Kammatthāna | 40 objekti

1. Kammatthāna

Budismā Kammatthāna ir Pāḷi vārds (sanskritā: karmasthana), kas burtiski nozīmē darba vieta.

Tās sākotnējā nozīme bija cilvēka nodarbošanās (lauksaimniecība, tirdzniecība, lopkopība utt.), taču šī nozīme ir attīstījusies vairākos atšķirīgos, bet saistītos lietojumos, kas visi saistīti ar Budistu meditāciju.

2. Etimoloģija un nozīmes

Vārda galvenā nozīme ir kā apzīmējums Meditācijai, jo Meditācija ir Budisma mūku galvenā nodarbošanās.

Mjanmā pieredzējušākie meditāciju praktizētāji ir pazīstami kā Kammatthānačariyas (Meditācijas Meistari).

Taizemes Meža Tradīcija sevi dēvē par Kammatthāna Meža Tradīciju, norādot uz savu praksi meditēt mežos.

Pāḷi literatūrā pirms pēc-Kanoniskajiem Pāḷi komentāriem, termins Kammatthāna ir sastopams tikai dažās lekcijās un arī tad biežāk saistībā ar darbu vai tirdzniecību.

Buddhaghoša lieto vārdu Kammatthāna, lai norādītu uz katru no 40 Meditāciju Objektiem, kas aprakstīti Visuddhimagga 3. nodaļā un kas  ir daļēji aizgūti no Pāļi Kanona.

Šajā nozīmē Kammatthānu var saprast kā nodarbošanos ar nozīmi lietas, kas aizņem prātu jeb darba vietas ar nozīmi lietas, uz kurām koncentrēt prātu meditācijas darba laikā.

Saskaņā ar Visudhimaggas kontekstu, Kammatthāna visbiežāk tiek tulkota kā Meditācijas Objekts jeb Meditācijas Priekšmets.

3. Buddhaghošas 40 Meditāciju Objekti

Kasiṇas kā Kammatthāna

Kasiṇa (Pāḷi: kasiṇa; sanskritā: kṛtsna; burtiski lieta) attiecas uz pamata vizuālo meditācijas objektu klasi, ko izmanto Theravādas Budismā.

Objekti ir aprakstīti Pāḷi Kanonā un apkopoti slavenajā Visuddhimagga meditācijas traktātā kā Kammatthāna, uz kuru koncentrēt prātu ik reizi, kad uzmanība novirzās.

Kasiṇas Meditācija ir viens no visizplatītākajiem Šamathas meditācijas veidiem, kura mērķis ir nomierināt praktizētāja prātu un radīt pamatu tālākām meditācijas praksēm.

Visuddhimagga apraksta Kasiṇas meditāciju.

Lai gan prakse ar Kasiṇām ir saistīta ar Theravādas tradīciju, šķiet, ka tā savulaik bijusi plašāk pazīstama dažādās Budisma skolās Indijā:

Asanga atsaucas uz Kasiṇām sava darba Jogāčārabhūmi sadaļā Samāhita-bhūmi.

Utpalavarņa, viena no galvenajām Budas māceklēm, sasniedza Arahanta stāvokli, izmantojot Uguns Kasiṇu (tedžo) kā savu Meditācijas Objektu. Citiem vārdiem - sasniedza realizāciju skatoties sveces liesmā.

No 40 objektiem, uz kuriem meditē kā Kammatthānu, 1–10 Objekti ir Kasiņas, kas aprakstītas kā lietas, kuras var aplūkot nepastarpināti. Tie ir aprakstīti Visuddhimaggā un minēti arī Pāḷi Tripitakā.

