiek pārtrauktas ar Meditācijām.

3) Dharmas bez afektu pieplūduma netiek likvidētas.

Gan piesārņotās, gan materiālās dharmas nevar novērst ar Patiesām Zināšanām.

Ķermeņa un runas akti tiek uzskatīti par materiāliem. To, ko nav radījis prāts, bet 5 sajūtu orgāni, nevar apturēt Patiesas Zināšanas.

Attīrītos Cēlos elementus (anāšrava-dharmu) nav iespējams likvidēt, bet tie arī izzūd Nirvānas brīdī, jo netiek radīta jauna karma, vairs nav nemiera elementu (dukkha), kas bija pasaules Nemiera cēlonis.

Tiek uzskatīts, ka pastāv paralēlās pasaules, kurās nav noteikta veida matērijas un arī nav atbilstoša veida sajūtu uztveres spēju – tās ir novājinātas vai attīrītas matērijas pasaules (AK1; 30).

Abhidharmakoša apgalvo, ka pastāv Smalko Matēriju pasaule, kurā ir 14 klašu elementi, bet nav ožas, garšas apziņu klašu un nav atbilstošo smaržas un garšas objektu.

Smalko Matēriju pasaulē nav smaržas un garšas, jo tās ir saistītas ar materiālās barības grupas īpašībām, tāpēc materiālajā pasaulē dzīvo tie, kam nav tieksmes pēc smaržas un garšas.

Smalko Matēriju pasaule ir 1. meditatīvās koncentrēšanās pakāpes valstība:

Tajā Ir ožas un garšas orgāni, bet pašas smaržas un garšas nav, jo 6 sajūtu orgāniem raksturīgo vēlmi darboties rada pats subjekts nevis sajūtu objekti.

Tiek uzskatīts, ka līdzās Smalko Matēriju pasaulei pastāv arī Nemateriālā pasaule, kurā pastāv tikai Prāta un Mentālās Apziņas dharmu elementu klases:

Šajā Nemateriālajā Valstībā mīt tās būtnes, kurām nav tieksmes pēc materiālā.

Šī iemesla dēļ tur nepastāv 10 elementu klases ar materiālu dabu un 5 sajūtu apziņu klases, kuras balstās uz matēriju un kuru objekts ir matērija.

Šajās Smalko Matēriju un Nemateriālajās pasaulēs var nokļūt, tur piedzimstot (utpatti) vai meditatīvi koncentrējoties (samāpatti), kontemplācijā, kas ved uz augstākajiem esamības līmeņiem un ne tikai Budistus.

Tīri garīgām būtnēm apziņa un mentālie elementi tiek nomierināti noteiktos ļoti dziļas, transam līdzīgas, koncentrēšanās stāvokļos:

Pastāv 2 transa veidi: Neapzinātais Transs un Nomierinošais Transs. Bet tā vēl nav mūžīgā izzušana.

Pašās beigās tiek sasniegta augstāko būtņu tīrās Dharmas izpausmju galīgā pārtraukšana. To aizstāj ar mūžīgo Satura Izbeigšanos. Tā ir Nirvāna – pilnīga Sanskrita-Dharmu izzušana un arī Asanskrita Dharmas pazūd.

Tādā veidā pasaules procesa mērķis, visu darbību un centienu attīrīties un sasniegt pilnību rezultāts ir pilnīga visu mentālo procesu un apziņas izbeigšanās.

Budisma filosofija apgalvo, ka Apziņa nevar rasties viena pati par sevi, bez tās pavadoņiem, t.i., sajūtu fenomeniem, nodomiem utt.

un pēdējais brīdis Bodhisatvas dzīvē pirms saplūšanas ar Absolūtu (Nirvānu) būs viņa apziņas pēdējais mirklis tās nepārtrauktajā plūsmā cauri daudzām dzīvēm.