Amitājurdhjāna Sūtra

Amitājurdhjāna Sūtra

(Sūtra par meditāciju uz Budu Amitājusu)

Slaveno Sūtru par meditāciju uz Budu Amitājusu (kuru sauc arī par Amitājusa Meditācijas Sūtru vai Amitājurdhjānas Sūtru) visi Tīrās Zemes Budisti godina kā kanonisku,

un tā ir viena no galvenajām klasiskajām 3 Tīrās Zemes Budisma sūtrām, pārējās ir Lielā Sukhāvatīvjūha Sūtra un Mazā Sukhāvatīvjūha Sūtra.

Šajā sūtrā Nembucu (Namu Amida Bucu) ir īpaši pasludināts par ceļu uz Atbrīvi no ciešanām Samsāras būtnēm. Tīras Zemes prakses kontekstā tas parasti attiecas uz Amitābhas vārda piesaukšanu. Tas ir sanskrita termina Buddhānusmṛti "Budas Pieminēšana" japāņu ekvivalents.

Kopsavilkums

Buda Šākjamuni sūtrā skaidro, cik svarīgi ir veikt noteiktas pareizas darbības, kuras dod nopelnus, lai pārdzimtu Tīrajā Zemē.

Pēc tam viņš māca Karalienei Vaidehī iztēloties acu priekšā Tīro Zemi, lai veicinātu viņas centienus tur pārdzimt.

Šākjamuni apraksta 13 "kontemplācijas" jeb garīgās vizualizācijas vingrinājumus, kuriem secīgi jāseko. Dziļi pārdomājot dažādus Tīrās Zemes aspektus un cenšoties tos detalizēti vizualizēt, māceklis tuvojas Tīrajai Zemei.

13 Meditācijas ir aprakstītas šādi:

Amitājurdhjāna Sūtras noslēgumā Buda Šākjamuni īpaši apraksta vairākus personību tipus ar augstākajiem vai parastajiem vai zemākajiem garīgajiem sasniegumiem vai traucēkļiem

un apraksta to, kas notiek pēc viņu nāves, kad pie cilvēka ierodas sarkanu gaismu izstarojošais Buda Amitābha kopā ar saviem pavadoņiem – Bodhisatvu Avalokitešvaru un Bodhisatvu Mahāsthāmaprāptu (Vadžrapāņi Tibetas Budismā).

Tāpat tiek uzsvērts, ka pat vissliktākie grēcinieki var būtiski uzlabot savu situāciju un galu galā sasniegt Budas Amitābhas Tīro Zemi, vienmēr atkārtojot lūgšanu "Sveicieni Budam Amitājusam" (Namo Amitābhāya Buddhāya (sanskritā), Namu Amida Bucu (japāņu valodā)). Tibetas Budismā tam tiek izmantota mantra Om Ami Deva Hrī.

I DAĻA.

1. Tā es esmu dzirdējis:

Reiz Buda dzīvoja Rādžagrihā, Grifu Virsotnē, kopā ar lielu Bhikkhu kopienu un 32 000 Bodhisatvu, un kopienas priekšgalā bija Dharmas princis Maņdžušrī.

2. Tolaik lielajā Rādžagrihas pilsētā dzīvoja princis, troņa mantinieks, vārdā Adžātašatru.

Viņš uzklausīja Devadattas un citu draugu ļaunos padomus un ar varu arestēja Bimbisāru, savu tēvu, ķēniņu, un ieslēdza viņu vienu istabā ar 7 sienām, pasludinot visiem galminiekiem, ka neviens nedrīkst tuvoties (ķēniņam).

Valdnieka galvenā dzīvesbiedre, vārdā Vaidehī, bija sirsnīga un uzticīga savam kungam karalim. Viņa atbalstīja viņu šādā veidā:

Attīrījusies, vannojoties un mazgājoties, viņa iezieda savu ķermeni ar medu un gī, kas sajaukts ar kukurūzas miltiem, un paslēpa vīnogu sulu starp vairākām krāšņuma vītnēm, kuras viņa valkāja, lai nogādātu karalim barību tā lai to nepamanītu sargi.

Kad viņa ielavījās pie Karaļa un ziedoja viņam, viņš varēja ēst miltus un dzert vīnogu sulu. Tad viņš palūdza ūdeni un izskaloja muti.

To izdarījis, karalis izstiepa saliktas rokas pret Grifu Virsotni un pienācīgi un ar cieņu noliecās Budas priekšā, kurš tajā laikā tur dzīvoja.

