Nosacītās un Nenosacītās Dharmas

Nosacītās un Nenosacītās Dharmas

Ontoloģiskā realitāte, kas atrodas aiz empīriskās personības un tās pārdzīvojumiem, sastāv no bezgalīga skaita atsevišķu Elementu jeb Dharmu-nesēju.

Bet tos visus varētu reducēt līdz daudz mazākam Dharmu veidu skaitam.

Saskaņā ar vecākās Budisma filosofijas skolas uzskatiem - kopumā pastāv 75 dažādi Dharmu veidi.

Budistu zinātnieki ir izstrādājuši vairākas atšķirīgas Dharmas elementu klasifikācijas. Vissvarīgākās no tām ir Dharmu klasifikācijas kā:

A. Sanskrita vai Asanskrita (Saṁskṛta vai Asaṁskṛta)

B. Sāšrava vai Anāšrava

C. Cik noderīgas tās ir priekš Atbrīves:

Iepriekš minētās klasifikācijas ir cieši saistītas ar glābšanās teoriju. Starp svarīgākajām Dharmu klasifikācijām, kuru pamatā ir psiholoģija, ir iedalījums:

Dharmu iedalījums Nosacītajās (sanskrita) un Nenosacītajās (asanskrita) ir tieši saistīts ar Acumirklīgās Esamības teoriju:

Par Esamībai pakļautajām Dharmām tiek sauktas tās Dharmas, kuras ir saistītas ar 4 Pazīmēm, kuras tās definē kā Nosacītās:

Nepārtrauktais Dharmu rašanās un izzušanas process, kurš turpinās katru mirkli, izpaužas kā Dharmu Nemiers. Tas ir bez sākuma, un tās rezultāts ir personības empīriskā esamība.

Pats Dharmas termins vēl nesatur pazīmes rašanās un izzušana, rašanās un izzušanas process jeb akts ir abstrahēts no Dharmām, kas veic šo darbību.

Paša procesa abstrahētie elementi arī ir Dharmas, kas ir pakļautas dzimšanai un izzušanai.

Tādā veidā mēs tagad varam aizstāt apzīmējumu Sanskrita Dharmas ar Dharmām, kas saistītas ar 4 procesiem jeb Dharmām, kas pakārtotas dzimšanai un izzušanai jeb Dharmām, kas pakļautas esamībai.

Dharmu Acumirklīgā rašanās un izzušana nav nekas cits, kā empīriskā esamība, kas veido Acumirklīgu kombināciju ķēdi, kas veido apzinātu personību.

Abhidharmakoša attiecībā uz šo Dharmu grupu norāda:

Nejauši nosacītās Dharmas, izņemot Ceļa Patiesību (mārga satju), ir Ar Afektu Pieplūdumu.

Un pat ja afektīvie stāvokļi teorētiski var rasties saistībā ar Izbeigšanas un Ceļa Patiesībām kā pieķeršanās objektiem, tiek teikts, ka Afekti tiem nepielīp. Tāpēc tiek uzskatīts, ka tie ir Bez Afektu Pieplūduma.

Pretstatā Nosacītajām Dharmām ir 3 veidu Dharmas, kuras nerodas un nepazūd vai kurām nav Afektu Pieplūduma:

Bez Afektu Pieplūduma ir Ceļa Patiesība jeb Dharma kā reliģija,

bez tam arī Ākāša (telpa, ēteris, tukša telpa) jeb pilnīga nekā neesamība jeb šķēršļu trūkums sajūtu elementu izpausmēm,

un 2 veidu Dharmu plūsmas izbeigšanas:

Pārtraukšana ar Zināšanām (prati-sankhjā-nirodha) – tas nozīmē mācīšanos, analīzi, intelektuālu kontemplāciju vai pārdomāšanu.

Pārtraukšana bez Zināšanām (aprati-sankhjā-nirodha) – otrādi, šeit tas nozīmē dziļu vienvirziena koncentrēšanos un meditāciju, kas rada prāta stāvokļus, kas atrodas aiz intelektualizācijas vai domāšanas.

Vienu veidu varētu attiecināt uz Zināšanām, bet otru - uz Gudrību, intuitīvas jeb mūžīgas izpratnes nozīmē.

Tās sauc arī par 2 zināšanu veidiem:

viena ir Pastarpinātās Zināšanas, kuras mēs mācāmies intelektuāli, teorētiski domājot vai lasot grāmatās vai studējot,

Otras ir Nepastarpinātās Zināšanas, neizmantojot terminoloģiju vai vārdus, kad mēs pievēršamies lietām pašām, tādām kādas tās ir.

Nosacītās (Sanskrita) Dharmas, tā kā tās ir pakļautas esamības procesam un saistītas ar Nemieru, tiek sauktas par Anitja (nepastāvīgās, pārejošās, relatīvās, burtiski kuras nav mūžīgas).

Turpretī Dharmas Bez Afektu pieplūduma tiek sauktas par Nitja (burtiski mūžīgajām jeb pastāvīgajām).

Atbilstoši Budistu uzskatiem visas Dharmas kā transcendentāli fenomeni ir mūžīgas, bez sākuma vai gala laikā.

Līdzīgi arī Dharmu Nemieram nav sākuma. Mēs varam izbeigt Dharmu Nemieru, kad sasniedzam Nirvānu, taču mēs nevaram atturēt Dharmas no izpaušanās.

Vasubandhu saka, ka nav iespējams atbrīvoties no visiem afektiem uzreiz, mums ir jāatbrīvo sevi no katras Dharmas atsevišķi.

Vasubandhu, skaidrojot Pārtraukšanu Bez Zināšanām, stāsta, ka tā darbojas kā pilnīgs šķērslis Dharmu rašanās procesam. Tas tiek sasniegts nevis apgūstot Budas mācību, bet gan nosacījumu nepilnības dēļ:

Piemēram, kad redzes orgāns un prāts ir koncentrēti vienā objektā, visu citu maņu objekti, piemēram, oža, garša, tauste, skaņa, krāsas un formas, pāriet pagātnē un vairs nevar būt par apziņas objektiem, jo apziņa neuztver pagātnes objektus.

Var būt 4 Dharmu grupas atkarībā no to iespējamās pārtraukšanas metodēm:

Kad Dharmu rašanās un izzušana ir beigusies, mēs esam sasnieguši Nirvānu, mūžīgo mieru.