Šie Objekti ir:

  1. zeme (Pāḷi: paṭhavī kasiņa, sanskritā: prithivi kritsna)
  2. ūdens (āpo kasiņa, āp kritsna)
  3. uguns (tedžo kasiņa, tedžas kritsna)
  4. gaiss/vējš (vājo kasiņa, vāju kritsna)
  5. zils (nīla kasiņa, nīla kritsna)
  6. dzeltens (pīta kasiņa, pīta kritsna)
  7. sarkans (lohita kasiņa, lohita kritsna)
  8. balts (odāta kasiņa, avadāta kritsna)
  9. slēgta telpa, caurums, atvērums (ākāsa kasiņa, ākāśa kritsna)
  10. apziņa (viņņāņa kasiņa, vidžņāna kritsna) Pāḷi Sūtrās un dažos citos tekstos; (skaidra prāta) Spožā Gaisma (āloka kasiņa) saskaņā ar vēlākiem avotiem, piemēram, Buddhaghošas Visuddhimaggu.

Kasiņas parasti tiek aprakstītas kā krāsains disks, kura īpašā krāsa, īpašības, izmēri un vide bieži tiek norādīta atkarībā no Kasiņas veida.

Piemēram, Zemes Kasiņa ir disks sarkanbrūnā krāsā, kas izveidots, izklājot zemi vai mālu (vai citu līdzekli, kas rada līdzīgu krāsu un tekstūru) uz audekla vai cita pamatnes materiāla ekrāna.

Paṭikkūla-manasikāra

Nākamās 10, 11-20 Kasiṇas ir Netīri (aśubha) Atbaidošie Objekti (Paṭikkūla), īpaši Kapeņu Apceres (sīvathikā-manasikāra) par 10 cilvēka sadalīšanās posmiem, kuru mērķis ir attīstīt Uzmanību pret Ķermeni (Kājagatāsati).

Tās ir:

  1. uztūcis līķis
  2. krāsu zaudējis, zilgans, līķis
  3. pūžņojošs līķis
  4. saplaisājis līķis
  5. sagrauzts līķis
  6. sadalījies līķis
  7. izšķīdis un izkaisīts līķis
  8. asiņojošs līķis
  9. tārpu saēsts līķis
  10. skelets

Anussati

Nākamās 10, 21–30 Kasiṇas ir Pieminēšanas (Anussati):

1-3 Pieminēšanas attiecas uz Trīs Dārgakmeņu vērtībām:

  1. Budu
  2. Dharmu
  3. Sanghu

Nākamās 3 ir Pieminēšanas par tikumiem:

  1. Tikumību (śīla)
  2. Iecietību (čāga)
  3. labās Dievību pazīmes

Papildus 4 Pieminēšanas ir par:

  1. ķermeni (kāja)
  2. nāvi (skat. Upadžhatthana Sūtra)
  3. elpu (prāṇa) jeb elpošanu (ānāpāna)
  4. mieru (saistībā ar Nirvānu)

Brahma-Vihāras

4 ir Brahmas Mājvietas, kas pazīstamas arī kā Brahma-Vihāras, kas ir Brahmas Valstības (pāļi: Brahmālokas) tikumi:

  1. beznosacījuma mīlošā labestība (mettā)
  2. līdzcietība (karuṇā)
  3. līdzcietīgs prieks par cita panākumiem (muditā)
  4. Nesatraucamība jeb Līdzsvars (upekkhā)

Ājatana

4 ir Nemateriālie stāvokļi (4 arūpa-ājatana):

  1. Neierobežota Telpa (Pāḷi ākāsānaņčājatana, Skt. ākāšānantjājatana)
  2. Neierobežota Apziņa (Pāḷi viņņāṇaņčājatana, Skt. vidžņānānantjājatana)
  3. Neierobežota Neesamība (Pāḷi ākiņčaņņājatana, Skt. ākimčanjājatana)
  4. Ne Uztvere, Ne Neuztvere (Pāḷi nevasaņņānāsaņņājatana, Skt. naivasaṁdžņānāsamdžņājatana)

Citi

No atlikušajiem 5:

  1. pretīguma pret ēdienu uztvere (aharepatikūlasanna)

Un pēdējie 4 ir 4 Lielie Elementi (čatu-dhātu-vavatthāna jeb Mahābhūtas):

  1. zeme (prithvī),
  2. ūdens (āp),
  3. uguns (tedžas),
  4. gaiss (vāju).