Un viņš izteica šādu lūgšanu:

“ Mahā Modgaljājana ir mans draugs un radinieks; lai viņš, es lūdzu, izjūt līdzcietību pret mani un atnāk un paziņo man Budas dotos 8 ierobežojošos solījumus.

Te Mahā Modgaljājana uzreiz parādījās ķēniņa priekšā ar ātrumu, kas būtu līdzvērtīgs piekūna vai ērgļa lidojumam, un mācīja viņam 8 Solījumus.

Dienu no dienas viņš apmeklēja karali. Buda atsūtīja arī savu cienījamo mācekli Purņu sludināt karalim Dharmu. Tā pagāja 3 nedēļas.

Karalis ar savu sejas izteiksmi un žestiem parādīja, ka ir laimīgs un apmierināts, kad viņam bija iespēja dzirdēt Dharmu, kā arī baudīt medu un miltus.

3. Reiz Adžātašatru apjautājās vārtu uzraugam, vai viņa tēvs ir vēl dzīvs. Uz to uzraugs viņam atbildēja:

"Cienītais ķēniņ, jūsu tēva galvenā dzīvesbiedre atnesa ēdienu un pasniedza viņam, ieziežot savu ķermeni ar medu un miltiem un piepildot savas vītnes ar vīnogu sulu,

un Śramaņi, Mahā Modgaljājana un Purņa, tuvojās ķēniņam pa debesīm, lai sludinātu viņam Dharmu. Nav iespējams, karali, kavēt viņu ierašanos.

Kad princis dzirdēja šo atbildi, viņa sašutums vērsās pret viņa māti:

— Mana māte, — viņš iesaucās, — patiešām ir dumpiniece, jo viņa tika redzēta šī nemiernieka sabiedrībā. Tie Šramaņi ir ļauni cilvēki, un tā ir viņu burvestību māksla, kas izraisa ilūzijas un maldus, kas aizkavēja šī ļaunā karaļa nāvi par tik daudzām dienām.

Tūlīt viņš savicināja savu aso zobenu, grasīdamies nogalināt māti.

Tajā brīdī iejaucās kalpotājs, vārdā Čandraprabhu, kurš bija ļoti gudrs un inteliģents, un Džīva (slavens ārsts). Viņi sveicināja princi un aizrādīja viņam, sacīdami:

Mēs, ministri, lielais ķēniņ, dzirdējām, ka kopš laikmetu pirmsākumiem bijuši vairāki ļauni ķēniņi, līdz pat 18 000, kuri nogalināja savus tēvus, kārodami varu savās karaļvalstīs, kā minēts Sūtrā par Vēdu mācību.

Tomēr mēs nekad neesam dzirdējuši par cilvēku, kurš nogalina savu māti, pat ja viņam nebūtu tikumības.

Tāpēc, ja tu, ķēniņ, uzdrošināsies paveikt tik nāvējošu grēku, tu aptraipīsi ar asinīm Kšatrijus, valdnieku kastu. Mēs negribam pat dzirdēt par to. Tu patiešām esat Čaņdāla, zemākā kasta; mēs nepaliksim šeit ar tevi.

Pēc tam abi lielie ministri atkāpās, turot savu roku uz zobena spala.

Tad Adžātašatru apstājās un ļoti izbijies no viņiem jautāja Džīvai: "Vai tu nebūsi mans draugs?"

Atbildot Džīva viņam sacīja: "Tad, lielais ķēniņ, nekādā gadījumā pat nedomā savainot savu māti."

To dzirdēdams, princis nožēloja grēkus un meklēja žēlastību, tūdaļ nolika zobenu un nenodarīja mātei ļaunu. Visbeidzot viņš pavēlēja iekšējo istabu pārziņiem ievietot karalieni slēptā pilī un neļaut viņai vairs iznākt.

4. Kad Vaidehī tika ieslodzīta kā cietumā, viņu pārņēma bēdas un ciešanas. Viņa sāka godināt Budu no tālienes. Un skatoties uz Grifu Virsotni viņa teica šādus vārdus:

„Tathāgata! Pasaules Godinātais! Senāk jūs pastāvīgi sūtījāt Ānandu pie manis ar padomu un mierinājumu. Tagad mani nomāc bēdas un ciešanas. Jūs, Pasaules Godinātais, esat majestātisks un varens; es vairs nekādi nevarēšu jūs redzēt.

Vai jūs, es lūdzu, pavēlēsit Mahā Modgaljājanam un jūsu godājamajam māceklim Ānandam atnākt un parunāt ar mani?

Pēc šīs runas viņa sēroja un raudāja, lēja asaras kā lietusgāzi.

