Budisms: Laulība Un Ģimene | 15

Laulības Budismā
Laulības Budismā

Laulība un Ģimene

Budistu teksti būtībā klusē par laulību tēmu:

Lai gan Buda nemācīja laulības dzīves noteikumus, viņš piedāvāja pamata vadlīnijas, kā dzīvot laimīgi laulībā:

Precētiem cilvēkiem jābūt godīgiem un uzticīgiem un jāizvairās no laulības pārkāpšanas —

- Patiesībā, viens no Paņča Šīlas ētikas Solījumiem ir Seksuālu Pārkāpumu aizliegums, kas praksē bieži tiek uzskatīts par laulības uzticības un monogāmijas apstiprināšanu.

Piemēram, saskaņā ar Parābhava Sūtru, svarīgs cēlonis cilvēku nepilnībām un negatīvajai Karmai ir iesaistīšanās attiecībās ar vairākām sievietēm.

Attiecībā uz daudzsievību, Budistu lajiem ieteicams aprobežoties ar vienu sievu.

Tradicionāli Budistu valstīs laulība ir pilnīgi laicīga lieta, kas izpaužas dažādās formās: kā monogāmija vai poligāmija.

Daudzās Āzijas valstīs laulības tradicionāli ir vecāku vai kopienas sarunātas, cita starpā, pamatojoties uz sociālo stāvokli, izglītību un horoskopu saderību.

Lai gan mūki var tikt uzaicināt uz laulību ceremoniju, viņu uzdevums ir nevis vadīt pašu laulību, bet gan svētīt jaunlaulāto pāri, jaunu dzīves posmu uzsākot.

Ceremonijas dažādās valstīs un skolās ievērojami atšķiras:

Piemēram, Theravādā pāris varētu deklamēt tādu tekstu kā Sigalovāda Sūtru, kas vispārīgi attiecas uz laulības pienākumiem, un viņi varētu arī deklamēt godināšanas tekstu, piemēram, Mangala Sūtru.

Tāpat arī Budistu uzskati par ģimeni mēdz būt vispārīgi, principā balstīti uz visu lietu Karmisko saistību.

Tā kā tradicionālā Budistu ģimene ir liela un paplašināta grupa, kurā ietilpst tantes, onkuļi, brālēni, māsīcas, vecvecāki un tā tālāk, cilvēka pienākums ir godāt un cienīt gan savu tuvāko ģimeni, gan savu paplašināto ģimeni.

Slavenā paziņojumā Buda atzīmēja, ka cilvēkam ir jābūt laipnam un līdzcietīgam pret visām dzīvajām būtnēm, jo nevar atrast nevienu būtni, kura kādreiz nebūtu bijusi kāda cilvēka brālis, māsa, māte vai tēvs.

Daudzās Budistu valstīs, īpaši Austrumāzijā,

viens no svarīgākajiem ģimenes pienākumiem ir pret saviem mirušajiem senčiem, kuri, domājams, eksistē īpašā valstībā un kuri ir atkarīgi no dzīvajiem, kuriem jāturpina viņus godāt un par viņiem rūpēties.

Noslēgumā - es varētu piedāvāt savu skatījumu uz mūsdienās populārajām "Netradicionālajām Attiecībām" (LGBT) un "Netradicionālajām Laulībām":

Kā jūs domājiet, vai Buda būtu laimīgs par Attiecībām, kuras balstās Iekārē, Kaislībās, Seksuālā Iekārē, Pieķeršanās neprātā?!

Vai tādas attiecības būtu kaut kas labs, sabiedrības godājams un kas ved uz Svētu Dzīvi visu būtņu labumam, kaut kas par ko vecāki un senāki senči būtu laimīgi?!

Es domāju - tādas lietas nav nekas ideāls vai  apsveicams vai skaists - neatkarīgi no dzimuma un orientācijas, tās būtu jāizskauž no Heteroseksuālām attiecībām, un tādas nebūtu jāatbalsta pie Homoseksuāliem cilvēkiem.

Mēs visi piedzimstam ar savu Karmu – nosliecēm no iepriekšējām dzīvēm, nepilnībām, vājībām, veselību.

Tālāk – mums ir 2 iespējas – sekot savām nosliecēm un ceļot pa Samsāras okeānu – vai izpildīt savu Reliģisko Pienākumu – tiekties pēc Pilnības lai glābtu visas dzīvās būtnes no ciešanām – un griezt smago Dharmas Ratu.

Dharma - tas nozīmē – Pienākums:

Ja cilvēks uzņemas sev Pienākumu, Reliģiju, Dharmu - Budismu vai Hinduismu vai līdzīgu Reliģisku Dharmu - lai glābtu no ciešanām visas dzīvās būtnes pasaulē - lai mainītu šo samaitāto, degradēto pasauli - tāds cilvēks vairs nepieder sev:

Tāds cilvēks dara to - kas ir viņa pienākums.

Cilvēku pienākums Dharmā - ir dibināt šķīstas, reliģijā balstītas attiecības - lai cilvēki atbalstītu viens otru reliģijā un radītu un audzinātu bērnus reliģijā - lai būtu nākamā paaudze kura izplatīs pasaulē Dharmu un glābs dzīvās būtnes no ciešanām un samaitātības un vedīs uz Svētu Dzīvi.

Tāds attiecību modelis man liekas ideāls, tāds kurš pelna sabiedrības cieņu.

Un - ja cilvēks nevar - kaut kādu iemeslu dēļ - izpildīt savu pienākumu ģimenes attiecībās - tad cilvēks var dzīvot cienījamu dzīvi bez ģimenes un izpildīt savus Pienākumus un Dharmu - citā veidā. Kā mūki vai vientuļnieki. Tādu arī ir daudz.

Ka teicis Buda - Degunradža Sūtrā (Khaggavisāņa-sutta) no Sutta Nipātas (Sn. 1.3):

Ja jūs atrodat nobriedušu pavadoni,
ceļabiedru, pareizi dzīvojošu un gudru,
pārvarot visas briesmas
ej viņam līdzi, apmierināts, piesardzīgs.

Ja jūs neiegūstat nobriedušu pavadoni,
ceļabiedru, pareizi dzīvojošu un gudru,
staigājiet vienatnē
kā karalis, kurš atteicies no savas valstības,
kā zilonis Matangas savvaļā, viņa ganāmpulkā.

Mēs slavējam draudzību
-- Jā!
Tie, kas ir līdzīgi vai labāki,
tie jāizvēlas par draugiem.
Ja tādi nav atrodami,
dzīvojot nevainojami,
staigājiet vienatnē
kā degunradzis.