Filosofija | Budisms

Budisma pamatstruktūra ir tāda, ka tā ir indivīdu pašpārvaldes kopums, no kuriem katrs teorētiski ir vienlīdzīgs un tiecas pēc savas glābšanās, vienlaikus līdzcietīgi atceroties par citām dzīvajām būtnēm. Tomēr, tiklīdz Budistu mūki sāka apvienoties grupās, radās vajadzība pēc noteikumiem (kas ietverti Vinaja Pitakā) un arī noteiktas hierarhijas pakāpes, lai uzturētu kārtību un saglabātu reliģisko tīrību kopienā:

Agrākās svētvietas Budismā, iespējams, bija saistītas ar vietām, kurās atradās Budas relikvijas. Tradīcija vēsta, ka pēc Budas ķermeņa kremēšanas viņa mirstīgās atliekas tika sadalītas vairākās daļās un ievietotas apbedījumu memoriālos (Stūpās) svarīgās krustcelēs. Šīs vietas sniedza iespēju lajiem un mūkiem pārdomāt Budas mācības un sajust Budas enerģētiku. Bodhisatvas arī ir kļuvuši par godināšanas objektiem.

Peldošo Laternu svētki

Budistu tradīcijā ir ļoti daudz svētku dienu: Dažās no šīm dienām svin nozīmīgas dzimšanas dienas (Budas vai Bodhisatvu), savukārt citas ir saistītas ar nozīmīgiem notikumiem Mūku pasaulē. Parasti Svētku dienās laji dodas uz vietējo templi vai klosteri un ziedo mūkiem ēdienu, apņemas ievērot 5 Solījumus (paņča šīlu) un klausās dharmu; viņi arī izdala pārtiku nabadzīgajiem un ziedo pārtiku, drēbes un naudu mūkiem.

Mūku apģērbs

Visizteiktākais ģērbšanās veids Budistu pasaulē ir mūku un mūķeņu tērpi: Šīs ģērbšanās formas simbolisko nozīmi var viegli saskatīt izplatītajā frāzē "uzvilkt apmetni" - ar nozīmi "kļūt par mūku". Buda pats izveidoja savu tērpu no viņam ziedotajām lupatām un ieteica to arī saviem sekotājiem. Tērps ne tikai fiziski iezīmē mūku kā atšķirīgu no laja, bet arī kalpo kā fizisks atgādinājums par mūka askētisko dzīvesveidu.

Mūki ēd

Īpašas maltītes īpašiem gadījumiem ievērojami atšķiras visā Budistu pasaulē, taču praktiski visām tradīcijām visās valstīs ir 2 galvenie uztura aizliegumi: 1) Alkohols parasti ir aizliegts (mūkiem vienmēr), jo tas aizplīvuro un padara neskaidru saprātu un uzmanīgumu; 2) tāpat arī Gaļu parasti neēd. Budisma ētika saka, ka ir aizliegts nogalināt jebkuru dzīvu būtni; šis princips ietekmē Budistu uztura praksi:

Budisma Rituāli

Pudža jeb "godināšana" ir visuresošs pielūgsmes veids visā Budistu pasaulē, kas parasti ir vērsts uz Budas un dažādu Bodhisatvu attēlojumiem un Budas relikvijām. Budisti bieži dod ziedojumus ikonām, parasti augļus, bet dažreiz arī naudu. Pudža parasti ietver gan ziedojumu veikšanu, gan arī meditāciju un lūgšanu. Pirmās Svētceļojumu vietas Budismā bija pie Budas relikvijām. Svētceļojumam ir iekšēja un ārēja nozīme.

Buda uzsvēra vairākus galvenos jautājumus saistībā ar piederību Budisma tradīcijai: 1) Budisms bija atvērts ikvienam neatkarīgi no sociālā statusa vai dzimuma; 2) kļūšana par Budistu bija pilnībā pašmotivēta rīcība. Budisms vienmēr ir bijusi dziļi toleranta reliģiska tradīcija. Buda nekad neuzskatīja, ka viņa ceļš būtu vienīgais ceļš, bet gan to, ka tas ir Visefektīvākais; Pirmo Budistu misiju aizsāka Ašoka 3.gs. p.

Svarīgi saprast, ka Buda devās Apskaidrības meklējumos ne jau dēļ savas savtīgas vēlmes pēc garīga piepildījuma bet gan dēļ līdzcietības un dedzīgas vēlmes atvieglot visu būtņu ciešanas, un tieši šis būtiskais uzsvars uz līdzcietību nosaka un vada Budistu sociālā taisnīguma izjūtu. 20. gadsimta otrajā daļā visā Budistu pasaulē parādījās parādība, kuru gan zinātnieki, gan Budisti ir apzīmējuši kā Iesaistīto Budismu

Laulības Budismā

Lai gan Buda nemācīja laulības dzīves noteikumus, viņš piedāvāja pamata vadlīnijas, kā dzīvot laimīgi laulībā: Precētiem cilvēkiem jābūt godīgiem un uzticīgiem un jāizvairās no laulības pārkāpšanas — - Viens no Paņča Šīlas ētikas Solījumiem ir Seksuālu Pārkāpumu aizliegums, kas praksē tiek uzskatīts par laulības uzticības un monogāmijas apstiprināšanu. Āzijas valstīs laulības tradicionāli ir vecāku sarunātas.

Mūķenes Budismā

Kopumā, tā kā Budismā nav vienotas, centralizētas reliģiskās autoritātes, un tāpēc, ka tas filosofiski un praktiski liek uzsvaru uz individuālām pūlēm, - nepastāv kādas vienotas nostājas nevienā strīdīgā jautājumā. Budisti, ja vispār ir iespējams vispārināt, sliecas uzskatīt, ka lielāko daļu jautājumu izlemj indivīds vai ētikas pamatnostādnes, kuras noteica pats Buda un pēc tam tika izstrādātas Vinaja Pitakā.

Pages