Jau pirms viņa bija pacēlusi galvu, lai godinātu Budu tālumā, Pasaules Godinātais zināja, ko Vaidehī vēlas savā prātā, kaut arī viņš atradās Grifu Virsotnē.

Tāpēc viņš tūlīt pavēlēja Mahā Modgaljājanam un Ānandam doties pie viņas pa debesīm. Pats Buda pazuda no sava kalna un parādījās karaliskajā pilī.

Kad karaliene pacēla galvu, tikko pabeigusi godināt Budu, viņa ieraudzīja savā priekšā Pasaules Godināto Budu Šākjamuni, kura ķermenis bija purpura zeltainā krāsā, kurš sēdēja uz lotosa zieda, kas sastāvēja no simts dārgakmeņiem, ar Mahā Modgaljājanu pa kreisi no viņa, un Ānandu pa labi.

Šakra (Indra), Brahmans un citi dievi, kas aizsargā pasauli, bija redzami debesu vidū, visur kaisot debesu ziedus, kurus viņi dāvāja kā ziedojumu Budam paklanoties.

Vaidehī, ieraugot Pasaules Godināto Budu, noņēma no sevis vītnes un izstiepās zemē, raudot, šņukstot un runājot ar Budu:

„Pasaules Godinātais! Par kādiem grēkiem man ir radies tik ļauns dēls? Un atkal, Augstais, kāda iemesla un apstākļu dēļ jums ir tāda radniecība (pēc asinīm un reliģijas) ar Devadattu (Budas ļauno brālēnu un kādreiz viņa mācekli)?

5. "Mana vienīgā lūgšana," viņa turpināja, "ir šī:

Pasaules godātais, vai jūs man varētu sīki pastāstīt par tām vietām kur nav ne ciešanu ne bēdu, un kur man doties lai piedzimtu no jauna?!

Mani neapmierina šī samaitātā pasaule, ar Džambudvīpu, kura pilna elles dēmoniem, pilna ar izsalkušajiem gariem un rupjiem radījumiem.

Šajā samaitātajā pasaulē ir daudz ļauno pulku. Kaut man vairs nebūtu jādzird, es lūdzu, ļauno balsis nākotnē un lai es nesatiktu nevienu ļaunu cilvēku!

"Tagad es noliecos ar saviem locekļiem uz zemes jums priekšā un lūdzu jūsu žēlastību, nožēlojot manus grēkus. Es lūdzos tikai par to, lai Saulei līdzīgais Buda mani pamācītu, kā meditēt par pasauli kurā visas darbības būtu tīras."

Šajā mirklī no vietas starp Pasaules Godinātā uzacīm izstarojās zeltainas gaismas stars. Tas izplatījās uz neskaitāmām pasaulēm 10 virzienos.

Atgriežoties stars atspīdēja uz Budas galvas virsmas un pārvērtās par zelta stabu, tik augstu kā Šumeru kalns, kurā visu Budu tīrās un apbrīnojamās pasaules visos 10 virzienos vienlaikus izgaismotas atspīdēja.

Viena bija valsts, kura sastāvēja no 7 dārgakmeņiem, cita bija valsts, kas bija pilna ar lotosa ziediem; viena bija kā Mahešvaras Devas (Šivas) pils, cita bija kā kristāla spogulis, kurā atspoguļojās valstis 10 virzienos.

Bija neskaitāmas tādas valstis kā šīs, košas, krāšņas un kuras patīkami uzlūkot. Tās visas tika parādītas, lai Vaidehī tās varētu redzēt (un izvēlēties).

Pēc tam Vaidehī atkal uzrunāja Budu:

"Pasaules Godinātais, lai gan visas pārējās Budu pasaules ir tīras un gaismu starojošas, es tomēr vēlētos pārdzimt Budas Amitājusa valstībā, Sukhāvatī, Augstākās Laimes pasaulē.

Tagad es vienkārši lūdzu tev, Pasaules Godinātais, lai iemāci man koncentrēt savas domas, lai iegūtu šīs valsts pareizu skatījumu.

6. Te Pasaules Godinātais viņai maigi uzsmaidīja, un no viņa mutes izstarojās 5 krāsu stari, katrs spīdot līdz pat ķēniņa Bimbisāras galvai.

Šajā mirklī šī godājamā karaļa prāta vīzija bija pilnīgi skaidra, lai gan viņš bija ieslēgts vientuļā istabā, un viņš varēja redzēt Pasaules Godināto no tālienes.

Kad viņš noliecās ar galvu un seju zemē, viņa gudrība palielinājās un padziļinājās dabiskā veidā, un viņš sasniedza Ceļa Beidzēja augli, trešo no 4 Nirvānas pakāpēm.