4. Meditāciju Objekti & 4 Dhjānas

Pēc Henepolas Gunaratanas teiktā, saskaņā ar Buddhaghošu, priekšmetu vienkāršības dēļ visas 4 Dhjānas var tikt sasniegtas ar Ānāpānasati (Uzmanīgu Elpošanu) un 1–10 Kasiņām.

Pēc Gunaratanas teiktā, sekojoši Meditāciju Objekti to sarežģītības dēļ noved tikai pie Pamata Koncentrācijas (upačāra samādhi):

Atmiņas par Budu, Dharmu, Sanghu, morāli, iecietību, dievu labajām īpašībām, nāvi un mieru; riebuma pret ēdienu uztvere; un 4 elementu analīze.

Realizāciju 1. Dhjānā var realizēt, pievēršot uzmanīgumu pret Ķermeņa Nepilnību un Uzmanības pret Ķermeni 10 veidiem:

Tomēr šīs meditācijas nevar pārsniegt 1. Dhjānu, jo tajās ir iesaistīta analītiskā domāšana (vitarka), kuras nav augstākajās Dhjānās.

Realizāciju 1-3. Dhjānā var sasniegt, meditējot par 1-3 Brahma-Vihārām.

Tomēr šīs meditācijas nevar palīdzēt sasniegt 4. Dhjānu, jo ar tām ir saistītas patīkamas sajūtas.

Un otrādi, tiklīdz tiek sasniegta 4. Dhjāna, rodas 4. Brahma-Vihāra (nesatraucamība).

5. Meditāciju Objekti un Temperamenti

Katru Kammatthānu var ieteikt, it īpaši Skolotājs vai Garīgais Padomdevējs (kaljāņa-mitra), konkrētam māceklim noteiktā situācijā, novērtējot, kas būtu vislabākais šī mācekļa temperamentam un viņa vai viņas pašreizējam apziņas stāvoklim.

Visi iepriekš minētie meditācijas priekšmeti var nomākt 5 Traucēkļus, tādējādi ļaujot produktīvi tiekties pēc Gudrības.

Turklāt ikviens var produktīvi izmantot konkrētus Meditāciju Objektus kā pretindes, piemēram, var meditēt par nepilnībām, lai neitralizētu iekāri, vai par elpu, lai pārvarētu diskursīvās domas.

Pāḷi komentāri sniedz arī vadlīnijas Meditāciju Objektu ieteikšanai, pamatojoties uz cilvēka vispārējo temperamentu:

  1. Iekāre: 10 Nepilnību meditācijas; jeb Ķermeņa apcere.
  2. Naids: 4 Brahma-Vihāras; vai 4 Krāsu Kasiņas.
  3. Maldi: Uzmanīga Elpošana.
  4. Uzticība: 1-6 Pieminēšanas.
  5. Inteliģence: Pieminēšana par Nāvi (Maraņasati) vai Nirvānu; pretīguma pret ēdienu uztvere; vai 4 Elementu analīze.
  6. Fantazēšana: Uzmanīga Elpošana.

6 Bezkrāsainās Kasiņas un 4 Nemateriālie stāvokļi ir piemēroti visiem temperamentiem.

6. Pārdabiskās Spējas

Visuddhimagga ir viens no ārkārtīgi retajiem tekstiem milzīgajā Budisma literatūras klāstā, kurā sniegta detalizēta informācija par to, kādā veidā Garīgie Skolotāji patiesībā izpauž pārdabiskās spējas.

Tādas spējas kā lidošana pa gaisu, staigāšana cauri sienām, niršana zemē, staigāšana pa ūdeni un tā tālāk tiek veiktas, nomainot vienu elementu, piemēram, zemi, pret citu elementu, piemēram, gaisu.

Pirms tas ir iespējams, cilvēkam jāapgūst Kasiņa meditācija augstā līmenī.

Nesenā pagātnē par piemēru cilvēkam ar pārdabiskām spējām Budismā tika uzskatīta Dīpa Mā (1911-1989), kura trenējās pēc Visuddhimaggas metodes un par kuru tiek stāstīts ka viņa šīs spējas demonstrēja.