Budisms: Sociālais Taisnīgums | 14
Sociālais taisnīgums
No pirmā skatījuma varētu likties, ka Budisms nav reliģija, kas būtu saistīta ar aktīvu lomu sociālajos jautājumos, ņemot vērā, ka tās pamatā ir individuāli savas glābšanas meklējumi:
Tomēr ir svarīgi saprast, ka Buda devās Apskaidrības meklējumos ne jau dēļ savas savtīgas vēlmes pēc garīga piepildījuma
bet gan dēļ līdzcietības un dedzīgas vēlmes atvieglot visu būtņu ciešanas, un tieši šis būtiskais uzsvars uz līdzcietību nosaka un vada Budistu sociālā taisnīguma izjūtu.
20. gadsimta otrajā daļā visā Budistu pasaulē parādījās parādība, kuru gan zinātnieki, gan Budisti ir apzīmējuši kā Iesaistīto Budismu - plašu un daudzveidīgu kustību, kas pievēršas tādiem jautājumiem kā nabadzība, izglītība un cilvēktiesības.
Budistu organizāciju skaits, kas risina ekonomiskos jautājumus visā pasaulē, kopš 20. gadsimta vidus ir ārkārtīgi pieaudzis.
Šīs organizācijas piedalās satriecošā aktivitāšu klāstā, sākot ar tādām, kas darbojas tikai ciematu līmenī, līdz tādām, kurām ir izteikti starptautisks darbības mērogs.
Viena no interesantākajām mūsdienu Budistu grupām, kas nodarbojas ar nabadzības jautājumu risināšanu, ir Sarvodaja, kas aizsākās 1958. gadā ar mērķi risināt sociālos, ekonomiskos un vides jautājumus Šrīlankā:
1987. gadā Sarvodaja sāka Sarvodajas Ekonomikas Uzņēmumu Attīstības Pakalpojumus (SEEDS), kas bija skaidri paredzēti, lai risinātu nabadzību un ekonomiskos jautājumus.
SEEDS mērķi nav nekas cits kā nabadzības izskaušana, kas tiek sasniegta, attīstot vietējā un ciemata līmenī ilgtspējīgas iztikas līdzekļus.
SEEDS nodrošina profesionālo apmācību, palīdz vietējām grupām attīstīt projektus, kas saistīti ar lauksaimniecību un mārketingu, palīdz tehniskajos jautājumos un nodrošina zemu procentu aizdevumus, lai palīdzētu sākt ilgtspējīgus projektus.
Lai arī šī ir Šrīlankai specifiska kustība, Āzijā ir parādījušās neskaitāmas citas šādas kustības:
Piemēram, Metta Dānas projekts, kas atrodas Mjanmas (Birmas) centrālajā daļā, ir līdzīga brīvprātīgo organizācija, kas koncentrējas ne tikai uz nabadzību, bet arī uz veselības aprūpes un izglītības jautājumiem.
Tāpat Budistu Cu Či Labdarības Fonds Taivānā, papildus daudzu sociālo problēmu risināšanai, nodrošina virkni labdarības pasākumu un ekonomisko atvieglojumu, ieskaitot mājas remontu, medicīnisko palīdzību, pārtikas izplatīšanu un palīdzību ar apbedīšanu.
Indijā Karuņa Trust, kuru 1980. gadā izveidoja rietumu Budistu grupa, īpaši koncentrējas uz Indijas aptuveni 6 miljoniem agrāk Nepieskaramajiem Dālitu Budistiem, nodrošinot palīdzību katastrofu seku novēršanā un atbalstu plaša profila ekonomiskās attīstības projektiem.
Budistu izglītība tradicionāli ir notikusi klosteros - tur mūki saņem formālo izglītību un laji turp dodas klausīties Dharmas lekcijas:
Viens no pirmajiem cilvēkiem, kas veicināja formālākas izglītības sistēmas ieviešanu, bija Henrijs Stīls Olkots, kurš kopā ar Šrīlankas reformatoru Anagāriku Dharmapālu 19. gadsimta otrajā pusē izveidoja speciālu Budistu skolu tīklu Šrīlankā.
Kopš tā laika Budistu skolas ir tikušas dibinātas ar atšķirīgiem panākumiem visā Āzijā.
Viens no īpaši svarīgiem aspektiem ir bijusi sieviešu izglītība:
Tā kā visā Āzijā ir parādījušās jaunas sieviešu mūķeņu kustības, šādas grupas īpaši koncentrējas uz meiteņu un jaunu sieviešu izglītību.
Taivānā Fo Guang Šen kustība ir aktīvi darbojusies Budistu izglītībā, izveidojot Budistu skolu tīklu no pamatskolām līdz koledžai.
Budistu grupas, kas īpaši saistītas ar cilvēktiesībām, sāka gūt plašu atpazīstamību Vjetnamas Kara laikā,
kad Budistu mūki aktīvi piedalījās protestos, ne tikai pret Amerikas militāro iesaistīšanos Vjetnamā un Kambodžā, bet arī pret šo valstu komunistisko valdību aktivitātēm.
Viena īpaši ievērojama šīs kustības figūra ir Thič Ņat Haņs, mūks un aktīvists, kurš 1966. gadā pameta Vjetnamu un pieņēma patvērumu Francijā, kur viņš bija svarīga balss vairākas desmitgades, līdz pat savai nāvei:
Viņš tur dibināja Plūmju Ciemu, Budistu meditāciju un retrītu centru, kur darbojās un veicināja starp-kultūru, starp-reliģiju sadarbību un cieņu par cilvēka dzīvību. Viņš arī ir sarakstījis vairākas grāmatas par Budismu, kas tulkotas daudzās valodās.
Budistu cilvēktiesību aktīvisti īpaši aktīvi bijuši arī Mjanmā (Birmā) un Tibetā.
Piemēram, Brīvā Birmas koalīcija (FBC) bija jumta organizācija, kuru 1995. gadā nodibināja Birmas un amerikāņu studentu grupa, lai risinātu Mjanmas militārā režīma veiktos cilvēktiesību pārkāpumus.
FBC bija saistīta ar Nacionālo Demokrātijas Līgu — grupu, kuru vadīja 1991. gada Nobela Miera prēmijas ieguvēja Auna San Su Či.
FBC ir liels tīkls, kas īpaši aktīvs internetā un kurā ietilpst aktīvisti, akadēmiķi disidenti trimdā, darba grupas un bēgļi, kas visi strādā, lai aizstāvētu cilvēktiesību aizsardzību Mjanmas ļoti nestabilajā politiskajā klimatā.
Tibeta ir bijusi vēl biežāk cilvēktiesību grupu uzmanības centrā kopš 1950. gadiem un Dalailamas trimdas uz Indiju:
Daļēji paša Dalailamas motivētas daudzas grupas Rietumos un Tibetā ir strādājušas, lai uzraudzītu un aizsargātu cilvēktiesības šajā valstī,
organizējot protestus, rīkojot vēstuļu rakstīšanas kampaņas, vēršoties pie ārvalstu valdībām pēc politiska un ekonomiska spiediena un tā tālāk.
Cilvēktiesību jautājumos aktīvi iesaistās arī ievērojamas Budistu organizācijas, piemēram, Soka Gakkai un Fo Guang Šen Austrumāzijā, kā arī neskaitāmas izteikti Budistu cilvēktiesību organizācijas un kustības visā Āzijā un Rietumos.