7. Tad Pasaules Godinātais teica:

— Vai tagad jūs saprotat, Vaidehī, ka Buda Amitājusa nav nekur tālu no mums?

Jums vajadzētu pilnībā izmantot savu prātu, lai vērstu apceri uz tiem, kuri ir jau pilnveidojušies tīrajās darbībās, kas nepieciešamas lai dzīvotu tajā Budas valstī.

"Tagad es turpinu to pilnībā izskaidrot jums daudzās līdzībās, lai tādējādi nākotnē dotu visiem parastajiem cilvēkiem, kuri vēlas pilnveidoties šajās tīrajās darbībās, iespēju pārdzimt Sukhāvatī, Augstākās Laimes Zemē, Rietumu virzienā.

Tiem, kas vēlas pārdzimt tajā Budas valstī, ir jāizkopj trīskārša labestība:

Pirmkārt, viņiem jārīkojas atbildīgi pret saviem vecākiem un jāatbalsta viņi; jākalpo un jāgodā savi skolotāji un vecajie; jādzīvo ar līdzcietīgu prātu, jāatturas no ļauna darīšanas un jākultivē 10 tikumīgas darbības."

Otrkārt, viņiem ir jāuzņemas un jāievēro solījums pieņemt 3 Dārgakmeņu Patvērumu, piepildīt visus morālos solījumus un nezaudēt pašcieņu, neatstāt novārtā nepieciešamās ceremonijas

Treškārt, viņiem visu savu prātu jāveltī pilnīgās gudrības sasniegšanai, dziļi jātic cēloņu un seku sakarībai, jāmācās un jāatkārto Mahājānas doktrīna, kā arī jāpārliecina un jāiedrošina citi, kas tiecas tādā pašā virzienā kā viņi paši.

"Šīs 3 uzskaitītās grupas tiek sauktas par tīrajām darbībām, kas ved uz Budas valstību."

"Vaidehī!" Buda turpināja: "Lai paskaidrotu, ja jūs tagad nesapratāt:

Šīs 3 darbību kategorijas ir iedarbīgs cēlonis tīrajām darbībām, kuras māca visi pagātnes, tagadnes un nākotnes Budas."

8. Tad Buda uzrunāja Ānandu, kā arī Vaidehī:

"Klausieties uzmanīgi, klausieties uzmanīgi! Rūpīgi apdomājiet to, ko jūs dzirdiet!

Es, Tathāgata, tagad pasludinu tīrās darbības, kas vajadzīgas pārdzimšanai tajā Budas valstībā, visu nākotnes būtņu labumam, kuras ir pakļautas kaislību ienaidnieka radītajām ciešanām.

Labi darīts, Vaidehī! Jūsu uzdotie jautājumi ir pareizi!

Ānanda, noteikti iegaumē šos manus, Budas, vārdus un atkārto tos publiski, daudzām kopienām. Es, Tathāgata, tagad mācu Vaidehī kā arī visas turpmākās būtnes, lai tās varētu meditēt uz Visaugstākās Laimes Pasauli, Sukhāvatī, Rietumu virzienā.

"Tikai ar Budas spēku var saskatīt Budas Tīro Zemi tikpat skaidri, cik skaidri jūs redzat savas sejas attēlu, kas atspoguļojas caurspīdīgā spogulī, kas nolikts jums priekšā.

"Kad cilvēks redz šīs valstības laimes stāvokli tā augstākajā izcilībā, viņš ļoti priecājas savā sirdī un nekavējoties sasniedz prāta mieru, kas var izturēt visas iespējamās grūtības."

Buda, atkal vēršoties pie Vaidehī, sacīja:

"Tu esi tikai parasts cilvēks; tavs prāts ir vājš un apmulsis. Tu vēl neesi ieguvusi dievišķo aci un nespēj uztvert to, kas atrodas tālumā. Visu Budu, Tathāgatu rīcībā ir dažādi līdzekļi, un tāpēc viņi var sniegt jums iespēju redzēt to Budas valstību.

Tad Vaidehī atkal pievienojās:

"Pasaules Godinātais, tādi cilvēki kā es tagad var redzēt to zemi ar Budas spēka palīdzību, bet kā gan visas tās būtnes, kuras nāks pēc Budas Nirvānas, un kurus mocīs 5 pasaulīgās ciešanas, kā būtnes kas samaitātas un bez labām īpašībām, - kā viņi ieraudzīs to Budas Amitājusa Augstākās Laimes Pasauli?!